Sprediķis 17.februāris
Šodienas galvenā tēma ir par
žēlastību un kalpošanu. Ka Trīsvienīgais Dievs no žēlastības aicina mūs uz
kalpošanu. Vecās Derības lasījumā, dzirdējām par Israēla tautu, ka Dievs ir
devis viņiem labu zemi. Dievs brīdina, lai viņi nepaliktu augstprātīgi un
lepni, kad viņiem viss veicas un viņi dzīvo labklājībā. Tas pats princips
attiecas uz visām tautām. Latviešiem ir dota laba zeme. Pirms simts gadiem
latviešu tauta izkaroja savu brīvību.
Tas notika tāpēc, ka latviešiem
bija spēcīgi strēlnieki, jā, bet... Aiz tiem strēlniekiem stāvēja Trīsvienīgais
Dievs. Aiz visiem labumiem ko mēs varam baudīt šajā pasaulē stāv Trīsvienīgais
Dievs. Lepnums un augstprātība iestājās, kad mēs to aizmirstam. Pazemība un
pateicība Trīsvienīgajam Dievam iestājas, kad mēs atzīstam, ka tā ir. Viss ir
atkarīgs no Dieva žēlastības, ne no mūsu gudrības un muskuļiem. Otrajā lasījumā
ir līdzīga mācība. Pāvils vēlas, lai mums būtu dziļa sapratne. Kas ir dziļa
sapratne? Ir daudz ko pieminēt, bet galvenais aspekts ir, lai dotu
Trīsvienīgajam Dievam pirmo vietu savā dzīvē. Ir ārkārtīgi labi, ja tu dod
Dievam pirmo vietu, bet, arī tas varētu nonākt pie garīgās augstprātības.
Tu vari sākt domāt, ka tu esi
liels gudrinieks tāpēc, ka tu dod Dievam pirmo vietu. Ir liela gudrība dot
Dievam pirmo vietu, bet... Sanāk galīgi nepareizi, ja tu sāktu lielīties ar
sevi tamdēļ. Ja tu dod Dievam pirmo vietu, tad arī tas ir no Dieva žēlastības.
Īsumā varam teikt, ka viss ko mēs daram nepareizi nāk no mūsu pašas stulbības.
Viss, ko mēs darām pareizi ir no Dieva žēlastības. Evaņģēlijā Jēzus izsakās
ļoti skaidri, pat skarbi. Var likties, ka pat pārāk skarbi. Vai mēs tiešām esam
nederīgi kalpi? Jēzus vārdi nenozīmē, ka mēs kategoriski vienmēr būtu nederīgi
kalpi. Ko tad Viņa vārdi nozīmē? Ka, paši par sevi, bez Dieva žēlastības un
palīdzības esam tiešām nederīgi kalpi. Mēs vispār nebūtu, ja Dievs nebūtu mūs
radījis. Mēs nespētu kustināt nevienu pirkstu, ja Dievs neuzturētu mūs pie
dzīvības. Mēs neprastu izdomāt neko, ja Dievs nedotu mums gudrību. Tāpēc, bez
Dieva žēlastības esam nederīgi kalpi.
Toties, ar Dieva palīgu, no Dieva
žēlastības, esam derīgi kalpi Trīsvienīgajam Dievam. Jēzus runā par kalpiem,
bet Bībeles tulkotāji ir nedaudz izdaiļojuši šo vārdu. Grieķu valodā tur ir rakstīts
nevis kalps, bet vergs. Tas varētu arī skanēt mazliet pa traku. Vai mēs tiešām
esam Dieva vergi? Atbilde ir – jā! Pēc grēkā krišanas cilvēce bija vergs grēka
važās. Nekādā veidā cilvēks pats neizspruktu no grēka verdzības. Golgātā pie
krusta Jēzus mūs atbrīvoja, izpirka, no grēka verdzības ar savām asinīm. Tāpēc
esam Dieva vergi. Vienīgā būtiskā piebilde ir, ka Trīsvienīgais Dievs neatalgo
vagarus ar pātagām. Dieva Valstībā viss balstās uz brīvprātības principu. Ja tu
nekalpo Dieva vīna dārzā, ja tu nenāc pie Jēzus, Dievs raud, Viņš ir skumīgs,
bet... Viņš ļauj tev tā darīt. Trīsvienīgais Dievs ir vergu īpašnieks, kas ļauj
saviem vergiem bēgt prom no Viņa, bet... Tik un tā mēs visi esam Dieva īpašums,
jo, Viņš ir mūs radījis un Jēzus mūs ir izpircis ar savām asinīm.
