Sprediķis Laetare – Ceturtā Gavēņa laika svētdiena
Šodienas galvenā tēma ir Dzīvības maize, ka Jēzus ir Dzīvības maize. Un, ka Trīsvienīgais Dievs dāsni nodrošina miesisko un garīgo pārtiku mums. Pirmais lasījums stāsta par maizes brīnumu jau Vecās Derības laikā. Tādā veidā šis lasījums ir pravietojums par šodienas evaņģēliju notikumiem. Šeit ir arī mācība par pareizo matemātiku, kā skaitīt.
Pravietis Elīsa rēķinājās ar Dieva svētību, ka īpaši reizināšana ļoti labi padodas Trīsvienīgajam Dievam. Pareiza matemātika ir, lai rēķināties ar Dieva svētību un apzināties, ka īpaši reizināšana Viņam pavisam labi padodas. Otrais lasījums māca sīkāk, tieši kā rēķināties, kādas ir svētības no Dieva matemātikas. Te ir runa par desmito tiesu un dāsnumu vispār. Ja tu dali savu maizi un savus resursus ar citiem Dieva mīlestības dēļ, tev nebūs uz pusi mazāk. Vietā tev būs dubultu vairāk, dažreiz tīri burtiski, dažreiz netieši caur kādu citu svētību, kas nāk līdzi. Pēc Dieva matemātikas ir šādi: Ja tu dali savus resursus ar citiem, tev gala rezultātā vienā vai otrā veidā būs dubultu vairāk. Nevis uz pusi mazāk. Evaņģēlijs arī māca par maizes brīnumu. Pieci tūkstoši vīri, laikam aptuveni tik daudzas sievietes un nezināms daudzums bērni tika pabaroti ar piecām maizēm un divām zivīm. Jēzus var darīt brīnumus tāpēc, ka Viņš ir Dieva Dēls un valda pār dabas likumiem. Tīri burtiski mums nav iespējams darīt to pašu.
Tomēr, te ir mācība tev un man, kā dzīvot un rīkoties, lai Dievs nodrošinātu arī mūs ar miesisko un garīgo maizi, lai kaut kas tamlīdzīgs notiktu ar mums. Jēzus uzkāpa kalnā. Bībelē tā ir vienmēr bilde par tuvošanas Dievam, kalns ir tuvāk debesīm. Tā mācība tev un man ir, ka vajag tuvoties Dievam caur kristīgo ticību un svēto dzīvi draudzes kopībā. Jēzus arī pacēla savas acis. Tev un man ir jādara tāpat. Ir jāredz tālāk par savu degungalu un apzināties, ka materiālas vērtības, redzamais, nav viss. Tieši otrādi. Arī eksistē neredzama, bet reāla garīga pasaule. Tajā Svētais Gars darbojas neredzami, bet reāli, tajā eņģeļi aizsargā un palīdz, tajā esam brāļi un māsas ar tiem kristiešiem, kuri dzīvoja zemes virsū pirms tūkstošs gadiem. Ir jāpaceļ acis, lai mēs redzētu, ka parastai matemātikai ir sava vieta. Bet, ka ir arī Trīsvienīgā Dieva matemātika, kas ir pavisam atšķirīga, un, ar ko arī un vispirms ir jārēķinās.
Ko vēl vajag redzēt ar paceltām acīm? Ka šajā evaņģēlijā nav runā tikai par miesisko pārtiku. Vai te ir runā par miesisko pārtiku, vai par garīgo pārtiku vispār vai par Svēto Vakarēdienu? Pareiza atbilde nav vai nu...vai bet gan, gan, gan. Trīsvienīgais Dievs nodrošina mūs ar visiem trim pārtikas veidiem. Viņš ir radījis pasauli tā, ka ir iespējams nodarboties ar lauksaimniecību un lopkopību un tādējādi nodrošināties ar miesisko pārtiku. Dievs dod garīgo pārtiku caur Bībeli un lūgšanu. Ir arī tā, ka šeit nenotika Svētā Vakarēdiena svinēšana, nebija Kristus miesu un asinis kas tika izdalītas. Bet viss, kas notika ir zīme vai pravietojums par Svēto Vakarēdienu. Svētā Vakarēdiena liturģijā ir četri galvenie momenti. Mācītājs paņem maizi, pateicas, lauž un izdala. Jēzus darīja tieši tāpat ar tām maizēm un zivīm. Paņēma, pateicās, lauza un izdalīja. Tāpēc ir tā, ka Svētais Vakarēdiens ir normāla un būtiska daļa no garīgas pārtikas.
