Un trešajā dienā augšāmcelsies…
(Lūkas
24:1-11)
Nakts
vigilija – Opekalns; Pirmās Lieldienas – Ape, Gaujiena (2019.)
Labrīt, dārgie draugi!
Kristus ir Augšāmcēlies! Patiesi Augšāmcēlies!
Kristus ir Augšāmcēlies! Patiesi Augšāmcēlies!
Kristus ir Augšāmcēlies! Patiesi Augšāmcēlies
Viens no 20.gadsimta slavenākajiem britu
aktieriem sers Džons Gilguds reiz apmeklēja Ameriku. Pie viņa pienāca
nepazīstama sieviete un, Gilgudu nopētījusi, secināja:
- Nē, tas nav viņš!
Aktieris izbrīnā palūkojās uz
sievieti, un tā vēlreiz atkārtoja:
- Nē, tas nav viņš! Jūs patiešām nevarat būt Džons Gilguds!
- Bet es tas esmu! – iebilda aktieris.
Sieviete vēlreiz viņu nopētīja. Tad smiedamās pakratīja pirkstu:
- Nē, tas neesat jūs! - Un aizgāja.
Kristus dzimšana, Viņa dzīves
apslēptie gadi, kalpošanas uzsākšana, ciešanas un nāve - tie ir notikumi,
kuriem mūsu prāts spēj noticēt.
Varbūt tāpēc, ka tas viss atbilst mūsu priekšstatiem par cilvēka esību jeb, kā
tautā saka, ceļu no šūpuļa līdz kapam.
Taču Augšāmcelšanās notikums
cilvēkus mulsina. Sirds grib tam noticēt, bet prāts nespēj. “Tas nevar būt, jo tā
vienkārši nevar būt!”, prāts ietiepīgi protestē. Tas nespēj pieņemt patiesu
brīnumu, tāpēc aizvien mulst dzimšanas un nāves realitātes priekšā.
Jeruzālemes sievām noticēt palīdzēja
Pirmo Lieldienu rītā piedzīvotais. Tāpēc šorīt, pirmajā nedēļas dienā pēc
Sabata, sekosim viņām uz Jēzus kapu, un varbūt arī mums izdosies piedzīvot ko
tādu, kas izmaina mūsu līdzšinējo pieredzi.
Evaņģēlija vārds vēsta, ka sievas ir
sagatavojušas dārgas “svaidāmās zāles”. No vienas puses,
šīs smaržīgās zāles ir apstiprinājums mūsu cilvēciskajai pieredzei, jo tolaik
bija pieņemts ar šādām zālēm apstrādāt miruša cilvēka ķermeni. No otras puses,
“svaidāmās zāles” norāda uz ko tādu,
ko visu precīzo zinātņu tēvs Aristotelis
apzīmēja ar Meta + fizis jeb pārdabisko. Kāpēc? Jo Jēzus kapam priekšā
bija aizvelts vairākas tonnas smags akmens un, lai to noveltu, tiešām bija
vajadzīgs īsts brīnums. Fakts, ka sievām līdzi ir svaidāmās zāles, nav
nejaušība, bet gan “zīme”, atgādinājums par Kristus vārdiem, ko Viņš tik bieži
mācīja saviem sekotājiem: “Cilvēka dēlam
būs tapt nodotam grēcinieku rokās un krustā sistam, un trešajā dienā
augšāmcelties”
Es vēlos, ka jūs mēģināt
iztēloties, kā tas viss tur torīt notika. Sievas pienāk pie kapa un konstatē,
ka akmens jau ir novelts. Viņas noteikti ir pārsteigtas, taču dodas kapā iekšā
un - Kunga miesas tur neatrod! Toties
pie sievām piestājas divi vīri savādās drēbēs un uzdod neparastu jautājumu: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem?”
Cik daudz izteikts šajā vienā jautājumā! Jēzus
nav kapā. Viņa vispār nav šeit. Pieminiet, ko Kungs tika runājis, vēl Galilejā
būdams!
Es domāju, ka sievām no
pārsteiguma noreiba galva. Bībelē teikts: “Un
tās atcerējās Viņa vārdus”. Mēs varētu teikt arī: tās noticēja Viņa vārdiem un viņu
dzīves pilnībā izmainījās.
Prātam vajadzīgi pierādījumi,
ticībai tādi nav nepieciešami. Pravietis Habakuks saka: “taisnais dzīvos savas paļāvīgās ticības dēļ” (Hab.2:4). Lieldienu
rīta piedzīvojums ir ticības akts, kas savieno cilvēcisko prātu ar sirdi un
rada līdz šim nebijušu, jaunu pieredzi. To aptvērušas, sievas priecīgi steidzās
pie Kristus mācekļiem, lai paziņotu viņiem par notikušo, stāstītu par
pieredzēto.
Kristus ir Augšāmcēlies! “Kā
caur cilvēku nāve, tā caur cilvēku arī miroņu
augšāmcelšanās. Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi
darīti”, pamāca apustulis Pāvils (1.Kor.15:21-22).
Kristus ir Augšāmcēlies! Vai vēlamies augšāmcelties līdz ar Viņu?
Vai gaidām šo jauno, neaptveramo dzīvi, dzīvi kopā ar Augšāmcelto Kungu jau
šeit un pēcgalā mūžībā? Vai necenšamies paildzināt savu mirstīgo dzīvi,
pakratot pirkstu un sakot: “Nē, tas neesi
tu!”, turpinot dzīvot tā, it kā Dieva Dēla upuris būtu par kādu citu, ne
par mani?
Mīļie, mūsu Dievs ir Dievs
“par mums”! Viņš nāca pasaulē un nodzīvoja pilntiesīgu cilvēka dzīvi (tikai
bez grēka) mūsu dēļ. Viņš izcieta apsmieklu, nežēlīgas ciešanas un nāvi - mūsu dēļ!
Visbeidzot, Viņš nepalika kapā, bet Augšāmcēlās – manis, tevis, visu mūsu dēļ!
Dārgie brāļi un mīļās māsas Kristū - akmens ir novelts! Pasaulei,
kas grimst bezcerības kapā, šī ir svarīgākā vēsts. Mums, kas sevi saucam par
Kristus sekotājiem, tā ir vissvarīgākā vēsts! Kristus ir Augšāmcēlies!
Ticībā pieņemsim to un steigsimies
projām no kapa. Kļūsim līdzīgi vīriem un sievām, kas gadu tūkstošiem ilgi sludinājuši
šo vēsti visai radībai! Būsim līdzīgi brāļiem un māsām Kristū, kuri gadsimtiem
ilgi ticībā nākuši šajā namā un sludinājuši Labo vēsti apkārtnes ļaudīm! Pasludināsim
vēsti par Kristus augšāmcelšanos visai pasaulei!
Kristus ir Augšāmcēlies! Dievam lai slava mūžīgi! Āmen!
Mācītājs Vilnis Sliņķis