Sprediķis 12.maijs

Šodienas galvenā tēma ir ceļš uz dzīvību, ceļš uz mūžīgo dzīvību, bet ir arī mātes vai ģimenes diena. Es mēģināšu apvienot abas tēmas. Visiem, kam māte ir dzīva vajadzētu viņu apsveikt šodien un visiem, kam māte ir mūžībā vajadzētu kādā piemērotā veidā godināt viņas piemiņu. Pirmajā lasījumā dzirdējām par Ījabu. Viņam bija pamatīgas ciešanas, bet viņš saka: ‘’Es zinu, mans Glābējs dzīvs.’’

 Jēzus ir dzīvs un augšāmcēlies un tāpēc ciešanas šajā pasaulē ir nieks salīdzinot ar to godību, kas būs Debesu Valstībā. Ījabam bija ilgas sirdī pēc Debesu Valstības godības un mums arī jābūt ilgām sirdī pēc Debesu Valstības godības. Otrajā lasījumā dzirdējām, kas ir mūžīgs un, kas ir nepastāvīgs. Redzamais ir nepastāvīgs un neredzamais ir mūžīgs. Tas maina visas vērtību sistēmas šajā pasaulē. Lielākā daļa cilvēki uzskata, ka dzīves jēga ir redzamas mantas iegūšana, jo vairāk jo labāk. Tomēr, tā nav. Dzīves jēga ir sagatavošanās mūžībai, sagatavošanās nāvei. Tas varētu skanēt drūmi un pesimistiski. Ja Jēzus nebūtu augšāmcēlies, tad tā arī būtu, bet... Jēzus ir augšāmcēlies un tas maina visu. Caur Jēzus augšāmcelšanos sagatavošanās mūžībai ir palicis par ārkārtīgu prātīgu nodarbi, jo neredzamais, un tikai neredzamais, ir mūžīgs.

Evaņģēlijā Jēzus saka, lai mūsu sirdis neiztrūkstas, proti, neuztraucas. Tas ir labi, bet, kāpēc, kāds ir pamatojums tam? Pamatojums tam ir, ko mēs tikko dzirdējām par mūžīgo un nepastāvīgo. Ar redzamām lietām viss kas varētu sanākt greizi, jā, bet... Ar neredzamo mūžīgo mantojumu Debesīs nekas nevar sanākt greizi, ja vien neatkrītam no ticības. Ka Jēzus ir augšāmcēlies un, ka neredzamais ir mūžīgs, ir pamatojums tam, lai sirdis neiztrūkstas. Šie vārdi cerams skan labi, bet... Tik un tā ir grūti neuztraukties. Kā darīt, lai sirdis neiztrūkstas? Jēzus saka, ka Viņš nāks, lai mēs būtu tur, kur Viņš ir. Būt tur, kur Jēzus ir, būt kopā ar Viņu. Tā ir viena atslēga, pamats sirdsmieram. Jēzus ir atrodams Bībelē, lūgšanā, altāra sakramentā un draudzes kopībā. Veltot laiku Jēzum un meklēt Viņu pieminētās vietās ir pamatojums, atslēga šim mieram par ko Jēzus runā. Jēzus arī saka: „Ja Jūs pazīstat Mani...” Lai mūsu sirdis neiztrūkstas, mums ir jāpazīst Jēzu, jābūt personiskas attiecības ar Viņu. Tas ir arī saistīts ar pirmo ko pieminēju. Veltot laiku Jēzum, meklēt Viņu Bībelē, lūgšanā u.t.t mēs iepazīstam Viņu un tādējādi veidojas personiskas attiecības ar Viņu, kas lēnā garā dod mieru sirdī, lai sirds neiztrūkstas.  

