Krusta ceļa uzruna - 30.03.2018. - Ape; 12.04.2020 – Ape (attālināti)

Lk.9:21-27

 Krusts. Daudzi to nēsā uzkārtu kaklā, valkā kā aproci vai auskaru. Mūsdienās katrs var brīvi izvēlēties izmēra un cenas ziņā sev piemērotāko, sākot ar visparastākajiem koka krustiņiem un beidzot ar dārgakmeņiem rotātiem zelta krustiem, kuri maksā vairāk nekā viena otra lietota automašīna. Kad pirms vairākiem gadiem biju Krusta kalnā Lietuvā, bija savādi vērot daždažādos krustus, ko cilvēki turp sanesuši no malu malām.

Jā, mēs pie krusta esam ļoti pieraduši. Tik pieraduši, ka par tā simbolisko nozīmi  atceramies labi ja bēru reizē.

            Vārds krusts nāk no latīņu CRUX, kas apzīmēja cietsirdīgāko un pazemojošāko romiešu soda veidu- publisku nāvessodu, pienaglojot pie krusta. Romas iedzīvotājam uzkārt kaklā krustu būtu tas pats kas mūsdienu cilvēkam izgreznot sevi ar mini giljotīnu vai staigāt ar ap kaklu apmestu karātavu cilpu. Nāve pie krusta bija tik mokoša, ka galu galā arī paši romieši šo soda veidu atzina par pārāk nežēlīgu un 315.gadā pēc Kristus to atcēla.

Kāpēc tieši krusts tiek uzskatīts par kristīgās ticības simbolu? Lai atbildētu uz šo jautājumu, der ieskatīties apustuļa Pētera pirmajā vēstulē, kas adresēta Dieva Tēva iepriekš izredzētajiem un Svētā Gara dāvanu saņēmušajiem svešiniekiem. Faktiski šī vēstule ir adresēta man un jums, jo uz mums attiecas gan Tēva izredzētība, gan Svētā Gara dāvana. Tad nu ieklausieties, ko apustulis mums raksta attiecībā uz Jēzus Krusta nāvi:

 “Tas grēku nedarīja, nedz arī atrada viltu Viņa mutē; Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, ciezdams nedraudēja, bet atstāja visu Tam, kas spriež taisnu tiesu. Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti. Jo jūs maldījāties kā avis, bet tagad jūs esat atgriezti pie sava dvēseļu Gana un Sarga” (1.Pēt. 2:22-25). Krusts ir atpazīstamākais simbols kristietībā, jo tas norāda uz Kristus upuri, atdodot Savu dzīvību pie krusta par cilvēces grēku izpirkšanu.

Mīļie draugi, Svētais Dieva Jērs, Jēzus Kristus, tika upurēts pie krusta par mums! Liela daļa cilvēku noteikti iebildīs, ka viņi nemaz nav prasījuši, lai kāds par viņiem mirtu. Arī man pašam ilgu laiku šķita kaut kā nepareizi, ka sodu par maniem grēkiem saņem kāds cits. Biju pieradis, ka dabūju pērienu gan par saviem, gan par jaunāko brāļu pārkāpumiem un domāju, ka citādi nemaz nav iespējams.

Taču Dievs tā nedomā. Viņš piedāvā mums “laimīgo apmaiņu” - Dieva Dēls Jēzus Kristus ņem uz sevi visu cilvēka nesvētumu un pretī sniedz Savu svētumu.

Protams, jūs varat izvēlēties, pieņemt Viņa piedāvāto upuri vai noraidīt to. Taču jums ir jāsaprot, ka noraidījuma gadījumā jūs personīgi stāvēsiet Taisnā Dieva tiesas priekšā un sniegsiet paskaidrojumu par katru savu pārkāpumu. Ieskatieties savās sirdīs un atzīstiet, ka šādu pārkāpumu ir daudz! Varbūt jūs spējat sevi apvaldīt tādā mērā, ka esat bez grēka vārdos un darbos. Taču savās domās ir grēkojis (un ik dienas grēko) katrs no mums. Par pašu vismazāko grēciņu, ko nespēsim pienācīgi izskaidrot, mūs gaida sods – mūžīgā nāve.

Es nepārspīlēju! Tā teikts Bībelē. Vēstulē romiešiem lasām: “Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā” (Rom. 6:23).

Viens nevainīgais tiek upurēts par visiem vainīgajiem. Kā viena cilvēka pārkāpuma dēļ pār visiem nākusi pazudināšana, tāpat viena cilvēka taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvību (Rom. 5:18). Dievs pats nokāpj no debesīm, kļūst par cilvēku, nodzīvo pilnu cilvēka dzīves ciklu (tikai bez grēka) un samaksā sodu, ko maksāt pienāktos man un jums. Tā Dievs atrisina dilemmu, kas cilvēka prātam šķiet neatrisināma.

Viņš ir taisns, kad uzstāj, ka sods kādam ir jāsaņem. Viņš ir mīlestība, kad nesoda cilvēku, bet viņa vietā ļauj sodu uzņemties Savam Dēlam. Viņš paliek taisns līdz galam, kad netaisni pie krusta ar nāvi sodītais tiek augšāmcelts no mirušajiem. Kad es to ticībā pieņemu, tad romiešu izgudrotais visnežēlīgākais moku un nāves rīks man kļūst par Krusta koku, no kura uzplaukst dzīvība.

Lai nokļūtu līdz Krusta Kalnam, Kungam bija jāiet caur zaimu, izsmiekla, ciešanu un moku ieleju, nesot uz pleciem arī savu nāves rīku – krustu. Tāpēc nēsāt krustu Kristus sekotājiem nozīmē apliecināt Viņa nāvi un augšāmcelšanos. Tas arī liecina par viņu gatavību apliecināt savu ticību un pat upurēt savas dzīvības Kristus dēļ.

Kas mani apliecinās cilvēku priekšā, saka Kungs Kristus, to arī Es apliecināšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs. Izsenis Lielajā Piektdienā, tieši Krusta ceļš ir bijis viens o veidiem, kā ticīgie apliecina savu ticību bez vārdiem, pasaules priekšā.

Dārgie draugi! Šodien Covid ierobežojumu dēļ mēs nevarēsim doties Apes pilsētas ielās, lai apliecinātu savu ticību, taču Krusta ceļš būs! Izdzīvosim tā notikumus savās domās un sirdīs! Ļausimies skumjām un sērām par mūsu Kungu, kurš izcieta nāvi pie krusta. Tur, kur karājās Viņš, būtu jākarājas man un jums.

 Lai pats Kungs Kristus Svētajā Garā ir ar mums un dod, ka šis piedzīvojums uzrunā daudzas sirdis un piepulcina Kristus draudzei jaunus sekotājus.

Jēzus vārdā - Āmen!