Sprediķis- Es esmu Esošais, Judica (tiesas svētdiena)

Īj.33:23-28; Ebr.9:11-15; Jņ.8:46-59

29.03.2020. – attālinātais Dievkalpojums

Labdien, dārgie draugi!

Vēl viena nedēļa Corona vīrusa zīmē aizvadīta. Ceru, ka visi jorojām esat pie labas veselības un spējat turēties pretī baiļu dēmonam, kas laužas virsū no TV pārraidēm un cita veida ziņu kanāliem. Diskusijas sociālajos tīklos liecina, ka visi cilvēki neizprot pasaules valstu valdību pausto satraukumu Covid-19 sakarā un kādi uzskata to par nepiemērotu laikā, kad simtiem tūkstošu mirst no parastas saaukstēšanās, gripas vai vienkārši nabadzības. Tomēr, vai neesam aizmirsuši par Spāņu gripu, kas plosījās pagājušā gadsimta sākumā, inficējot aptuveni 27% un nogalinot simtiem tūkstošu planētas iedzīvotāju. Šīs gripas pirmie gadījumi tika fiksēti 1918. gada janvārī, taču nopietna reakcija sākās tikai pēc pāris mēnešiem, kad bija jau par vēlu.

Šķiet, Latvija vēl neko nav nokavējusi. Mēs taču godprātīgi pašizolējamies, ieturam divu metru distanci veikalos, regulāri mazgājam rokas, strādājam un mācamies attālināti no mājām.  Ir paziņojumi, ka valdība rūpējas, lai uzņēmumi, kas cietuši no vīrusa radītās dīkstāves, saņemtu kompensācijas. Žurnāls “Taims” informē, ka aprīlī uz cilvēkiem sāks izmēģināt vakcīnu pret Covid -19. Piekritīsiet, ka šādas un līdzīgas ziņas nomierina un vairo cerību.

Kas mani izbrīna un satrauc ir, ka masu mēdijos tiek runāts par visu citu, izņemot cilvēka garīgo labklājību. Šķiet, kristieši ir vienīgie, kuriem rūp, kā krīzes laikā jūtas cilvēka dvēsele un gars. Lai gan ir grūti iedomāties cilvēku, kuram nebūtu vajadzīgs veldzējošais Dieva vārds, kas skan: “Es tevi izredzēju un neesmu atmetis. Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar Savas taisnības labo roku!” (Jes. 41:9-10).

 Labi, ka Dievs neuzlūko cilvēku pa daļām, bet veselumā (miesa-dvēsele-gars), tāpēc jau gadsimtiem ilgi Viņš nāk pie Cilvēces ar universālu ziņu, kurai nav līdzīgas visā pasaules vēsturē. Šo ziņu skaidri un nepārprotami formulē apustulis Jānis sakot: “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu taptu glābta” (Jņ.3:16-17).

“ un  tu sauksi Viņa Vārdu Jēzus,” tā eņģelis pasludināja Marijai. Tūdaļ daži steidzas iebilst, nu redziet, Viņš bija vienkārši cilvēks. Pirmā gadsimta Jūdu vēsturnieks Jozefs Flāvijs šaubījās, vai Viņu vispār var uzskatīt par cilvēku, jo, kā raksta Flāvijs, “Viņš bija brīnumdaris, skolotājs ļaudīm, kas ar prieku pieņēma patiesību; Viņš pievērsa savai mācībai daudz jūdu un arī grieķu” (Testimonium Flavianium in Antiquities, XVIII 33 kopijās).

TO, ko vēsturnieks Flāvijs sauc par brīnumdari un skolotāju, Bībeles autori sauc par  Glābēju un Pestītāju. Par viņa nākšanu VD pravietots vairāk kā 300 reižu. Ciezdams neizsakāmas mokas sātana uzsūtītās slimības dēļ, Ījabs apliecina: “Taču es zinu, ka mans pestītājs ir dzīvs, un pēcgalā Viņš celsies pār pīšļiem, un pēc tam, ja arī mana āda būs saplosīta gabalos un es būšu bez miesas palicis, es tomēr skatīšu Dievu. Tiešām, es Viņu skatīšu sev par glābiņu, un manas acis Viņu redzēs un ne jau kā svešinieku un pretinieku, Viņu, pēc kura mana sirds manās krūtīs tā noilgojusies!” (Ījaba 19:25-27).

