Alūksnes Draudze - Sprediķi

Sprediķis_2. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Tue, 09 Jun 2026 06:58:00 +0000

Ecehiela 36:25-28, Ap. Darbi 8:26-39, Mateja ev. 3:11-12

Šodienas galvenā tēma ir par kristībām, kas un kā saistībā ar kristībām. Vecās Derības lasījums, māca par mainītām sirdīm, par mīkstām sirdīm - cietas sirds vietā. Tas parāda, ka nepietiek tikai ar kristībām kaut kristības ir būtiskas. Vajag arī īstu ticību, kas izpaužas svētajā dzīvē un mainītām mīkstām sirdīm Trīsvienīgā Dieva priekšā.

Otrajā lasījumā, tas galminieks tika apmācīts pirms kristībām, ar mūsdienas valodu, notika ticības iesvētību mācība pirms kristībām. Tā jābūt. Var vienmēr diskutēt tieši cik daudz mācību vajag un tieši kā tai mācībai jānotiek, bet ir skaidrs, ka iesvētību mācībai jānotiek, pirms kristībām. Lai cilvēks zina un saprot, kas ar viņu notiek. Varam arī ievērot, ka iesvētības mācība notika par Jēzus nāvi un augšāmcelšanos, par visbūtiskāko kristīgajā ticībā. Tas galminieks jautā, kas traucē, lai viņš tiktu kristīts. Ja ir bērns, tad traucē, ja nav ticīgi vecāki un krustvecāki, traucē, ja nebūs kristīga audzināšana. Ka būs kristīga audzināšana ir nosacījums, lai kristītu bērnus. Ja ir pieaugušais, tad traucē, ja nav ticība, ja cilvēks nepieiet tam nopietni. Kristības un ticība, tā jābūt. Kas vēl traucē? Ka cilvēks ir kristīts iepriekš. Vajag kristīties tikai vienu reizi, jo, kaut mācītājs ir instruments Dieva rokās, īstais darītājs ir Trīsvienīgais Dievs pats.

Dievs visu dara pareizi un labi uzreiz, pirmo reizi. Ja cilvēks grib kristīties otro reizi, viņš netieši saka, ka Dievs izdarīja brāķīgu darbu pirmoreiz. Un tā noteikti nav. Ja vien kristības ir notikušas ūdenī un Tēva, Dēla un Svēta Gara vārdā, cilvēks ir kristīts, nedrīkst un nevajag atkārtot kristības. Kristīties otrreiz nozīmē zaimot un apvainot Dievu! Nav slikti, ja kristības ir notikušas ar iegremdēšanu, bet tas nav nepieciešams. Ir derīgas kristības arī lejot ūdeni uz galvas. Evaņģēlijā Jānis Kristītājs saka, ka Jēzus ir stiprāks par viņu. Tā ir gan un tas pats attiecas uz tevi un mani. Mēs esam vāji. Ticība vienmēr varētu būt stiprāka, grēki un trūkumi līdz ausīm ir. Kā kristīgs cilvēks var būt drošs, pārliecināts par savu Dievbērnības statusu? Ja skatās uz saviem darbiem, uz savu ticību, tad šaubas gan ir pamatotas. Tāpēc vajag drošu, objektīvu, nesalaužamu pamatu, savam Dievbērnības statusam.

Un šis drošais objektīvais pamats ir kristības. Caur to, ka tu esi kristīts Jēzus vārdā, tu vari būt drošs, pārliecināts par savu Dievbērnības statusu. Un par grēku piedošanu. Ir protams ļoti labi un nepieciešams arī ar stipru ticību, bet, kristības ir objektīvais drošais pamats. Nav nejaušība, ka kristības ir tēma tieši šodien. Mēs tikko esam pabeiguši baznīcas gada pirmo daļu, svētku pusgadu, kad galvenais uzsvars ir par pašu kristīgo mācību. Kāda tā kristīgā mācība ir? No šodienas līdz Mūžības svētdienai uzsvars ir uz praksi, kā pielietot šo ticību svētajā dzīvē. Un kristības ir kristīgās dzīves sākums un pamats. Mārtinš Luters māca, mazajā katehismā, ka cilvēks ir kristietis tāpēc, ka viņš ir kristīts un kopā ar draudzi apliecina Jēzu par Kungu un Pestītāju. Te ir izcils kopsavilkums par kristīgu dzīvi, kas ir galvenais. Būt kristīts, un kopā ar draudzi apliecināt Jēzu par Kungu un Pestītāju. Jānis arī saka, ka viņš nav cienīgs. Paši par sevi, mēs visi esam necienīgi nākt Trīsvienīgā Dieva vaiga priekšā. Kāpēc cilvēkam vajag tikt kristītam?

