Pāriet uz galveno saturu
LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS
 ALŪKSNES DRAUDZE.
  • Sākums
    • Mēs ticam
    • Tēvreize
    • Baušļi
    • Svētdarbības
      • Kristības
      • Iesvēte
      • Laulības
      • Mirušo izvadīšana
      • Grēksūdze
    • Lūgšanas
    • Aizlūgumi
  • Jaunumi
  • Kalendārs
  • Ceļiniekiem
  • Galerija
  • Apes konvents
    • Notikumu kalendārs
    • Diakonija
    • Sprediķi
    • Pieteikt aizlūgumu
  • Kontakti
    • ZIEDOJUMI
    • Noderīgi
  • Bibliotēka
    • Citāti/ Apceres
    • Sprediķi
  • Prāvesta iecirknis

Un trešajā dienā augšāmcelsies…

23. aprīlis, 2019 pl. 16:15

(Lūkas 24:1-11)

Nakts vigilija – Opekalns; Pirmās Lieldienas – Ape, Gaujiena (2019.)

 

Labrīt, dārgie draugi!

Kristus ir Augšāmcēlies! Patiesi Augšāmcēlies!

Kristus ir Augšāmcēlies! Patiesi Augšāmcēlies!

Kristus ir Augšāmcēlies! Patiesi Augšāmcēlies

Viens no 20.gadsimta slavenākajiem britu aktieriem sers Džons Gilguds reiz apmeklēja Ameriku. Pie viņa pienāca nepazīstama sieviete un, Gilgudu nopētījusi, secināja:

        - Nē, tas nav viņš!

 Aktieris izbrīnā palūkojās uz sievieti, un tā vēlreiz atkārtoja:

        - Nē, tas nav viņš! Jūs patiešām nevarat būt Džons Gilguds!

       - Bet es tas esmu! – iebilda aktieris.

Sieviete vēlreiz viņu nopētīja. Tad smiedamās pakratīja pirkstu:

       - Nē, tas neesat jūs! - Un aizgāja.

 

Kristus dzimšana, Viņa dzīves apslēptie gadi, kalpošanas uzsākšana, ciešanas un nāve - tie ir notikumi, kuriem mūsu prāts spēj noticēt. Varbūt tāpēc, ka tas viss atbilst mūsu priekšstatiem par cilvēka esību jeb, kā tautā saka, ceļu no šūpuļa līdz kapam.

Taču Augšāmcelšanās notikums cilvēkus mulsina. Sirds grib tam noticēt, bet prāts nespēj. “Tas nevar būt, jo tā vienkārši nevar būt!”, prāts ietiepīgi protestē. Tas nespēj pieņemt patiesu brīnumu, tāpēc aizvien mulst dzimšanas un nāves realitātes priekšā.

Jeruzālemes sievām noticēt palīdzēja Pirmo Lieldienu rītā piedzīvotais. Tāpēc šorīt, pirmajā nedēļas dienā pēc Sabata, sekosim viņām uz Jēzus kapu, un varbūt arī mums izdosies piedzīvot ko tādu, kas izmaina mūsu līdzšinējo pieredzi.

 Evaņģēlija vārds vēsta, ka sievas ir sagatavojušas dārgas “svaidāmās zāles”. No vienas puses, šīs smaržīgās zāles ir apstiprinājums mūsu cilvēciskajai pieredzei, jo tolaik bija pieņemts ar šādām zālēm apstrādāt miruša cilvēka ķermeni. No otras puses, “svaidāmās zāles” norāda uz ko tādu, ko visu precīzo zinātņu tēvs Aristotelis apzīmēja ar Meta + fizis jeb pārdabisko. Kāpēc? Jo Jēzus kapam priekšā bija aizvelts vairākas tonnas smags akmens un, lai to noveltu, tiešām bija vajadzīgs īsts brīnums. Fakts, ka sievām līdzi ir svaidāmās zāles, nav nejaušība, bet gan “zīme”, atgādinājums par Kristus vārdiem, ko Viņš tik bieži mācīja saviem sekotājiem: “Cilvēka dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un krustā sistam, un trešajā dienā augšāmcelties”  

Es vēlos, ka jūs mēģināt iztēloties, kā tas viss tur torīt notika. Sievas pienāk pie kapa un konstatē, ka akmens jau ir novelts. Viņas noteikti ir pārsteigtas, taču dodas kapā iekšā un - Kunga miesas tur neatrod! Toties pie sievām piestājas divi vīri savādās drēbēs un uzdod neparastu jautājumu: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem?”

