Sprediķis - Ticība
Lasījumi: 2.Kēņiņu 5:1-4,9-15, 2.Korintiešiem 1:3-7 un Jāņa ev. 4:46-54
Šodienas galvenā tēma ir, ka Jēzus rada ticību. Aplūkosim sīkāk, kā. Vecās Derības lasījumā dzirdējām par vareno brīnumu. Naamāns tika dziedināts no spitālības, kas tajā laikā bija neārstējama un nāvējoša slimība, bet no sākuma Naamāns bija neapmierināts, jo viss notika mierīgā un dabiskā veidā. Kāda ir mācība? Daudzi domā, ka brīnumi notiek tikai brīvbaznīcās un kur ir mācītājs, kas bļaustās tā kā griesti ceļas augšā. Tā nav. Brīnumi notiek arī citās konfesijās, un kur ir mācītājs, kas nebļaustās.
Brīnumi notiek arī šodien kā šis brīnums ar Naamānu. Mierīgā, dabiskā un neuzkrītošā veidā. Katru dienu notiek brīnumi slimnīcās Latvijā un visā pasaulē un caur ārstiem un medmāsām, kas nereti ir neticīgi. Trīsvienīgais Dievs var pagodināt sevi brīvbaznīcā caur bļaustošo mācītāju, jā, bet ne tikai. Mēs varam arī ievērot, ka slimības ir ļoti demokrātiskas un trāpa visiem. Atbilstoši mūsu apstākļiem šis Naamāns bija ģenerālis un virspavēlnieks, varens un bagāts vīrs. Viņam bija diezgan naudas un varas, bet tās viņam nelīdzēja. Nauda var atrisināt daudz ko šajā pasaulē, bet ne visu. Ir gadījumi, kad tikai Trīsvienīgais Dievs var palīdzēt, un arī kad nauda palīdz, tā nauda tik un tā galā rezultātā nāk no Dieva.
Naamāns saka, ka ”citur visā zemē nav Dieva, kā tikai Israēlā”. Tā ir. Es nevaru noliegt, ka piemēram musulmaņi un budisti ir subjektīvi pārliecināti, ka viņu dievi ir, bet... Viņi objektīvi kļūdās. Visi citi t.s dievi eksistē tikai cilvēku priekšstatos, un ir bez reālas būtības. Trīsvienīgais kristīgais Dievs ir vienīgais, kas eksistē pa īstam. Vecās Derības lasījums un evaņģēlijs šodien stāsta par vareniem brīnumiem, kas liek cilvēkiem ticēt. Var likties, ka otrais lasījums nav pa tēmu. Te ir runa par skumjām un par to, ka Dievs mūs iepriecina visās bēdās. Kāpēc šis lasījums tomēr ir pa tēmu? Ja tēma ir, ka Jēzus rada ticību, tad ir, protams, būtisks jautājums, kas traucē mums ticēt. Nereti mazvērtības kompleksi un citu cilvēku prestižs traucē cilvēkiem ticēt. Visiem bez izņēmuma ir kāda nopietna bēda, kas grauž sirdī. Varbūt bērni ir palaidnīgi, varbūt veselība klibo, varbūt neveicas laulībā vai darbā. Tieši, kas par nopietnu bēdu atšķiras, bet kopīgs ir tas, ka visiem ir kāda nopietna bēda.
Cik daudz māk to atzīt? Ļoti mazs. Kad jautā, kā klājas, gandrīz visi atbild, ka ar mani viss ir kārtībā. Viss ir kārtībā, ļoti skaisti skan, bet tā nav patiesība, nevienam viss nav kārtībā. Visiem ir, ar ko viņi netiek galā, visiem ir kāda nopietna bēda un problēma, taču visi to nesaprot. Nereti cilvēks domā aptuveni šādi: ”es esmu vienīgais neveiksminieks, visiem citiem viss veicas, visi citi ir daudz prasmīgāki par mani, es esmu vienīgais, kam viss nav kārtībā.” Tāpēc mums nevajadzētu teikt, ka ar mani viss ir kārtībā, jo, ar to mēs melojam vai vismaz nesakām visu patiesību, un vēl trakāk, traucē citiem ticēt. Tāpēc, uz jautājumu, kā klājas, vajdzētu atbildēt aptuveni šādi: ” nu ir diezgan grūti, ir visādas problēmas ar ko es netieku galā, tikai ar Dieva palīdzību un iepriecu es tieku uz priekšu.” Lai cilvēks varētu ticēt, viņam ir jābūt pareizam priekšstatam, ko tas nozīmē. Ticēt Trīsvienīgajam Dievam nenozīmē, ka visas bēdas un problēmas pēkšņi pazūd. Toties ticēt Trīsvienīgajam Dievam nozīmē, ka Dievs palīdz tikt galā ar visām bēdām, ka ir kas iepriecina un stiprina bēdās.
