Sprediķis 17.februāris

Šodienas galvenā tēma ir par žēlastību un kalpošanu. Ka Trīsvienīgais Dievs no žēlastības aicina mūs uz kalpošanu. Vecās Derības lasījumā, dzirdējām par Israēla tautu, ka Dievs ir devis viņiem labu zemi. Dievs brīdina, lai viņi nepaliktu augstprātīgi un lepni, kad viņiem viss veicas un viņi dzīvo labklājībā. Tas pats princips attiecas uz visām tautām. Latviešiem ir dota laba zeme. Pirms simts gadiem latviešu tauta izkaroja savu brīvību.

Tas notika tāpēc, ka latviešiem bija spēcīgi strēlnieki, jā, bet... Aiz tiem strēlniekiem stāvēja Trīsvienīgais Dievs. Aiz visiem labumiem ko mēs varam baudīt šajā pasaulē stāv Trīsvienīgais Dievs. Lepnums un augstprātība iestājās, kad mēs to aizmirstam. Pazemība un pateicība Trīsvienīgajam Dievam iestājas, kad mēs atzīstam, ka tā ir. Viss ir atkarīgs no Dieva žēlastības, ne no mūsu gudrības un muskuļiem. Otrajā lasījumā ir līdzīga mācība. Pāvils vēlas, lai mums būtu dziļa sapratne. Kas ir dziļa sapratne? Ir daudz ko pieminēt, bet galvenais aspekts ir, lai dotu Trīsvienīgajam Dievam pirmo vietu savā dzīvē. Ir ārkārtīgi labi, ja tu dod Dievam pirmo vietu, bet, arī tas varētu nonākt pie garīgās augstprātības.

Tu vari sākt domāt, ka tu esi liels gudrinieks tāpēc, ka tu dod Dievam pirmo vietu. Ir liela gudrība dot Dievam pirmo vietu, bet... Sanāk galīgi nepareizi, ja tu sāktu lielīties ar sevi tamdēļ. Ja tu dod Dievam pirmo vietu, tad arī tas ir no Dieva žēlastības. Īsumā varam teikt, ka viss ko mēs daram nepareizi nāk no mūsu pašas stulbības. Viss, ko mēs darām pareizi ir no Dieva žēlastības. Evaņģēlijā Jēzus izsakās ļoti skaidri, pat skarbi. Var likties, ka pat pārāk skarbi. Vai mēs tiešām esam nederīgi kalpi? Jēzus vārdi nenozīmē, ka mēs kategoriski vienmēr būtu nederīgi kalpi. Ko tad Viņa vārdi nozīmē? Ka, paši par sevi, bez Dieva žēlastības un palīdzības esam tiešām nederīgi kalpi. Mēs vispār nebūtu, ja Dievs nebūtu mūs radījis. Mēs nespētu kustināt nevienu pirkstu, ja Dievs neuzturētu mūs pie dzīvības. Mēs neprastu izdomāt neko, ja Dievs nedotu mums gudrību. Tāpēc, bez Dieva žēlastības esam nederīgi kalpi.

Toties, ar Dieva palīgu, no Dieva žēlastības, esam derīgi kalpi Trīsvienīgajam Dievam. Jēzus runā par kalpiem, bet Bībeles tulkotāji ir nedaudz izdaiļojuši šo vārdu. Grieķu valodā tur ir rakstīts nevis kalps, bet vergs. Tas varētu arī skanēt mazliet pa traku. Vai mēs tiešām esam Dieva vergi? Atbilde ir – jā! Pēc grēkā krišanas cilvēce bija vergs grēka važās. Nekādā veidā cilvēks pats neizspruktu no grēka verdzības. Golgātā pie krusta Jēzus mūs atbrīvoja, izpirka, no grēka verdzības ar savām asinīm. Tāpēc esam Dieva vergi. Vienīgā būtiskā piebilde ir, ka Trīsvienīgais Dievs neatalgo vagarus ar pātagām. Dieva Valstībā viss balstās uz brīvprātības principu. Ja tu nekalpo Dieva vīna dārzā, ja tu nenāc pie Jēzus, Dievs raud, Viņš ir skumīgs, bet... Viņš ļauj tev tā darīt. Trīsvienīgais Dievs ir vergu īpašnieks, kas ļauj saviem vergiem bēgt prom no Viņa, bet... Tik un tā mēs visi esam Dieva īpašums, jo, Viņš ir mūs radījis un Jēzus mūs ir izpircis ar savām asinīm.

