Sprediķis Ticība un darbi
Ticība un darbi
Mt. 9 : 18 - 26
23. Svētdiena pēc Vasarsvētkiem
28.10.2018. - Zeltiņi, Gaujiena
Tēma, par kuru šodien vēlos ar jums parunāt, ir cilvēka ticība un darbi, un šajā sakarā man nāk prātā kāds stāsts.
Reiz vēlā vakarā kāds vīrs iet pa kalnu taku un nejauši iekrīt aizā. Viņš krīt, krīt, tomēr gluži līdz zemei netiek, jo pieķeras klints spraugā augoša krūma saknei. Tā nu vīrs tur karājas un nāves bailēs lūdzas:
- Dievs, ja Tu mani tagad izglābsi, tad es piederēšu Tev visu savu atlikušo mūžu!
Pēkšņi klusumā atskan balss: - Labs ir, laid vaļā krūma sakni!
Vīrs satrūkstas, bet sakni vaļā nelaiž. Rītam austot viņš konstatē, ka visu nakti ir karājies tikai ½ metru no zemes.
Ja paraugāmies apkārt, mēs diezgan bieži redzam līdzīgu situāciju, vai ne? Cilvēki labprāt piesauc Dievu, tomēr viņiem pietrūkst drosmes savu vārdos pausto ticību apliecināt ar darbiem.
Šīs dienas evaņģēlijā pieminētā sieva un sinagogas priekšnieks rīkojas pilnīgi pretēji. Sieva jau 12 gadus cīnās ar kādu slimību un visticamāk ir zaudējusi cerības atlabt. Te pēkšņi viņa nonāk Jēzus tuvumā un atskārš, ka cerība tomēr ir. Aizmirsusi visu, sieva spraucas cauri pūlim, jo viņa tic, ka tiks dziedināta, ja pieskarsies kaut vai tikai Jēzus drēbju vīlei. Savukārt sinagogas vecākais ir dziļā izmisumā tikko zaudētās meitas dēļ. Saprotot, ka Jēzus ir patiesais Dievs, solītais Mesija, viņš krīt Kunga priekšā ceļos un lūdz: “Uzliec Tu viņai Savu roku, tad tā taps dzīva!”.
Abos gadījumos runa ir par cilvēkiem, kuri ieraudzījuši dievišķo patiesību un tās dēļ gatavi upurēt savu labo slavu. Baznīcas vēsturē šādu cilvēku ir ne mazums. Daudzi no viņiem savas ticības dēļ atradušies smagos dzīves apstākļos, tikuši vajāti un spīdzināti, nereti – arī nogalināti. Mēs viņus saucam par svētajiem mocekļiem jeb martīriem un šodien atzīmējam Svēto mocekļu Pētera un Jūdas piemiņas dienu.
Apustulis Pēteris pārējo Kristus apustuļu vidū izceļas ar dedzību un straujumu. Viņš var 3 x noliegt Kungu, pēc brīža nožēlot to un vēl pēc brīža jau ilgoties pēc Viņa. Tieši Pēteris ir tas, kurš, atpazinis augšāmcelto Kristu, ar visām drēbēm metas jūrā, lai pēc iespējas ātrāk nokļūtu pie Kunga. Atbildot uz Jēzus jautājumu: “Bet ko jūs sakāt, kas es esmu?”, Pēteris atbild visu apustuļu vārdā apliecinot: “Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls!”(Mt.16:16).
Jūda minēts vien dažās Rakstu vietās. Viņa īsā vēstule atrodas tieši pirms Jāņa Atklāsmes grāmatas un tās ievadā autors par sevi raksta: “Jūda, Jēzus Kristus kalps un Jēkaba brālis”. Savus lasītājus viņš brīdina no neticīgiem viltus mācītājiem un skubina “turpināt cīņu par to ticību, kas svētiem reiz uzticēta”.
Neraugoties uz atšķirīgo, Pēteris un Jūda abi apliecināja savu ticību, mirstot kā Baznīcas martīri. Taču vajāšanas, kas aizsākās ar pirmajiem kristiešiem, turpinās gadsimtiem cauri līdz pat mūsdienām. Islāma ekstrēmie grupējumi un citi kristietībai naidīgie spēki vajā un nogalina kristiešus Āfrikā, Āzijā un nu jau arī citviet pasaulē. Tāpēc šodien būtu laikā un vietā pārdomāt, kā mēs apliecinām ar darbiem to, ko regulāri paužam ar savām lūpām, sakot Ticības apliecību.
Mīļie draugi, neskumstiet, ja neesat iesaistīti kādā baznīcas “megaprojektā”! Manas pirmās kalpošanas bija logu tīrīšana Alūksnes baznīcā un dziedāšana draudzes korī līdz ar 20 citiem brāļiem un māsām. Tomēr bez šīm šķietami necilajām kalpošanām baznīca būtu tumšāka un koris nebūtu tik skanīgs.
Iespējams, jūsu ticības apliecinājums būs atsaukšanās jūsu mācītāja, draudzes priekšnieces vai brāļa un māsas Kristū lūgumam palīdzēt. Varbūt tiksiet aicināti nolasīt Dieva Vārdu, noturēt lūgšanu, novadīt Vīru vakaru vai Alfa kursu. Katram no jums taču ir savas īpašas dāvanas, tāpēc katram savs būs arī Dieva aicinājums.
Mīļie, apliecināsim savu ticību ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem, jo mums taču ir brīnišķīgais Kristus apsolījums: “Kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru” (Jāņa 14:12-14). Savukārt apustulis Jēkabs brīdina: “Līdzīgi kā miesa bez gara ir nedzīva, tāpat arī nedzīva ir ticība bez darbiem!” (Jēk.2:26).
Kad nākamreiz tiksim aicināti apliecināt savu ticību ar darbiem, tad neskatīsimies apkārt un pa malām citu piemērotāku kandidātu meklēdami, bet droši atsauksimies Dievam kā pravietis Jesaja sakot: “Še es esmu, sūti mani!”.
Tāda lai ir mūsu ticības apliecība, ka tai seko darbi, ko Pats Dievs mums Kristū sagatavojis. Āmen!
Mācītājs VilnisS