Un šī ieprieca netiek dota, pasniegta kā kurā vietā, bet draudzes kopībā, lietojot žēlastības līdzekļus, vārdu, lūgšanu un sakramentu. Caur šiem līdzekļiem Dievs palīdz un iepriecina bēdās. Evaņģēlijs paskaidro vēl sīkāk, kā Jēzus rada ticību, un kāpēc cilvēks nereti neņem pretī. Tas galminieks evaņģēlijā nāca pie Jēzus. Tas ir pirmais nosacījums, lai Jēzus varētu radīt ticību. Ja cilvēks nenāk pie Viņa, ja cilvēks neņem pretī, tad nekā. Nevis tāpēc, ka Jēzus būtu bezspēcīgs, bet tāpēc, ka Viņš neuzbāžas un nepiespiež nevienam ticēt. Tatād, ir jānāk pie Jēzus, brīvprātīgi, ar atvērtu sirdi, lai ticība rastos. Kaut Jēzus beigās izdara brīnumu, Viņš ir diezgan skarbs pret šo galminieku no sākuma. Viņš saka, ka cilvēki tic tikai, ja redz brīnumus. Ar citiem vārdiem, tic tikai, ja viņi dabūs kaut ko no Dieva.
Tā bija tajā laikā un šajā ziņā
nekas nav mainījies pasaulē. Visi citi kaut ko no tevis grib. Vienīgais Dievs
no tevis neko negrib, Viņš grib tevi. Pirmkārt ir jānāk pie Jēzus viņa paša
dēļ, tāpēc, ka Viņš ir tā vērts, tāpēc, ka kristīgā ticība ir patiesība. Tas
nezomīmē, ka ir grēks ja tu kaut ko gribi no Jēzus, bet tam ir jābūt prioritātei
numur divi. Gana bieži var dzirdēt, ka cilvēki it kā tic, it kā nāk pie Jēzus
un viss izskatās skaisti un labi, bet kad tu dzirdi viņu pamatojumu, kāpēc viņi
nāk pie Jēzus, tad vairs nav skaisti, jo pamatojums nereti ir šāds: “es nāku
pie Dieva, lai man viss labi veicas, nāc pie Dieva, lai tev viss labi veicas.”
Nav jānāk pie Jēzus, lai viss labi veiktos. Tas varētu būt pozitīvs
blakuseffekts, bet nedrīkst būt galvenais iemesls. Nereti cilvēkiem ir visādas
problēmas un viņi jautā, kāpēc neveicas. Iemesli varētu būt daudzi un dažādi,
bet nereti iemesls ir šis: Tāpēc, ka tu meklē tikai labumus no Dieva, bet tev
nav interese par pašu Dievu.
Šodienas bauslis: Pirmkārt ir jāmeklē
pašu Jēzu un tikai otrkārt kaut ko no
Viņa.
Šodienas evaņģēlijs: Visiem, ne tikai
tev, ir kāda bēda ar ko tu netiec galā un Dievs grib tevi iepriecināt un
palīdzēt.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1.
Katru dienu
Trīsvienīgais Dievs dara brīnumus dabiskā, nepamanāmā veidā.
2. Nedrīkstam lielīties, ka ar mani viss ir kārtībā. Nevienam viss nav
kārtībā.
3.
Ir jānāk pie Jēzus ar
atvērtu sirdi un jālieto žēlastības līdzekļus, lai ticība rodas.