Būtu daudz ko atbildēt, bet pamatiemesls ir, lai viņš paliktu cienīgs no žēlastības. Paši par sevi, tu un es, vienmēr esam un būsim necienīgi Dieva priekšā, bet caur kristībām un ticību, paliekam cienīgi no žēlastības. Tev un man vajag kristīties tāpēc, ka esam necienīgi un vāji. Lai mēs dzīvotu kopā ar Jēzu zemes virsū un reiz tiktu pestīti. Kristības ir atbrīvošana no sātana varas un tāpēc ir īpaši traģiski, kad kristīts cilvēks ir neticīgs. Tad viņš dodas atpakaļ pie sātana varas. Jānis arī saka, ka Jēzus kristīs ar Svēto Garu un ūdeni. Tas varētu likties jocīgi, gandrīz nepareizi. Kristības taču notiek ūdenī, nevis ugunī. Bet te ir runa par divām atšķirīgām lietām. Pašas kristības, solis numur viens, notiek ūdenī, jā, bet. Es teicu, ka tikai kristības neder, vajag arī ticību un svēttapšanas procesu, kas ir solis numur divi. Un ticības un svēttapšanas process notiek ugunī, Svētā Gara ugunī.

Jānis te nerunā par pašām kristībām, bet par svēttapšanas procesu, kam ir jāseko. Tāpēc vajag ar Trīsvienīgā Dieva palīgu, Svētā Gara spēkā, kristīties arī ugunī, proti, dzīvot svētu dzīvi baznīcas kopībā, čakli lietojot žēlastības līdzekļus, Vārdu, lūgšanu un Svēto Vakarēdienu. Jo, likmes ir augstās. Jānis saka, ka visi, kuri nekristās Svētā Gara ugunī, zemes virsū būs jādeg mūžīgi elles neizdzēšamā ugunī. Tas vārds no grieķu valodas, kas ir tulkots neizdzēšams ir azbests. Laikam visi ir dzirdējuši vārdu azbests. Azbests ir būvmateriāls, kas no vienas puses ir izturīgs, kalpo ļoti ilgi, bet no otras puses kaitīgs veselībai. Laikam visi zina, kas ir azbestvecene. Tā ir tāda vecene, no kuras labāk izvairīties. Tieši tāpat vajag izvairīties no elles neizdzēšama azbests uguns. Šis uguns paliek mūžīgi mūžos un ir pavisam neveselīgs. Tāpēc vajag cītīgi, bieži, regulāri, kristīties Svētā Gara ugunī, kas ir pavisam labvēlīga garīgai veselībai. Lai tu izspruktu no sātana mūžīga neizdzēšama azbests uguns.

Šodienas bauslis: Jābūt kristītam un ticīgam, un jākristās vienu reizi.

Šodienas evaņģēlijs: Kristības ir objektīvs drošs pamats Dievbērnības statusam un grēku piedošanai.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1. Apmācībai jānotiek pirms kristībām, lai cilvēks zina, kas ar viņu notiek.

2. Tev un man vajag kristīties, jo, esam vāji un necienīgi paši par sevi.

3. Vajag kristīties Svētā Gara ugunī, lai tev nebūtu jādeg elles ugunī.

Foto:Pinterest

Sprediķis_Trīsvienības svētkos

Fri, 29 May 2026 09:43:00 +0000

2.Mozus 3:1-6, 14-15, Ap. Darbi 4:5-12, Jāņa ev. 15:1-9

Šodien ir Svētas Trīsvienības diena un galvenā tēma, ka Dievs ir Trīsvienīgs, Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Vecās Derības lasījumā, dzirdējām par degošu krūmu tuksnesī. Krūms ir līdzība, bilde par Trīsvienīgo Dievu un Viņa iedibināto baznīcu. Svētā Gara uguns pastāvīgi deg, ir pieejams Trīsvienīgā Dieva būtībā un tiek tev un man pasniegta caur kristīgo baznīcu, caur žēlastības līdzekļiem, kuri tiek pasniegti Dievkalpojumā un baznīcas kopībā.

