Sprediķis martīra Stefana dienā
Jeremija 1:17-19, Ap.darbi 6:8-15, Mateja ev. 10:17-22.
Šodien ir Svētā Stefana diena. Viņš bija pirmais, kas tika nogalināts savas ticības dēļ un tāpēc galvenā tēma ir par martīriem, par tiem, kuri ir nopietni cietuši un tikuši nogalināti ticības dēļ. Šodien tas pats notiek lielos apjomos komunistiskās un musulmaņu valstīs visā pasaulē. Baznīcas vēsturē nekad tik daudz nav tikuši nogalināti ticības dēļ kā pēdējos simts gados.
Pie mums tik traki nav, bet morāliskais spiediens un nesaprašanās no neticīgajiem arvien pieaug. Kā uz to attiekties, kā rīkoties šādā situācijā? Vecās Derības lasījumā dzirdējām, ka nedrīkst baidīties no cilvēkiem. Ir jāturas pie kristīgās patiesības, arī, ja tas izraisa pretestību un nesaprašanu. Un šeit ir apsolījums, ka neesam vieni šādā situācijā, bet ka Trīsvienīgais Dievs ir ar mums, iedrošina, palīdz un atbalsta. Otrajā lasījumā dzirdējām, ka Stefans bija bez tiesisks. Viltus liecinieki cēlās pret viņu. Visās valstīs, kur notiek asiņainas vajāšanas ir diktatūra, kur gandrīz visi un īpaši kristieši ir bez tiesiski. Tieši tas pats notiek šodien lielos apjomos, bet varam ievērot, ka Stefana vaigs spīdēja kā eņģeļa vaigs. No tā varam mācīties divas lietas. Pirmā, ka svētums un piedošana ir vislabākais ierocis pret vajātajiem. Stefans varētu dusmoties, lamāties, draudēt un tamlīdzīgi, bet viņš mierīgi lika sevi Trīsvienīgā Dieva rokā, ar paļāvību.
Ir jābūt tik svētam un pārliecinātam par savu ticību, ka varam mirt ar eņģeļu smaidu uz lūpām. Otrā mācība. Šo ir pierakstījis Lūkas, tas pats kas pierakstīja evaņģēliju, bet.. No kurienes viņam ir informācija par šo notikumu? Visticamāk no Pāvila, kas bija kristiešu vajātājs. Visticamāk Pāvils bija klāt un redzēja visu. Pāvils ir piefiksējis šo detaļu ar eņģeļu smaidu, varbūt tas bija viens no iemesliem, kāpēc viņš atgriezās un sāka ticēt. Vajātāji var radikāli mainīties, brīnumi var notikt arī šajā jomā. Arī evaņģēlijā Jēzus runā par ekstrēmām situācijām, kur cilvēki tiek nogalināti ticības dēļ. Kā es teicu, tas notiek lielos apjomos šodien daudzās valstīs. Daudzās valstīs tu neredzi nekādas baznīcas publiskas vietās, visas ir iznīcinātas. Visi Dievkalpojumi notiek slepeni, mežā, pagrabos, privātmājās. Un vieta vienmēr mainās. Visi kristieši šajās valstīs dzīvo ar apziņu, ka ātrāk vai vēlāk viņi nonāks pavisam nejaukā cietumā, kur viņus gaida spīdzināšana, citi pāridarījumi un mokpilna lēna nāve.
Secinājums ir protams, ka kristiešu skaits un pieaugums vajadzētu būt principā nulle vai pavisam neliels tādos apstākļos. BET TĀ NAV, IR TIEŠI OTRĀDI. Šajās valstīs kristīgās draudzes aug kā sēnes pēc lietus. Un pie mums, kur ir daudz drošāki un ērtāki apstākļi, draudzes labākā gadījumā stāv uz vietas un drīzāk iet mazumā. Kāpēc, tas ir pavisam būtisks jautājums. Es domāju, ka galvenais iemesls ir viens. Iedomājies, ka Trīsvienīgais Dievs līdzībā ir atomelektrības stacija ar milzīgu neizsmeļamu jaudu, kur katram cilvēkam ir aicinājums nākt ar savu vadu un pieslēgties. Tie, kuri dzīvo šādos ekstrēmos apstākļos ir spiesti visu laiku maksimāli būt pieslēgtiem pie Trīsvienīgā Dieva milzīgās atomelektrības stacijas.
