Sprediķis 17.marts
Sprediķis
Šodienas galvenā tēma ir ticība,
kas cīnās. Būt par kristieti, tas nekad nebūs pavisam viegli un bez cīņām.
Galvenie vārdi šodien ir trīs – NE SAVĀ SPĒKĀ. Savā spēkā neuzvāresīm ticības
cīņā, toties Trīsvienīgā Dieva spēkā uzvārēsim ticības cīņu. Vecās Derības
lasījumā dzirdējām par pravieti Eliju. Viņam tieši pirms tas, kas notiek šajā
lasījumā ir bijis cīņa ar elku pielūdzējiem un guvis lielu uzvaru. Tomēr, elku
pielūdzēju karalienei Īzebelei tas nebija pa prātām un viņa grib nogalināt
Eliju.
Elija bēg uz tuksnesi un viņš ir
pavisam noguris. Ar mūsdienas valodu viņam ir psihiskā pārslodze, viņš ir
izdedzis, tautas valodā „beigti nervi. ”Kāpēc?
Mēs nevaram zināt pilnīgi droši, bet varam nākt ar ticamu minējumu. Viņš atguva
savus spēkus ēdot, kas laikam nozīmē, ka nogurums bija saistīts ar pārtikas
trūkumu. Visticamāk ne tikai ar miesiskās pārtikas trūkumu, bet arī ar garīgās
pārtikas trūkumu. Kāds ir secinājums? Mums vajag ēst dūšīgi no garīgās pārtikas,
lai spēki neizsīktu, lai nebūtu pārslodze un beigti nervi. Diemžēl ir diezgan
izplatīta parādība garīdznieku un kristīgo kalpotāju vidū, ka cilvēki izdeg,
zaudē spēkus, atkrīt u.t.t. Kāpēc? Tam ir laikam daudzi iemesli, bet viens
iemesls ir noteikti garīgās pārtikas trūkums. Nereti cilvēks ir tik aizņemts
kalpot Jēzum, ka viņam nav laika Jēzum.
Bez šaubām ir jākalpo Jēzum, bet
lai mēs varētu kalpot Jēzum kvalitātīvi un ilgtērmiņā, mums ir pirmkārt jāvelta
Viņam laiku. Tikai veltot laiku Jēzum varam uzvarēt ticības cīņā. Spēki
atjaunojas, izturība veidojas un stiprinājas, ēdot garīgo pārtiku. Otrais
lasījums māca par pavisam bīstamo pretinieku ticības cīņā. Garīgā augstprātība,
savu spēku pārvērtēšana. Neviens nekad nestāv stabili pats par sevi, savā
spēkā. Tikai Trīsvienīgā Dieva spēkā stāvam stabili un stingri. Šajā lasījumā
ir arī pavisam skaists un vērtīgs solījums. Mēs nekad netiksim pārbaudīti
vairāk nekā mēs spējām nest. Ar citiem vārdiem, nekad nebūs grūtāk nekā mes
spējam to izturēt. Evaņģēlijā sastopamies ar farizeju, kas pieļauj pavisam
parastu kļūdu. Viņš vērtējoši salīdzina sevi ar citu, ar šo sievieti, rausta
degunu un domā, ka viņš ir labāks. Ja tu pieļauj šādu kļūdu, tu esi zaudētājs
ticības cīņā. Ja tu tiesā savā sirdī, paaugstini sevi pāri citiem, mēri citiem
ar skopu mēru, Trīsvienīgais Dievs mērīs tev ar skopu mēru. Visi esamir
grēcinieki, tur nekādas atšķirības nav. Kas atšķiras, grēka apziņas pakāpe.
Šī sieviete evaņģēlijā ir
uzvarējusi ticības cīņā, jo viņai ir grēka apziņa un neiet savā spēkā. Mēs
nezinām kāpēc tas farizejs bija ielūdzis Jēzu pie sevis, varbūt ar nepareizo
motivācīju, bet... Jebkurā gadījumā tas bija labi, tur ir ko mācīties. Tīri
fiziski mēs nevaram ielūgt Jēzu pie sevis šodien, bet... Pārnestā nozīmē tas ir
pilnīgi iespējams un stipri ieteicams arī šodien. Katru dienu vismaz no rīta un
vakara, vajag ielūgt Jēzu pie sevis. Lūdz, lasi Bībeli, dziedi kristīgas
dziesmas ja proti un Jēzus ir pie tevis. Jēzus ir ļoti atsaucīgs viesis, kas
labprāt ierodas pie tevis, pēc iespējas biežāk. Katru reizi, kad tu lasi
Bībeli ir svarīgi uzdot jautājumu, kas no pieminētām personām esmu es, kā
lasītais attiecas uz mani. Dzirdējām, ka šajā pilsētā bija kāda sieviete, kas
bija grēciniece. Attiecīgā sieviete esi tu, vienalga vai tu esi vīrietis vai
sieviete. Protams ne tīri burtiski, bet pēc būtības, jo, ikviens no mums arī ir
grēcinieks.
Kad šī sieviete uzzināja, kur
Jēzus ir, viņa tūdaļ devās pie Viņa. Ļoti pareizi viņa rīkojās. Lai mēs
uzvarētu ticības ciņu, mums arī jānāk pie Jēzus, tur kur Viņš ir. Kur ir Jēzus?
Jēzus ir sastopams Bībelē, lūgšanā, Svētajā Vakarēdienā un draudzes kopībā.
Tāpēc neviens nevar būt kristietis viens pats, bez baznīcas un draudzes. Ja tu
nenāc uz draudzi bez pamatota iemesla, kas ir slimība, tad tu grēko ne tikai
pret Dievu, bet arī pret ticības brāļiem un māsām. Jo viņiem būs skumīgāk un
grūtāk ticības cīņā bez tevis. Karavīrs, kas laižas lapās nodod ne tikai savu
valsti, bet arī pārējos karavīrus, kam būs grūtāk bez viņa. Tieši tas pats
princips attiecas uz draudzi. Ticības cīņā mums visiem ir jāstāv stingri viens pie
otra, plecs pie pleca. Jēzus saka šai sievietei, ka viņas ticība viņai ir palīdzējusi.
Tā bija tad un tā ir šodien. Ticība palīdz arī mums, bet... Ticība kam. Ticība
Trīsvienīgajam Dievam un Jēzum Kristum. Šajā gadījumā bija ticība grēku
piedošanai. Mēs , kāds garastāvoklis Jēzum bija šajā, bet visticamāk Viņš bija
priecīgs un skumīgs vienlaicīgi. Skumīgs par to farizeju ar cieto sirdi, un
priecīgs par to sievieti ar mīksto sirdi. Visticamāk šī grēciniece ir bijusi
ielas meita, prostitūta. Tomēr, bez šaubām Jēzus saka, ka viņas grēki ir piedoti.
Tas parāda kaut ko pavisam svarīgu, ka visi grēki var tikt piedoti, ja vien
cilvēks tos nožēlo. Mums ir jālūdz, lai mums būtu stipra pārliecība, ticība
grēku piedošanai. Bez tā mēs neuzvārēsim ticības cīņu. Visi grēki var tikt
piedoti.
Šodienas bauslis: Mums ir jāsaprot, ka
savā spēka neuzvārēsim ticības cīņu.
Šodienas evaņģēliji: Nekad nebūs grūtāk
nekā mēs varam izurēt un visi grēki var tikt piedoti.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1.
Mums pirmkārt ir
jāvelta laiku Jēzum, lai mēs varētu kalpot Jēzum.
2. Pārbaudījumi nebūs grūtāk, nekā mēs varam izturēt.
3.
Vajag ielūgt Jēzu pie
sevis katru dienu, vajag būt tur, kur Viņš ir.