Sprediķis 24.martā
Sprediķis
Rīt būs Marijas pasludināšanas
diena un mēs to svinam šodien. Galvenā tēma ir par jaunavu Mariju, Jēzus māti. Vecās
Derības lasījumā dzirdējām pravietojumu par Marijas pasludināšanu un par Jēzus
piedzimšanu. Viss bija plānots un pravietots iepriekš. Otrais lasījums
dzirdējām par Abrahāmu, Sāru un Īzāku. Jānis Kristītājs nāca pasaulē līdzīgos
apstākļos. Ir gan līdzības, gan atšķirības ar Jēzus ienākšanu pasaulē.
Līdzības ir, ka Sāra, Elizabete
un Marija palika par grūtniecēm brīnumainā veidā, pret normāliem dabas
likumiem. Atšķirības ir, ka Īzāks un Jānis tapa ar vīra līdzdalību, kaut tās
mātes vairs nebija reproduktīvā vecumā. Atšķirības ir arī, ka Sāra un Cakarija
šaubijās, bet Marija ticēja. Marijas Dēls ir Dieva Dēls, tapa pavisam brīnumainā
veidā un Marija nešaubījās, kā Sāra un Cakarija. Tāpēc šodienas svinības notikums
ir krietni lielāks nekā Īzāka un Jāņa piedzimšana, tāpēc Marija ir krietni
lielāks ticības paraugs nekā Sāra un Cakarija. Dievam nekas nav neiespējams. Evaņģēlijā
dzirdējām sarunu starp eņģeli Gabrielu un Mariju. Šodien, gandrīz gavēņa vidū,
viss paliek gaišāks un priecīgāks nekā parasti gavenī. Kāpēc? Tāpēc, ka svinam,
ka Jēzus ir ieņemts un piedzims pēc deviņiem menēšiem.
Nereti cilvēki domā, ka ir
konkurence starp Jēzu un Mariju. Ja runā pa daudz par Mariju, Jēzu paliek
aizvējā, aizmirstas. Tā cilvēki nereti domā, bet... Tā nav. Ir tieši otrādi. Kur
ir runa par Mariju, tur ir neizbēgami runa par Jēzu un otrādi. Jēzus un Marija
rāda viens uz otru, viņi nav konkurenti. Kāpēc ir svarīgi runāt par Mariju? Tam
ir daudzi iemesli, bet gribētu pieminēt divus. Lai tā grēka salīdzināšana ko
Jēzus izdarīja Golgātas krustā attiektos uz mums, cilvēkiem, Jēzum bija jābūt
cilvēciskā daba. Ja Jēzum nebūtu cilvēciskā daba, Viņa salīdzināšana netrāpītos
pa mums, neattiektos uz mums, cilvēkiem. No kurienes Jēzum ir cilvēciskā daba?
No Marijas. Jēzus ir tas, kas salīdzina mūsu grēkus, jā, bet... Marija dod
nosacījumus, lai tas varētu notikt un, lai tas attiecas uz mums. Tāpēc no
seniem laikiem baznīcā Marijai ir nosaukums ‘’Dieva dzemdētāja”. Ja Marija nebūtu
Dieva dzemdētāja, mūsu pestīšana būtu vējā, neesoša.
Otrais iemesls ir, ka Marija ir
simbols, bilde, par kristīgo baznīcu. Trīsvienīgais Dievs ir mūsu Tēvs, jā, un
kristīga baznīca ir mūsu māte, sieviete. Katru dienu notiek vai vismaz
vajadzētu notikt garīgā laulība starp līgavaini, Trīsvienīgo Dievu, un līgavu,
Mariju, sievieti, kristīgo baznīcu. Viss, kas notika ar Mariju burtiski,
miesiski, vajadzētu notikt garīgā veidā ar mums. Katru dienu mums vajadzētu
teikt: „JĀ!” Dieva eņģeļiem un Svētajam Garam, kā Marija darīja. Katru dienu no
jauna mums vajadzētu iestāties garīgā laulībā ar Jēzu. Līdzībā mums katru dienu
vajadzētu palikt par grūtniecēm ar Jēzu. Katru dienu Jēzum vajadzētu mājot
mūsos garīgi kā Viņš mājoja mieski Marijā. Kristīgai baznīcai vajadzētu būt
tieši tādai, kāda Marija bija. Kad mēs tādi esam, neizbēgami rādām uz Jēzu,
nevis prom no viņa. No seniem laikiem ir mācība, ka Marija palika jaunava visu
mūžu. Mums ir atšķirīgi vārdi brālis un brālens, bet grieķu valodā brālis un
brālens tiek apzīmēti ar to pašu vārdu.
Kristīgā trādīcija saka, ka Jēzus
tā saukti brāļi un māsas īstenībā bija Jāzepa bērni no iepriekšējas laulības.
Jāzeps bija atraitnis un ņēma savus miesiskos bērnus līdzi. Kādam šis var
likties galīgi nesvarīgi. Kāda tam ir nozīmē, vai sieviete, kas dzīvoja pirms
diviem tūkstots gadiem palika jaunava visu mūžu jeb nē? Ja būtu runa tikai par
pašu Mariju, tad būtu nesvarīgs jautājums, jā, bet... Mēs teicām, ka Marija ir
simbols par visu kristīgo baznīcu. Tas padara visu savadāk. Tāpat kā Marijai,
man un tev, kristīgai baznīcai, jābūt tikai viens garīgs līgavainis, Svētais
Gars. Tāpat kā Marijai, man un tev, kristīgai baznīcai, vajadzētu ielaisties
garīgās mīlestībās attiecībās tikai ar vienu līgavaini, Svēto Garu. Mēs protams
drīkstam apprecēties, tīri burtiski mums nav jābūt jaunavām visu mūžu, bet...
Garīgā mīlestībā vajadzētu ielaisties tikai ar Jēzu Kristu. Tāpēc, ja tu atkrīti
no ticības, ja tici horoskopiem, miesiski pārkāp laulību, lej laimi vecgadu
vakarā u.t.t, tu paliec arī par garīgo laulības pārkāpēju, par garīgo netikli.
Ir vēl ko mācīties no Marijas.
Marija tic, ka viss notiek ko eņģelis teica, bet... Viņa jautā kā, viņa nešaubās,
bet viņa nesaprot. Eņģelis paskaidro viņai. Ir tieši tas pats princips šodien.
Ja tu kaut ko nesaproti, jautā Dievam kā tas viss ir un notiks. Ja vien tu tici
pa īstam un ņem savu ticību nopietni, ātrāk vai vēlāk kaut kādā veidā Dievs
atbildēs un paskaidros. Ir vēl ko mācīties no Marijas un Jāzepa. Šodien ir arī
neliela ģimenes diena. Marija un Jāzeps dzīvoja līdz Jāzepa nāvei stabilā un
gandrīz pilnīgi droši laimīgā laulībā. Kā es varu to zināt? Kad es biju
students, es lasīju grāmatu, kur mūsdienas psihologi ir taisījuši psiholoģisku
pētījumu par Jēzu, spriežot no tā, kas ir rakstīts evaņģēlijos. Viņi nonāca pie
secinājuma, ka Jēzus bija ļoti psihiski stabils un līdzsvarots, kas parāda, ka
Viņš bija uzaudzis stabilā un harmoniskā ģimenē, ka gan Marija, gan Jāzeps,
bija nesavtīgi, prata sadzīvot un risināt konfliktus.
Šodien daudzi uzskata par normālu
mainīt dzīvesdraugu kā maina mašīnu. Rezultāts ir, ka psiholoģi nonāk pie
pavisam cita rezultāta saistībā ar psiholoģisko stabilitāti pie daudziem
bērniem mūsdienās. Arī šajā aspektā Marija ir pavisam laba priekšzīme mums.
Viens vīrietis, viena sieviete, kas prot sadzīvot un risināt konfliktus, un
kuri paliek kopā līdz kapai malai. Tā būtu jābūt.
Šodienas bauslis: Tāpat kā Marijai,
mums ir jātic un jāsaka: „JĀ!” Trīsvienīgajam Dievam.
Šodienas evaņģēlijs: Nekas nav
neiespējams Dievam.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1.
Marijas pasludināšana
un Jēzus piedzimšana ir pravietots jau Vecās Derības laikā.
2. Sāra un Cakarija šaubijās, bet Marija ticēja.
3.
Viss, kas notika ar
Mariju burtiski, miesiski, vajadzētu notikt ar mums garīgā veidā.