Sprediķis 17.marts

Sprediķis

Šodienas galvenā tēma ir ticība, kas cīnās. Būt par kristieti, tas nekad nebūs pavisam viegli un bez cīņām. Galvenie vārdi šodien ir trīs – NE SAVĀ SPĒKĀ. Savā spēkā neuzvāresīm ticības cīņā, toties Trīsvienīgā Dieva spēkā uzvārēsim ticības cīņu. Vecās Derības lasījumā dzirdējām par pravieti Eliju. Viņam tieši pirms tas, kas notiek šajā lasījumā ir bijis cīņa ar elku pielūdzējiem un guvis lielu uzvaru. Tomēr, elku pielūdzēju karalienei Īzebelei tas nebija pa prātām un viņa grib nogalināt Eliju.

Elija bēg uz tuksnesi un viņš ir pavisam noguris. Ar mūsdienas valodu viņam ir psihiskā pārslodze, viņš ir izdedzis, tautas valodā „beigti nervi. ”Kāpēc? Mēs nevaram zināt pilnīgi droši, bet varam nākt ar ticamu minējumu. Viņš atguva savus spēkus ēdot, kas laikam nozīmē, ka nogurums bija saistīts ar pārtikas trūkumu. Visticamāk ne tikai ar miesiskās pārtikas trūkumu, bet arī ar garīgās pārtikas trūkumu. Kāds ir secinājums? Mums vajag ēst dūšīgi no garīgās pārtikas, lai spēki neizsīktu, lai nebūtu pārslodze un beigti nervi. Diemžēl ir diezgan izplatīta parādība garīdznieku un kristīgo kalpotāju vidū, ka cilvēki izdeg, zaudē spēkus, atkrīt u.t.t. Kāpēc? Tam ir laikam daudzi iemesli, bet viens iemesls ir noteikti garīgās pārtikas trūkums. Nereti cilvēks ir tik aizņemts kalpot Jēzum, ka viņam nav laika Jēzum.

Bez šaubām ir jākalpo Jēzum, bet lai mēs varētu kalpot Jēzum kvalitātīvi un ilgtērmiņā, mums ir pirmkārt jāvelta Viņam laiku. Tikai veltot laiku Jēzum varam uzvarēt ticības cīņā. Spēki atjaunojas, izturība veidojas un stiprinājas, ēdot garīgo pārtiku. Otrais lasījums māca par pavisam bīstamo pretinieku ticības cīņā. Garīgā augstprātība, savu spēku pārvērtēšana. Neviens nekad nestāv stabili pats par sevi, savā spēkā. Tikai Trīsvienīgā Dieva spēkā stāvam stabili un stingri. Šajā lasījumā ir arī pavisam skaists un vērtīgs solījums. Mēs nekad netiksim pārbaudīti vairāk nekā mēs spējām nest. Ar citiem vārdiem, nekad nebūs grūtāk nekā mes spējam to izturēt. Evaņģēlijā sastopamies ar farizeju, kas pieļauj pavisam parastu kļūdu. Viņš vērtējoši salīdzina sevi ar citu, ar šo sievieti, rausta degunu un domā, ka viņš ir labāks. Ja tu pieļauj šādu kļūdu, tu esi zaudētājs ticības cīņā. Ja tu tiesā savā sirdī, paaugstini sevi pāri citiem, mēri citiem ar skopu mēru, Trīsvienīgais Dievs mērīs tev ar skopu mēru. Visi esamir grēcinieki, tur nekādas atšķirības nav. Kas atšķiras, grēka apziņas pakāpe.

Šī sieviete evaņģēlijā ir uzvarējusi ticības cīņā, jo viņai ir grēka apziņa un neiet savā spēkā. Mēs nezinām kāpēc tas farizejs bija ielūdzis Jēzu pie sevis, varbūt ar nepareizo motivācīju, bet... Jebkurā gadījumā tas bija labi, tur ir ko mācīties. Tīri fiziski mēs nevaram ielūgt Jēzu pie sevis šodien, bet... Pārnestā nozīmē tas ir pilnīgi iespējams un stipri ieteicams arī šodien. Katru dienu vismaz no rīta un vakara, vajag ielūgt Jēzu pie sevis. Lūdz, lasi Bībeli, dziedi kristīgas dziesmas ja proti un Jēzus ir pie tevis. Jēzus ir ļoti atsaucīgs viesis, kas labprāt ierodas pie tevis, pēc iespējas biežāk. Katru reizi, kad tu lasi Bībeli ir svarīgi uzdot jautājumu, kas no pieminētām personām esmu es, kā lasītais attiecas uz mani. Dzirdējām, ka šajā pilsētā bija kāda sieviete, kas bija grēciniece. Attiecīgā sieviete esi tu, vienalga vai tu esi vīrietis vai sieviete. Protams ne tīri burtiski, bet pēc būtības, jo, ikviens no mums arī ir grēcinieks.

Kad šī sieviete uzzināja, kur Jēzus ir, viņa tūdaļ devās pie Viņa. Ļoti pareizi viņa rīkojās. Lai mēs uzvarētu ticības ciņu, mums arī jānāk pie Jēzus, tur kur Viņš ir. Kur ir Jēzus? Jēzus ir sastopams Bībelē, lūgšanā, Svētajā Vakarēdienā un draudzes kopībā. Tāpēc neviens nevar būt kristietis viens pats, bez baznīcas un draudzes. Ja tu nenāc uz draudzi bez pamatota iemesla, kas ir slimība, tad tu grēko ne tikai pret Dievu, bet arī pret ticības brāļiem un māsām. Jo viņiem būs skumīgāk un grūtāk ticības cīņā bez tevis. Karavīrs, kas laižas lapās nodod ne tikai savu valsti, bet arī pārējos karavīrus, kam būs grūtāk bez viņa. Tieši tas pats princips attiecas uz draudzi. Ticības cīņā mums visiem ir jāstāv stingri viens pie otra, plecs pie pleca. Jēzus saka šai sievietei, ka viņas ticība viņai ir palīdzējusi. Tā bija tad un tā ir šodien. Ticība palīdz arī mums, bet... Ticība kam. Ticība Trīsvienīgajam Dievam un Jēzum Kristum. Šajā gadījumā bija ticība grēku piedošanai. Mēs , kāds garastāvoklis Jēzum bija šajā, bet visticamāk Viņš bija priecīgs un skumīgs vienlaicīgi. Skumīgs par to farizeju ar cieto sirdi, un priecīgs par to sievieti ar mīksto sirdi. Visticamāk šī grēciniece ir bijusi ielas meita, prostitūta. Tomēr, bez šaubām Jēzus saka, ka viņas grēki ir piedoti. Tas parāda kaut ko pavisam svarīgu, ka visi grēki var tikt piedoti, ja vien cilvēks tos nožēlo. Mums ir jālūdz, lai mums būtu stipra pārliecība, ticība grēku piedošanai. Bez tā mēs neuzvārēsim ticības cīņu. Visi grēki var tikt piedoti.

Šodienas bauslis: Mums ir jāsaprot, ka savā spēka neuzvārēsim ticības cīņu.

Šodienas evaņģēliji: Nekad nebūs grūtāk nekā mēs varam izurēt un visi grēki var tikt piedoti.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Mums pirmkārt ir jāvelta laiku Jēzum, lai mēs varētu kalpot Jēzum.

2.    Pārbaudījumi nebūs grūtāk, nekā mēs varam izturēt.

3.    Vajag ielūgt Jēzu pie sevis katru dienu, vajag būt tur, kur Viņš ir.