Bīskapa Eināra vēstule
Garīgajiem tēviem, brāļiem un māsām Daugavpils diecēzē
Jau kuro nedēļu uzmanīgi esam sekojuši līdzi straujajai un nežēlīgajai Covid-19 izplatībai pasaulē. Nu jau vesela nedēļa būs pagājusi, kopš mūsu valstī izsludināta ārkārtēja situācija, tā paša Covid-19, sakarā.
Grūti mums varbūt pat to aptvert, cik šīs dienas un nedēļas, un nu jau arī mēneši, daudziem cilvēkiem pasaulē bijuši grūtu pārbaudījumu, ciešanu, sāpju un zaudējumu pilni.
Šobrīd neviļus pārņem tāda sajūta, ka mēs esam tāda liela, biedējoša, līdz galam vēl neizdibināta vīrusa varā. Tas,kā tāds liels apvalks ierāvis sevī nu jau gandrīz visu pasauli. Šajā skaudrajā, postošajā apvalkā esam ierauti arī mēs un katru dienu dzirdam par jauniem šī vīrusa skartajiem. Tā vien gribas izsaukties- ģeokorona. Visu pasauli ne tik vairs mulsinošais, bet reāli biedējošais vīruss.
Šobrīd tik daudz ko savas dzīves robežās piedzīvojam pirmo reizi, tas attiecināms arī uz mūsu Baznīcu un garīgās dzīves dimensiju. Dievkalpojumus mums ierastajā veidā esam atcēluši. Bībeles stundu trūkumu tagad skaudri izjūt ik viena draudze, kurā tās regulāri tika vadītas. Draudzes aktīvā dzīve, visa veida sadraudzība patreiz mums ir liegta.
Kristus mīļotie, šajā brīdi vēlos jūs uzrunāt ar apustuļa Pāvila vārdiem no 2. vēst. Timotejam 1. nod. - Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.
Cik labi, ka mēs ticībā varam to atzīt, Dievs ir pāri pār visu, pāri šai pasaulei, Viņš ir pāri visiem mūsu apdraudējumiem un baiļu atvariem, pāri katrai mūsu dzīves dienai un mūsu mūžam, tā kopumā.
Rūpēsimies par to, lai mūsu ticības brāļi un māsas nepiedzīvo vientulību savās sirdīs, un pilnīgu nošķirtību no citiem.
Ir vēl kāds tik nozīmīgs apvalks, kas šajā laikā mūs visus ir vienojis un sevī iekļāvis. Mēs nedrīkstam to ne uz mirkli aizmirst, mēs nedrīkstam to ne uz mirkli pazaudēt un izslēgt no mūsu sirds. Ir taču Gavēņa laiks. Jā, šogad tāds neparasts, citāds, bet varbūt tieši vislabāk satverams Gavēņa laiks. Par to mums tagad vairāk laika domāt, tajā mums tagad daudz nesteidzīgākas iespējas iedziļināties. ticībā tam pievērsties.
Mēs nezinām, kad varēsim atkal sanākt kā draudzes savos dievnamos kopā. Tas notiks droši vien tad, kad no šī postošā Covid-19 apvalka pasaule būs tikusi brīva,
Tas, ko mēs varam šajā laikā darīt, uz ko arī ikvienu no jums aicinu, ir - tiekties pēc Dieva tuvuma. Tiekties vēl vairāk, vēl dedzīgāk, vēl neatlaidīgāk.
Šī ārkārtējā situācija mums atgādina un māca to, ka dievkalpojumi ir iespējami arī ārpus baznīcas sienām, arī tad, kad draudzei nav iespējams būt tajos klāt, protams, tie tad ir ārkārtas apstākļi. Gribas atcerēties to, ko Jēzus jau pie Jēkaba akas pravietodams sacīja samariešu sievai (Jāņa ev. 4.) "Tici Man, sieva: nāk stunda, kad jūs Tēvu vairs nepielūgsit nedz šinī kalnā, nedz Jeruzalemē... stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā."
Mēs varam teikt, ka šie vārdi tika sacīti citā kontekstā, bet, garā un patiesībā ir iespējams taču dievkalpojumus svinēt arī vērojot tos televīzijā, klausoties pa radio vai sekojot tiem līdzi digitāli.
Mīļie garīgie tēvi un brāļi, mīļie draudžu gani, pieliksim visas pūles un Dieva dotās dāvanas, lai šajā dubultajā apvalkā esot, šo laiku izmantotu draudžu locekļu garīgam atbalstam, stiprinājumam, iedrošinājumam, ikvienu aicinot uz patiesu grēknožēlu Dieva priekšā un nodrošinātu katram iespēju saņemt Svēto Vakarēdienu.
Mīļie draudžu locekļi, mīļās māsas un brāļi, ikdienas veltīsim laiku Svēto Rakstu lasīšanai, lūgsim cits par citu, lūgsim par saviem vistuvākajiem, turpināsim lūgt par savu draudzi un savu mācītāju, lūgsim par savu Baznīcu, lūgsim par savu pilsētu un novadu, lūgsim par savu tautu, lūgsim par visiem slimības piemeklētajiem. Lūgsim ar tās lūgšanas vārdiem, kura tika visām draudzēm un mācītājiem izsūtīta. Lūgsim tā, kā Svētais Gars mūs mudina lūgt!
Mīļotie, ievērosim visu, kas šajā ārkārtējā situācijā mums ir priekšā likts un uz ko esam aicināti. Rādīsim tajā priekšzīmi citiem.
Lūgsim vienā stundā - katru vakaru 19.00,
Lūgsim vienā Garā.
Lūgsim vienā Cerībā.
Dzīvosim mīlestībā uz Dievu un rūpējoties cits par citu! Un pāri visam pavilksim - mūsu Kunga Jēzus Kristus apvalkā. Tas nav biedējoši, tas ir dziedinoši un Gavēnis tam ir vislabākās zāles. Ar Viņu kopā esot, ar Viņu ciešot, ar Viņu kopā mirstot ar Viņu arī kopā DZĪVOSIM!
Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe