LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS
 ALŪKSNES DRAUDZE.
  • Sākums
    • Mēs ticam
    • Tēvreize
    • Baušļi
    • Svētdarbības
      • Kristības
      • Iesvēte
      • Laulības
      • Mirušo izvadīšana
      • Grēksūdze
    • Lūgšanas
    • Aizlūgumi
  • Jaunumi
  • Kalendārs
  • Ceļiniekiem
  • Galerija
  • Apes konvents
    • Notikumu kalendārs
    • Diakonija
    • Sprediķi
    • Pieteikt aizlūgumu
  • Kontakti
    • ZIEDOJUMI
    • Noderīgi
  • Bibliotēka
    • Citāti/ Apceres
    • Sprediķi
  • Prāvesta iecirknis

Sprediķis Viridum, Zaļā ceturtdiena - To dariet mani pieminēdami, 09.04.2020. - Ape (attālināti)

10. aprīlis, 2020 pl. 12:10

1.Moz. 14:18-19; 1.Kor.11:20-29; Mt.26:17-29


Vairs tikai dažas dienas šķir mūs no kristiešu nozīmīgākajiem svētkiem Lieldienām. Lai gan šogad tos svinēsim piezemēti, tomēr - svētki būs! Šajā sakarā gribu pastāstīt jums kādu stāstu.

Kāds itāļu zemnieks gatavoja brīnišķīgu vīnu, ko cēla galdā reizi gadā, kad sanāca kopā viņa lielā, pasaulē plaši izklīdusī ģimene. Visi baudīja vīnu un ar uzslavām neskopojās. Arī zemnieks pats baudīja savu vīnu un bija apmierināts. Bet jo īpaši viņam bija prieks, ka vīnu novērtēt spēj ģimene.

Tad kādu dienu zemnieks nomira, atstājis pilnu pagrabu ar savu labo vīnu. Taču tradīcija reizi gadā pulcēties turpinās. Zemnieka dēls stāsta: “Mēs visi salasāmies kopā un tad no pagraba atnesam mūsu tēva vīnu. Tas mums palīdz atcerēties pagājušos labos laikus. Vīns arī no jauna mūs pietuvina tēvam”.

Ar Lieldienām ir līdzīgi. Ne Jaunajā Derībā, ne apustuļu darbu aprakstos nav norāžu par šo svētku svinēšanu. Toties Bībelē daudz tiek runāts par jūdu svētkiem Pashā jeb Pesah. Šo svētku maltītē piedalās arī tālāki ģimenes locekļi un tās īpašais ēdiens ir jēra gaļas cepetis, kas simbolizē Izraēla tautas iziešanu no Ēģiptes. Tieši Pashā svētkiem gatavojās Jeruzaleme, kad tur tika sists krustā un augšāmcēlās Jēzus. Pēc Viņa nāves apustuļi turpināja svinēt ebreju svētkus, piešķirot tiem jaunu nozīmi. Pashā ar Kristu kā īsteno Dieva jēru kļuva par kristiešu Lieldienām.

Pashā svētku tradīcijas ir veids, kā mēs varam pietuvināties autentiskajam Kristus ciešanu notikumam. Evaņģēliji vēsta, ka Jeruzālemē kādas ēkas augšistabā bija pulcējušies vismaz 13 vīri, lai kopīgi baudītu svētku mielastu. Viss bija sataisīts. Sagādāti dienvidu augļi, maize, vīns, rūgtas zāles un, protams, Pashā jērs. Taču patiesais Jērs, Tas, par kuru Jānis Kristītājs saka - “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku” (Jņ.1:29) - vēl bija dzīvs un gatavojas ieturēt mielastu kopā ar saviem mācekļiem.

Kristus zināja, ka šis Pashā mielasts Viņam ir pēdējais zemes dzīves laikā. Bet vai to apzinājās mācekļi? Ja viņi to zinātu, tad, elpu aizturējuši, klausītos katrā vārdā, kas iziet no Kunga mutes, tad pievērstu lielāku uzmanību maizei un vīnam, kas atradās Viņa rokās. 

Taču mācekļi nezināja! Viņi sarunājās un jokoja, pasniedza viens otram gaļu un augļus.

Viss noritēja ierasti līdz brīdim, kad Jēzus pēkšņi piecēlās, ņēma maizi, pateicās un sniedza to mācekļiem sakot: “Tā ir Mana miesa…”, tad to pašu Viņš darīja ar vīna biķeri, sniedzot to mācekļiem: “ Šīs ir Manas derības asinis...”

Šo rakstu vietu lasījuši vai dzirdējuši jau tik daudz reižu, ka iespējams daudzi zinām to no galvas. Taču iedomājieties, ka kaut kas tāds notiek jūsu mājās. Jūsu tēvs vai varbūt brālis pieceļas, sniedz jums glāzi vīna un saka: “Ņem un dzer, šīs ir manas asinis!”. Nezinu kā jūs, bet es noteikti būtu apjucis. No Evaņģēlija var noprast, ka apjukuši ir arī Kristus mācekļi. “Kas te notiek?” viņi ir neizpratnē. “Ko tas nozīmē?” vīri  klusumā it kā jautā cits citam.

Bet notiek lūk kas. Aculiecinieku klātbūtnē Jēzus izsaka Savu pēdējo gribu! “Ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa”, Viņš saka un: “Dzeriet visi no tā. Jo tās ir Manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai”. Jaunā Derība jeb Testaments (angļu - the New Testament) nosaka, ka turpmāk ikreiz, kad mācekļi sanāk kopā Jēzus Kristus Vārdā, viņi svin mielastu, pieminot Kunga nāvi un augšāmcelšanos.

Šie Pēdējo vakariņu laikā Jēzus teiktie vārdi skan cauri gadsimtiem un ir sadzirdami arī šodien. Tie ir atbilde apustulim Pāvilam, kurš, savu grēcīgumu ieraudzījis, izsaucās: “Ak, kas mani izraus no šīs nāvei nolemtās miesas!”. Tie ir atbilde ikvienam grēciniekam, kurš atzīst un nožēlo savus grēkus. Taču tie ir teikti arī cilvēkiem, kuri jūtas par sevi pārliecināti un bez grēka. Jēzus saka: “Nepievilieties!”, jo “visi ir grēkojuši un visiem trūkts dievišķās godības”.  

Ja Kristus nebūtu atdevis Savu dzīvību par grēciniekiem, tad Viņa vietā pie krusta būtu jākarājas man un jums. Taču Viņš ir nācis, par mums nomiris un augšāmcēlies! Un tāpēc visiem Kristus sekotājiem, šai vakarā, kad Viņš tapa nodots, no Kunga mutes skan visbrīnišķīgākie vārdi: “Es nododu par tevi Savu miesu. Es ļauju, lai pār taviem grēkiem nolīst manas asinis. Tavi grēki ir nomazgāti, izdzēsti Mūsu Tēva priekšā. Piemini to ikreiz, kad tiecies ar draugiem. Dari to, līdz kamēr Es atkal nākšu godībā. Dari to šeit un tagad, līdz tu to atkal varēsi darīt kopā ar Mani Debesu valstībā. Es neprasu tavu piekrišanu. Uzticies man un vienkārši dari. Tā ir Mana pēdējā griba, Mans Testaments”.

Ieklausieties! “Patiesi, patiesi”, saka Tas Kungs, “Ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī [..] Kas Manu miesu bauda un Manas asinis dzer, paliek Manī, un Es viņā. Itin kā Mani sūtījis dzīvais Tēvs, un ES Esmu dzīvs Tēvā, tāpat arī tas, kas Mani bauda, būs dzīvs Manī”. Dari to, un tu dzīvosi! Jēzus Vārdā, Viņa asins spēkā, Āmen!

Jaunākie ieraksti

  • Sirds sarunas māsām
    10. mar. 2023
  • Ja Dievs gribēs, tad šadi notikumi notiks Martā
    28. feb. 2023
  • Lielā Gavēņa Rekolekcijas
    24. feb. 2023
  • Glika skola
    23. feb. 2023
  • PELNU DIENAS DIEVKALPOJUMS
    21. feb. 2023
  • Bībeles stunda 09.02., sadraudzībā ar Smiltenes draudzi
    9. feb. 2023
  • Iesvētes kurss
    27. jan. 2023