Dieva spēks maksimāli vai vismaz daudz lielāka mērā nekā pie mums darbojas viņos, jo, viņiem nav citi varianti. Tikai maksimāli pieslēdzoties pie Dieva AES viņi var izturēt un iegūt drosmi palikt pie Dieva. Un tā darot, viņi uzzina, kāpēc ir vērts riskēt savu dzīvību Dieva dēļ. Tā darot viņi maksimāli saprot un jūt savās sirdīs, ka cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības. Ka bez attiecībām ar Trīsvienīgo Dievu un Jēzu viss ir pa tukšo. Tā darot viņi maksimāli saprot un jūt savās sirdīs, ka ir labāk mirt nejaukā nāvē nekā dzīvot pa tukšo bez Jēzus. Tā darot viņi maksimāli saprot un jūt savās sirdīs, ka Svētā Gara prieks un miers sirdī atsver tās ciešanas ko viņu bendes izraisa. Un Dievs palīdz viņiem izturēt un tikt galā šādos ekstrēmos apstākļos. Jautājums ir, cik lielā mērā mēs esam pieslēgti pie Trīsvienīgā Dieva AES un, kas mums gaida. Es neesmu pravietis, man nav nekāda īpaša atklāsme. Es varētu kļūdīties, bet.. Man viennozīmīgi liekas, ka ejam uz skarbākiem apstākļiem. Es nedomāju, ka asiņainas vajāšanas mūs sagaida tuvākā nākotnē, bet viennozīmīgi stiprāku pretvēju, spēcīgāku apšaudi ar sātana artilēriju un arvien mazākas minoritātes.
Satversmes tiesa nesen nolēma, ka homoseksuāliem pāriem ir jābūt tādas pašas tiesības kā normāliem. Tas ir viennozīmīgs solis nepareizā virzienā. Spriedums cerams tiks pārsūdzēts, beigas vēl nav skaidrs, bet, tā ir viennozīmīgi slikta zīme. Tomēr, kā es teicu, cik lielā mērā mēs esam pieslēgti pie Trīsvienīgā Dieva lielās AES. Es domāju, ka mums visiem ir jāatzīst, ka varētu būt lielāks, jaudīgāks pieslēgums. Dieva mērķis ar visu, kas notiek ir, lai mums būtu jaudīgāks pieslēgums pie Viņa. Ja mēs brīvprātīgi to nekārtojam, tad Viņam mums ir jāpalīdz un jāskubina, lai tā būtu. Es teicu, ka satversmes tiesas spriedums ir slikta zīmē, un no mūsu puses tā ir, jā, bet.. No Dieva puses viss ir otrādi. Varbūt šis spriedums, stiprākais pretvējš un spēcīgāka sātana artilērijas apšaude īstenībā ir laba zīme?
Jo tas viss piespiež mums pieslēgties pie Dieva AES ar jaudīgāku pieslēgumu, kas dos mums arvien lielāku apziņu, ko tas nozīmē, ka esam radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Tas dos mums arvien lielāku apziņu, kāds ir Svētā Gara prieks un miers. Mans mīļais draugs, pieslēdzies BRĪVPRĀTĪGI pie Dieva AES ar jaudīgāku pieslēgumu, lai Dievam nebūs tev jāpalīdz un jāskubina pa ceļam.
Šodienas bauslis: Mēs nedrīkstam baidīties no cilvēkiem, ir jāturas pie kristīgas mācības arī ekstrēmās situācijās.
Šodienas evaņģēlijs: Dievs palīdz ekstrēmās situācijās un dod prieku un mieru sirdī, kas atsver ciešanas Kristus dēļ.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Nedrīkst baidīties no cilvēkiem, ir jābaidās no Dieva.
2. Svēta dzīve, garīgs padziļinājums, vaigi, kuri spīd kā eņģeļu vaigi, ir galvenais ierocis pret kristiešu vajātājiem.
3. Ir jābūt maksimāli pieslēgtam pie Dieva milzīgās AES.