Tāpēc mums nav tiesības kaut ko
prasīt no Dieva, uzlikt Viņam pienākumus. Trīsvienīgais Dievs ir labs
priekšnieks, bet, tomēr, priekšnieks. Šī ir tā lielā un būtiskā atšķirība starp
Dieva un pasaules stāndartiem. Ja tu esi kārtīgi strādījis darbā vienā mēnesī,
tev ir tiesības saņemt algu. Ja esi kārtīgi maksājis nodokļus visu dzīvi, tev
ir tiesības saņemt pensiju. Ja tu esi paņēmis „groziņu” uz sadraudzību, tev ir
tiesības piedalīties un nevajag par to kaunēties. Ja vien pildām savas
saistības, mums ir tiesības cilvēku priekšā, citiem ir pienākumi pret mums,
varam kaut ko pieprasīt un nākt ar uzstādījumiem. Tā ir cilvēku priekšā un tā
tam jābūt cilvēku priekšā. Lielais un būtiskais bet ir, ka viss ir pavisam savadāk Trīsvienīgā Dieva priekšā.
Trīsvienīgais Dievs arī dod algu, svētības zemes virsū un mājvietu Debesu
Valstībā, bet, tā alga tiek izmaksāta no žēlastības, caur ticību. Nevaram to
pieprasīt.
Divu iemeslu dēļ cilvēkiem ir grūti
tam ticēt, pieņemt un aptvert. Viens iemesls ir neticība. Cilvēkiem ir grūti
ticēt, ka Dievs dod kaut ko tāpat vien, bez samaksas, jo, tā nenotiek šajā
pasaulē. Ir jālūdz, lai tu spētu ticēt, ka Dievs ir labs vergu īpašnieks, kas
dod tev visas Savas svētības bez samaksas, no žēlastības un mīlestības. Otrais
iemesls ir cietāks rieksts, ko sauc par augsprātību un lepnumu. Ja tev nebūtu „groziņš”
līdzi, tev būtu kauns piedalīties sadraudzībā, vai nē? Ja darbadevējs tev dotu
algu tāpat vien, bez darba, tev būtu kauns saņemt, vai nē. Mēs gribam būt
cienīgi, gribam teikt, ka esam kaut ko pelnījuši. Negribam kaut ko saņemt tāpat
vien, jo, tas aizskar mūsu lepnumu un augstprātību, tad neesam to pelnījuši. Ir
jāliek sava augsprātība malā Dieva priekšā, ir jāsaprot, ka ir pavisam
atšķirīgi principi cilvēku un Dieva priekšā. Debesu Valstības sadraudzībā tu
nevari nākt ar savu „groziņu”, tur Dievs gādā visus „grozus”. Ja tu gribi uz
turieni, tev neizbēgami ir jānāk BEZ sava „groziņa”, kā ubagam, no žēlastības. Ja
neesam cienīgi Dieva priekšā, kas tad mēs esam Dieva priekšā? Mīlēti esam Dieva
priekšā.
Ziemsvētkos, degvielas uzpildes
stacijā, bija akcija, tu varēji pats nosaukt cenu par ko pirkt dzērienu, kaut
vai vienu centu. Normalā cena ir euro deviņdesmit. Mans draugs iebrauca šādā
uzpildes stacijā un nosauca cenu par pusi no parastā. Pēc tam viņš domāja,
kāpēc samaksāju tik daudz? Varēju taču samazināt līdz centam. Viņš saprata, ka
iemesls bija nespēja saņemt želastību, vienalga vai no Dieva vai no degvielas
uzpildes stacijas. Vakarā viņš samaksāja vienu centu par visiem ģimenes locekļu
dzērieniem, un tādējādi apkaroja savu lepnumu un iemācījās saņemt žēlastību,
gan no degvielas uzpildes stacijas, gan no Dieva. Tomēr, kaut vienu centu degvielas
uzpildes stacija prasīja no viņa. Trīsvienīgā Dieva pastāvīgā akcijā nevis
kafīja, bet mājvieta Debesīs ir par nulle centiem.
Šodienas bauslis: Mums ir jāsaprot, ka
Trīsvienīgajam Dievam nav pienākumi pret mums, neko nevaram pieprasīt no Viņa.
Šodienas evaņģēlijs: No žēlastības, caur
ticību, Dievs rūpējas par mums zemes virsū un izglābj dvēseli.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1.
Ir jāatceras, ka
Dieva žēlastība ir aiz visa, kas mums ir, aiz visa ko mēs protam.
2. Ir lieliski, ja tu dod Dievam pirmo vietu, bet arī tas ir no Dieva
žēlastības, nevis no tavas gudrības.
3.
Esam necienīgi, bet
mīlēti Dieva priekšā.