Tāpēc mums nav tiesības kaut ko prasīt no Dieva, uzlikt Viņam pienākumus. Trīsvienīgais Dievs ir labs priekšnieks, bet, tomēr, priekšnieks. Šī ir tā lielā un būtiskā atšķirība starp Dieva un pasaules stāndartiem. Ja tu esi kārtīgi strādījis darbā vienā mēnesī, tev ir tiesības saņemt algu. Ja esi kārtīgi maksājis nodokļus visu dzīvi, tev ir tiesības saņemt pensiju. Ja tu esi paņēmis „groziņu” uz sadraudzību, tev ir tiesības piedalīties un nevajag par to kaunēties. Ja vien pildām savas saistības, mums ir tiesības cilvēku priekšā, citiem ir pienākumi pret mums, varam kaut ko pieprasīt un nākt ar uzstādījumiem. Tā ir cilvēku priekšā un tā tam jābūt cilvēku priekšā. Lielais un būtiskais bet ir, ka viss ir pavisam savadāk Trīsvienīgā Dieva priekšā. Trīsvienīgais Dievs arī dod algu, svētības zemes virsū un mājvietu Debesu Valstībā, bet, tā alga tiek izmaksāta no žēlastības, caur ticību. Nevaram to pieprasīt.  

Divu iemeslu dēļ cilvēkiem ir grūti tam ticēt, pieņemt un aptvert. Viens iemesls ir neticība. Cilvēkiem ir grūti ticēt, ka Dievs dod kaut ko tāpat vien, bez samaksas, jo, tā nenotiek šajā pasaulē. Ir jālūdz, lai tu spētu ticēt, ka Dievs ir labs vergu īpašnieks, kas dod tev visas Savas svētības bez samaksas, no žēlastības un mīlestības. Otrais iemesls ir cietāks rieksts, ko sauc par augsprātību un lepnumu. Ja tev nebūtu „groziņš” līdzi, tev būtu kauns piedalīties sadraudzībā, vai nē? Ja darbadevējs tev dotu algu tāpat vien, bez darba, tev būtu kauns saņemt, vai nē. Mēs gribam būt cienīgi, gribam teikt, ka esam kaut ko pelnījuši. Negribam kaut ko saņemt tāpat vien, jo, tas aizskar mūsu lepnumu un augstprātību, tad neesam to pelnījuši. Ir jāliek sava augsprātība malā Dieva priekšā, ir jāsaprot, ka ir pavisam atšķirīgi principi cilvēku un Dieva priekšā. Debesu Valstības sadraudzībā tu nevari nākt ar savu „groziņu”, tur Dievs gādā visus „grozus”. Ja tu gribi uz turieni, tev neizbēgami ir jānāk BEZ sava „groziņa”, kā ubagam, no žēlastības. Ja neesam cienīgi Dieva priekšā, kas tad mēs esam Dieva priekšā? Mīlēti esam Dieva priekšā.

Ziemsvētkos, degvielas uzpildes stacijā, bija akcija, tu varēji pats nosaukt cenu par ko pirkt dzērienu, kaut vai vienu centu. Normalā cena ir euro deviņdesmit. Mans draugs iebrauca šādā uzpildes stacijā un nosauca cenu par pusi no parastā. Pēc tam viņš domāja, kāpēc samaksāju tik daudz? Varēju taču samazināt līdz centam. Viņš saprata, ka iemesls bija nespēja saņemt želastību, vienalga vai no Dieva vai no degvielas uzpildes stacijas. Vakarā viņš samaksāja vienu centu par visiem ģimenes locekļu dzērieniem, un tādējādi apkaroja savu lepnumu un iemācījās saņemt žēlastību, gan no degvielas uzpildes stacijas, gan no Dieva. Tomēr, kaut vienu centu degvielas uzpildes stacija prasīja no viņa. Trīsvienīgā Dieva pastāvīgā akcijā nevis kafīja, bet mājvieta Debesīs ir par nulle centiem.  

Šodienas bauslis: Mums ir jāsaprot, ka Trīsvienīgajam Dievam nav pienākumi pret mums, neko nevaram pieprasīt no Viņa.

Šodienas evaņģēlijs: No žēlastības, caur ticību, Dievs rūpējas par mums zemes virsū un izglābj dvēseli.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.     Ir jāatceras, ka Dieva žēlastība ir aiz visa, kas mums ir, aiz visa ko mēs protam.

2.     Ir lieliski, ja tu dod Dievam pirmo vietu, bet arī tas ir no Dieva žēlastības, nevis no tavas gudrības.

3.     Esam necienīgi, bet mīlēti Dieva priekšā.