Sprediķis 12.maijs
Šodienas galvenā tēma ir ceļš uz
dzīvību, ceļš uz mūžīgo dzīvību, bet ir arī mātes vai ģimenes diena. Es
mēģināšu apvienot abas tēmas. Visiem, kam māte ir dzīva vajadzētu viņu apsveikt
šodien un visiem, kam māte ir mūžībā vajadzētu kādā piemērotā veidā godināt
viņas piemiņu. Pirmajā lasījumā dzirdējām par Ījabu. Viņam bija pamatīgas
ciešanas, bet viņš saka: ‘’Es zinu, mans Glābējs dzīvs.’’
Evaņģēlijā Jēzus saka, lai mūsu
sirdis neiztrūkstas, proti, neuztraucas. Tas ir labi, bet, kāpēc, kāds ir
pamatojums tam? Pamatojums tam ir, ko mēs tikko dzirdējām par mūžīgo un
nepastāvīgo. Ar redzamām lietām viss kas varētu sanākt greizi, jā, bet... Ar
neredzamo mūžīgo mantojumu Debesīs nekas nevar sanākt greizi, ja vien
neatkrītam no ticības. Ka Jēzus ir augšāmcēlies un, ka neredzamais ir mūžīgs,
ir pamatojums tam, lai sirdis neiztrūkstas. Šie vārdi cerams skan labi, bet...
Tik un tā ir grūti neuztraukties. Kā darīt, lai sirdis neiztrūkstas? Jēzus
saka, ka Viņš nāks, lai mēs būtu tur, kur Viņš ir. Būt tur, kur Jēzus ir, būt
kopā ar Viņu. Tā ir viena atslēga, pamats sirdsmieram. Jēzus ir atrodams
Bībelē, lūgšanā, altāra sakramentā un draudzes kopībā. Veltot laiku Jēzum un
meklēt Viņu pieminētās vietās ir pamatojums, atslēga šim mieram par ko Jēzus
runā. Jēzus arī saka: „Ja Jūs pazīstat Mani...” Lai mūsu sirdis neiztrūkstas,
mums ir jāpazīst Jēzu, jābūt personiskas attiecības ar Viņu. Tas ir arī
saistīts ar pirmo ko pieminēju. Veltot laiku Jēzum, meklēt Viņu Bībelē, lūgšanā
u.t.t mēs iepazīstam Viņu un tādējādi veidojas personiskas attiecības ar Viņu,
kas lēnā garā dod mieru sirdī, lai sirds neiztrūkstas.
Šodienas evaņģēlijs: Zemes virsū mēs
atrodam prieku kalpot citiem un Debesu Valstībā būs Jubilate, ārkārtīgi liels prieks un gaviles.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1.
Nereti ir skumjas
zemes virsū, bet Jēzus augšāmcelšanās maina visu.
2. Sagatavoties mūžībai ir dzīves jēga.
3.
Īstās mājas ir Debesu
Valstība un pārējie svētie ir īstā ģimene.