Cik daudz izteikts šajā vienā jautājumā! Jēzus nav kapā. Viņa vispār nav šeit. Pieminiet, ko Kungs tika runājis, vēl Galilejā būdams!

Es domāju, ka sievām no pārsteiguma noreiba galva. Bībelē teikts: “Un tās atcerējās Viņa vārdus”. Mēs varētu teikt arī: tās noticēja Viņa vārdiem un viņu dzīves pilnībā izmainījās.

Prātam vajadzīgi pierādījumi, ticībai tādi nav nepieciešami. Pravietis Habakuks saka: “taisnais dzīvos savas paļāvīgās ticības dēļ” (Hab.2:4). Lieldienu rīta piedzīvojums ir ticības akts, kas savieno cilvēcisko prātu ar sirdi un rada līdz šim nebijušu, jaunu pieredzi. To aptvērušas, sievas priecīgi steidzās pie Kristus mācekļiem, lai paziņotu viņiem par notikušo, stāstītu par pieredzēto.

   Kristus ir Augšāmcēlies! “Kā caur cilvēku nāve, tā caur cilvēku  arī miroņu augšāmcelšanās. Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti”, pamāca apustulis Pāvils (1.Kor.15:21-22).

   Kristus ir Augšāmcēlies! Vai vēlamies augšāmcelties līdz ar Viņu? Vai gaidām šo jauno, neaptveramo dzīvi, dzīvi kopā ar Augšāmcelto Kungu jau šeit un pēcgalā mūžībā? Vai necenšamies paildzināt savu mirstīgo dzīvi, pakratot pirkstu un sakot: “Nē, tas neesi tu!”, turpinot dzīvot tā, it kā Dieva Dēla upuris būtu par kādu citu, ne par mani?

   Mīļie, mūsu Dievs ir Dievs “par mums”! Viņš nāca pasaulē un nodzīvoja pilntiesīgu cilvēka dzīvi (tikai bez grēka) mūsu dēļ. Viņš izcieta apsmieklu, nežēlīgas ciešanas un nāvi - mūsu dēļ! Visbeidzot, Viņš nepalika kapā, bet Augšāmcēlās – manis, tevis, visu mūsu dēļ!

   Dārgie brāļi un mīļās māsas Kristū - akmens ir novelts! Pasaulei, kas grimst bezcerības kapā, šī ir svarīgākā vēsts. Mums, kas sevi saucam par Kristus sekotājiem, tā ir vissvarīgākā vēsts! Kristus ir Augšāmcēlies!

Ticībā pieņemsim to un steigsimies projām no kapa. Kļūsim līdzīgi vīriem un sievām, kas gadu tūkstošiem ilgi sludinājuši šo vēsti visai radībai! Būsim līdzīgi brāļiem un māsām Kristū, kuri gadsimtiem ilgi ticībā nākuši šajā namā un sludinājuši Labo vēsti apkārtnes ļaudīm! Pasludināsim vēsti par Kristus augšāmcelšanos visai pasaulei!

Kristus ir Augšāmcēlies! Dievam lai slava mūžīgi! Āmen!

Mācītājs Vilnis Sliņķis 

 

Jaunākie ieraksti

  • Sprediķis_Ceturtā svētdiena pēc Vasarsvētkiem
    9. jūl. 2025
  • JA DIEVS GRIBĒS, TAD ŠĀDI NOTIKUMI NOTIKS LELB ALŪKSNES DRAUDZĒ JŪLIJĀ UN AUGUSTĀ
    1. jūl. 2025
  • Bībeles stundas mācību gada noslēgums
    26. jūn. 2025
  • Alūksnes baznīca Trīsvienības svētkos
    26. jūn. 2025
  • Sprediķis_Vasarssvētkos
    11. jūn. 2025
  • Sprediķis_Debesbarukšanas svētki
    30. maijs 2025
  • GLIKA SKOLA
    20. maijs 2025