Iespējams, Latvijas iedzīvotājiem Ījaba teiktais ir grūti saprotams. Toties to noteikti dziļi izprot iedzīvotāji Covid-19 pandēmijā vissmagāk cietušajā pasaules valstī Itālijā, kur nelielajā Bergamo pilsētiņā vienas dienas laikā nomira 90 cilvēki. Toskānā dzīvojošais students Federiko Baldelli situāciju apraksta šādi: “Šokējoši, jo ir miruši daudzi cilvēki. Slimnīcas ir pārpildītas, pensijā esošajiem ārstiem liek atgriezties darbā. Katru dienu redzam ārstus, kuri ir strādājuši 12 -13 stundas dienā”.  Arī mūsu ārsti neguļ. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsti un personāls pat atraduši iespēju griezties pie sabiedrības. Ar emocionālā video  starpniecību, viņi aicina mūs visus notiekošo uztvert nopietni, un palīdzēt ārstiem, paliekot mājās, lai viņi varētu palīdzēt mums!  Es ceru, ka esot mājās mums ne vien ir iespēja kopā pārvarēt slimību, bet iespēja pārdomāt garīgas lietas un mēģināt saprast Ījaba teikto, kas tad ir TAS, kurš celsies pāri pīšļiem?

JD šo Kādu nosauc vārdā. Vēstules ebrejiem autors raksta: “Bet Kristus ir atnācis par nākamo labumu Augsto Prieteri [..] Un tādēļ Viņš ir Jaunās derības starpnieks”. Pateikts vienkārši un skaidri, tomēr Kristus sakarā cilvēkiem aizvien saglabājas zināmas neskaidrības vai pat šaubas. Tāpēc der ieklausīties, ko par Kungu saka kristīgie pētnieki.

19.gs. reliģijas vēsturnieks,  Bībeles pētnieks un kritiķis Ernests Renāns teicis: “Jēzus bija dižākais reliģijas ģēnijs, kāds jebkad dzīvojis. Viņa skaistums ir mūžīgs un viņa valstība nebeidzama. Jēzus ir unikāls jebkurā ziņā, viņu nevar pielīdzināt jebkam citam. Bez Kristus vēsture nav izprotama”. 

Vēsturnieks Kenets Laturens raksta: “Gadsimtiem ritot, uzkrājas aizvien vairāk liecību par to, ka iespaida ziņā Jēzus dzīve ir pati izcilākā visā planētas vēsturē. Šī ietekme šķietas augtin augam”. 

20 gadsimta kristietības apoloģēts K. Steipls Lūiss paziņo: “Tas, kurš ir tikai cilvēks un saka to, ko teica Jēzus, nevar būt ievērojams morāles skolotājs. Viņam jābūt vai nu trakam, vai pašam elles velnam. Jums ir jāizvēlas. Vai nu šis cilvēks bija un ir Dieva Dēls, vai arī viņš ir traks vai vēl kas ļaunāks. Bet neizgudrosim nekādas augstprātīgas muļķības, ka viņš bija ievērojams skolotājs. Viņš mums nav atstājis šādu iespēju, tāds nebija Viņa plāns”.

Kas īsti ir Jēzus? Lai to saprastu, mums jāmēģina cauri Vecajai un Jaunajai derībai izsekot Dieva plānam, ko Viņš jau izsenis nolēmis piepildīt Savā Dēlā. Šī plāna īstenošana sākās VD laikā Ēģiptē, kur Izraēla tauta bija nonākusi vergu stāvoklī. Viens vīrs, vārdā Mozus, bija spiests no Ēģiptes bēgt izdarītās vergu uzrauga slepkavības dēļ. Kad nu šis vīrs tuksnesī ganīja avis, tad pēkšņi ieraudzīja brīnumainu parādību - ērkšķu krūms deg, bet nesadeg. Kad Mozus mēģināja krūmam tuvoties, viņš izdzirda kādu balsi sakām: “Es esmu tava tēva Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs” (2.Moz.3:6). Un kad Mozus gribēja uzzināt Tā vārdu, kas ar viņu runā, tad saņēma atbildi: “ES ESMU, kas ES ESMU” (2.Moz. 3:14).

