"Jo, kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds." Lk.12:34

Kāds mantrausis dārzā koka dobumā bija paslēpis savu zeltu. Katru nedēļu viņš aizgāja līdz kokam, izvilka zeltu un ilgi uz to skatījās. reiz kāds zaglis ievēroja vietu, kur paslēpts zelts, un to nozaga. Kad mantrausis atkal devās uz dārzu priecāties par savu zeltu, viņš atrada tikai tukšu dobumu. Aiz sirdsēstiem cilvēks sāka tik gauži raudāt, ka to izdzirdēja kaimiņi un steidzās skatīties, kas atgadījies. Kad saprata vaimanu iemeslu, kāds pajautāja:

- Vai kādreiz tu izmantoji šo zeltu?

- Nē, - atbildēja mantrausis. - Es tikai katru nedēļu nācu uz to paskatīties.

- Ja tā, - atbildēja kaimiņš, - tad jau nekas nemainīsies, ja katru reizi atnāksi un paskatīsies tukšā dobumā.