 Šīs svētdienas nosaukums ir latiņu valodā Jubilate, kas tulkots latviski nozīmē gaviles vai ārkārtīgi liels prieks. Tā doma ir, ka Jēzus augšāmcelšanas un sekas no tā, ka ir ceļš uz Debesu Valstību, kas ir mūžīga, dod mums gaviles, ārkārtīgi lielu prieku sirdī. Tā tam vajadzētu būt, bet... Diemžēl mums visiem ir skaidrs, ka ir daudz, kas varētu izjaukt šo prieku. Ģimenes apstākļi ir viens būtisks faktors. Ja cilvēkam ir stabila, harmoniska ģimene, viņam ir vieglāk priecāties. Ja nav ģimene vai nopietnas problēmas ar ģimeni, tad ir grūtāk priecāties. Ja tev ir stabila, harmoniska ģimene, pateicies Trīsvienīgam Dievam par to. Ja tā nav, tad ir viegli par to skumt, bet... Es gribētu pieminēt divas lietas, kas varētu samazināt šīs skumjas vai padarīt tās neesošas.

 Kas ir, varbūt ne vienīgais, bet viens būtisks cēlonis visām skumjām un depresijām? Savtīgums. Cilvēks žēlo sevi par visu ko, piemēram par ģimenes problēmām vai par neesošo ģimeni, un vārās savā sulā. Viņam nav kalpošana, viņš nedara neko vai vismaz maz, kas palīdz citiem. Kādas ir zāles, un vislabākās zāles pret visam skumjām un depresijām? Darbs, nodarbošanās, kalpošana. Ja tev ir skumjas sirdī saistībā ar ģimenes apstākļiem, vislabākās zāles ir, lai darītu kaut ko, kas nāk citiem par labu. Atrodi kādu kalpošanu, dari, kas citiem nāk par labu, pavadi laiku kopā ar citiem. Es nevaru solīt, ka tas atrisina visu bet... Tas noteikti uzlabos situāciju. Otra lieta, kas varētu samazināt šīs skumjas un palīdzēt mums gavilēt sirdī ir, meditācija par vārdu un jēdzienu ‘’mājas.’’ Ar vārdu māju mēs parasti apzīmējām savu dzīves vietu, bet ne tikai. Vārds ‘’mājas’’ nozīmē daudz vairāk. Lielākā daļa cilvēki laikam iekļauj stabilu un laimīgu ģimeni šajā jēdzienā. Tas viss ir labi un pareizi, bet... Vienalga cik tev ir labas mājas un stabila ģimene, ātrāk vai vēlāk visiem ģimenes locekļiem būs pastāvīga adrese Miera ielas galā.

 Ko mēs dzirdējām iepriekš? Ka neredzamais ir mūžīgs un redzamais nepastāvīgs. Diemžēl tas attiecas arī uz visām ģimenēm, vienalga cik harmoniskas. Īstas mājas ar lielo burtu ir Debesu Valstība. Ja tev ir tādas mājas un tāda ģimene, kādu tu vēlies, tad priecājies par to, bet... Atceries, ka tava ģimene nav mūžīga. Ir jātic Jēzum Kristum, lai Debesu Valstība būtu tavas mājas un pārējie svētie tavā ģimenē pēc fiziskās nāves. Ja tev nav tādas mājas un tāda ģimene, kāda tu vēlies, tad kalpo citiem un atceries, ka Debesu Valstība un pārējie svētie ir īstās mājas un īstā ģimene.

 Šodienas bauslis: Mums ir jāmeklē Debesu Valstība un jāilgojas pēc Debesu Valstības.

Šodienas evaņģēlijs: Zemes virsū mēs atrodam prieku kalpot citiem un Debesu Valstībā būs Jubilate, ārkārtīgi liels prieks un gaviles.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.     Nereti ir skumjas zemes virsū, bet Jēzus augšāmcelšanās maina visu.

2.     Sagatavoties mūžībai ir dzīves jēga.

3.     Īstās mājas ir Debesu Valstība un pārējie svētie ir īstā ģimene.