ES ESMU. Visīsākais pabeigtais teikums angļu valodā, kas ietver visdižāko apgalvojumu, ko kāds cilvēks jebkad ir izteicis par sevi. Jēzus izvēlējās lietot šo vārdu salikumu, lai apliecinātu, ka Viņa sirds, dvēsele un gars pulsē vienā ritmā ar Dieva nemainīgo realitāti un absolūto neatkarību.

Pārfrāzējot Jēzus atbildi jūdiem, tā skanētu šādi: “Jā, jūs pareizi sapratāt, ES ESMU Dievs”. Tik tieša un vienkārša atbilde neder cilvēkam, tāpēc jūdi apsūdzēja Jēzu Dieva zaimošanā un vēlējās nogalināt.

Dievs, Jēzus Kristus, baznīca, vienkārši kristietība tiek apsūdzēti joprojām. Iespējams, tas ir mūsu grēcīgās dabas aizsardzības mehānisms. Jo vadāmies pēc principa: ja nevēlies tikt apsūdzēts – apsūdzi pirmais! Taču Dieva patiesības no tā nekļūst mazāk nozīmīgas.

Šodien mūsu baznīcas liturģiskajā kalendārā ir Judica, jeb tiesas svētdiena.

Kristīgais autors Marks Poustjens raksta: “Modernajam skepticismam ir vēlme nosēdināt apsūdzēto krēslā Dievu, absurdi prātojot nevis par to, vai mēs varam tikt attaisnoti, bet gan, vai attaisnots var tikt Viņš [..] Uzklausīt Jēzus Kristus apgalvojumus nozīmē pēkšņi atskārst, ka patiesībā Viņš ir tas, kuram jāspriež tiesa pār mums” (M.Poustjens, Prast atbildēt). Vai mēs esam to atzinuši?

 Der ieklausīties Holivudas aktiera Mikija Rurka teiktajā, kurš Covid -19 vīrusa ierobežojumu dēļ uz kādu laiku bija iesprūdis Latvijā neslēpj, ka pārdzīvo šobrīd pasaulē notiekošo. Viņš saka: “Es lūdzu Dievu par cilvēkiem, ko mīlu. Es visu laiku sev atkārtoju – Dievs, piedod man manus grēkus! Kungs svēti mani un svēti pasauli! Tas, kas šobrīd notiek, ir nekontrolējami. Ir daudz zinātnieku un dižu prātu, kas uzskata, ka šī ir dabas cīņa ar piesārņojumu. Bet varbūt tā ir Dieva griba? Mans mācītājs saka – tu nevari nākt pie manis, kad baznīca ir nodegusi, tev jāatnāk pirms tam”.

 Pārfrāzējot to Pravieša Jesajas vārdiem: “Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš ir atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu.”/Jes.55:6/

Šodien kad, runājot psalmista vārdiem, staigājam “nāves ielejā”, kad mums uzbrūk bēdu un šaubu nakts un mūsu domas urda neskaitāmi jautājumi, Dievs Kristū ir tuvāk nekā jebkad. Šodien, mēs varam nest visu savu neziņu Viņa priekšā un droši jautāt: “Dievs, vai tu esi tāds kā viņi par Tevi saka? Vai Tu mūs vēro? Vai atceries mūs un visus Savus apsolījumus? Vai Tu dzirdi mūsu raudāšanu? Vai raudi līdz ar mums?...”

Ja klausīsimies uzmanīgi, tad sadzirdēsim: “ Es Esmu”

 “ES Esmu dzīvības maize” (Jņ.6:35)

“Es Esmu pasaules gaisma” (Jņ.8:12)

“Es Esmu Labais Gans” (Jņ.10:11)

“ES Esmu Ceļš, Patiesība un dzīvība” (Jņ.14:6)

“Es Esmu Augšāmcelšanās un dzīvība” (Jņ.11:25)

“Es Esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam” (Mt.28:20)  “Es Esmu Esošais”

Šis apsolījums liek mums izlauzties ārpus “iestrēgušā prāta”, kas pieprasa pierādījumus un pievērsties Esošajam un esībai. “Jo Viņā mēs dzīvojam, rosāmies un esam.” /Apd.17:28a/ Tas liek man atzīt, ka  Vienīgi Viņa “Es Esmu” nodrošina, ka arī “es esmu”. Es Tevī Kungs, un Tu manī. Tavā Vārdā Kungs, Āmen! Apliecināsim savu kristīgo ticību!