Ir daudzi iemesli, kāpēc kristīgam cilvēkam ir jābūt draudzes kopībā un nevar izdzīvot kā kristietis viens pats, bet viens būtisks iemesls ir, ka Svētais Vakarēdiens tiek pasniegts tikai Dievkalpojumā, baznīcas un draudzes kopībā. Bez Svētā Vakarēdiena cilvēkam pietrūkst viena ļoti būtiska garīgas pārtikas kategorija. Ar paceltām acīm varam arī ievērot, ka te palika pārtika pāri. Kāda ir mācībā? Ka Trīsvienīgā Dieva garīgā pārtika nekad nemūžam nevar iztukšoties. Vienmēr un visur mums ir iespējams ēst garīgo pārtiku. Trīsvienīgajam Dievam ir vienmēr vairāk ko dot. Viens no Svētā Gara augļiem ir prieks. Tas nozīmē, ka Trīsvienīgais Dievs ir arī neizsmeļams prieka avots. Un šis pārdabiskais neizsmeļamais prieks tiek pasniegts caur garīgo pārtiku, caur Bībeli, lūgšanu un Svēto Vakarēdienu. Ir arī rakstīts, ka tauta paēda, viņiem bija sāta. Ar parasto pārtiku ir tā, ka cilvēks ir vai nu paēdis vai izsalcis. Bet, kā es teicu, ar Dieva matemātiku un likumiem ir atšķirīgi.
Ar garīgo pārtiku ir tā, ka tu esi vienlaicīgi paēdis un izsalcis. No vienas puses Dieva garīgā pārtika ir pavisam barojoša un veselīga. No otras puses ir tik garšīgi, ka tu gribi vēl. Ar parasto pārtiku rijība ir reāls risks. Bet tā nav ar Dieva garīgo pārtiku. Lietojot Dieva garīgo pārtiku, tu esi garīgi paēdis un viss bija tik saldi, un garšīgi, ka tu gribi vēl. Un, kā es teicu, saistībā ar garīgo pārtiku, rijība un pārdozēšana nevar būt. Miesisko pārtiku mēs parasti sadalām pa porcijām. Trīs galvenajās ēdienreizēs no rīta, pusdienās un vakariņās, un nereti kādu nelielu launagu starpā. Tāpat ir labi sadalīt garīgās pārtikas dozas pa porcijām. Šeit mācekļi salasīja, kas palika pāri, lai pārtika neietu bojā. Tas ir būtiski. Ir jāēd to, ko Dievs dod. Un ja nevar visu apēst uzreiz, tad ir jātaupa līdz rītam un jāēd rīt. Iedomājieties, ka tev ir ielūgti viesi un tu esi veltījis lielu naudu un pūles, lai gatavotu viņiem. Un tie viesi smādē, ko tu esi gatavojis un neēd neko, vai vismaz švaki. Kā tu justos? Laikam nebūt priecīgs, vai ne?
Tieši tā Trīsvienīgais Dievs jūtas, kad mēs smādē Viņu un to garīgo pārtiku, ko Viņš ir devis mums. Jēzus cieta neaptveramas sāpēs Lielajā Piektdienā, lai tavi un mani grēki varētu tikt piedoti. Un 99% no visiem cilvēkiem līdzībā spļauj Viņam sejā un nemaz nenožēlo savus grēkus. Kā pateikties Trīsvienīgajam Dievam, kā cienīt, ko Jēzus ir darījis priekš mums? Būtu daudz ko pieminēt, bet viens labs veids ir, lai nožēlotu grēki un dūšīgi ēst no tās garīgās pārtikas, ko Viņš mums ir devis.
Šodienas bauslis: Ir jābūt garīgam izsalkumam, jāēd dūšīgi no Dieva garīgās pārtikas.
Šodienas evaņģēlijs: Trīsvienīgajam Dievam ir neizsmeļami garīgās pārtikas krājumi.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Ir jārēķinājas ar Dieva matemātiku, kas ir atšķirīga nekā parastā.
2. Ko tu dalies ar citiem nesanāks uz pusi mazāk, bet dubultu vairāk.
3. Ir jāuzkāpj kalnā un jāpaceļ savas acis, lai mēs spētu rēķināties ar Dieva atšķirīgo matemātiku.