Trīsvienīgais Dievs pats un kristīgā baznīca ir īstais krūms, kur Svētā Gara uguns vienmēr deg un deg, bet nesadeg. Tomēr, no žēlastības, no tā ka esam ticīgi, arī mana un tava sirds ir vai vismaz vajadzētu būt degošais krūms, kur Svētā Gara uguns deg un deg, bet nesadeg. Līdzībā žēlastības līdzekļi, Bībele, lūgšana, Svētais Vakarēdiens un draudzes kopība ir malka šai ugunij. Mans un tavs aicinājums ir, lai dūšīgi ielikt malku krāsnī, proti, cītīgi un regulāri lietot šos žēlastības līdzekļus. Lai mēs paliktu Trīsvienīgā Dieva un Viņa iedibināta baznīcas kopībā. Otrais lasījums māca, ka Jēzus ir vienīgais pestītājs un Trīsvienīgais Dievs ir vienīgais īstais Dievs, kam ir būtība un ir pa īstam. Visi citi t.s dievi ar mazo burtu ir tikai cilvēku izgudrojumi, kam nav būtības.

Ir ļoti labi un nepieciešams, lai tu zinātu un saprastu, ka Dievs ir Trīsvienīgs un Jēzus ir vienīgais pestītājs. Nezināšana, nesaprašana par kristīgo ticību ir ļoti nopietns pestīšanas šķērslis. No vienas puses teorētiskas zināšanas par kristīgo ticību ir protams nepieciešamas. No otras puses mēs tomēr izsmeļoši līdz galam ar savu ierobežotu prātu nevaram aptvert, kāds Dievs ir. Varam saprast, ka Dievs nav nedz divvienīgs, nedz četrvienīgs. Tomēr, daļēji Dievs paliek tev un man neizdibināms, lai parādītu, ka Dievs ir priekšnieks un cilvēks padotais. Evaņģēlijā Jēzus saka, ka Viņš ir īstais vīnakoks. Tam ir vismaz trīs nozīmes. Viens ir, ka šeit ir zīme par Svēto Vakarēdienu. Otrs ir, ka vīns ir cēlāks un augstāks par ūdeni un ikdienu. Es protams negribu mudināt uz dzeršanu, bet vīns tomēr ir kaut kas augstāks un svinīgāks par ikdienu.

Tieši tāpat, bet krietni vēl vairāk Jēzus, Trīsvienīgais Dievs un kristīgā ticība ir kaut kas krietni, pamatīgi augstāks, cēlāks un vērtīgāks par laicīgo neticīgo dzīvi. Trešais aspekts Jēzus paskaidro te nedaudz vēlāk. Viņš ir vienlaicīgi koks, sakne, stumbrs un zars. Bet Jēzus arī saka, ka mēs tie ticīgi ir tie zari. Varētu likties kā pretruna. Bet nav pretruna. Jēzus ir zars pats par sevi, pēc būtības, bet mēs esam tie zari no ticības, no žēlastības. Kad tev un man ir ticības dzīve kopā ar Jēzu, mēs veidojam vienu ticības zaru kopā. Vai kristīga ticība ir konservatīva vai mainīga? Atbilde nav vai nu vai bet gan, gan. Saistībā ar pašu kristīgo mācību kristīga ticība ir pavisam konservatīva. Kristīgā mācība nemainās, Dievs bija, ir un paliks Trīsvienīgs. Aborti, homoseksualitāte, pirms un ārpus laulības attiecības utt. ir nepareizas, vienalga, ja simts procenti no visiem cilvēkiem domā savādāk. Tomēr, ticības izpausmes veidi var vismaz daļēji mainīties.

Baznīcas var būvēt atšķirīgos veidos, kristīgā mūzika var būt atšķirīgos veidos, šodien mācītājs var lietot līdzību par datoriem sprediķī, kas nebija iespējams pirms simts gadiem. Īsumā, kristīgā ticība ir konservatīva pašā mācībā bet mainīga izpausmes veidos. Jēzus arī saka, ka Viņa Tēvs noņem zarus kas nenes augļus un tīra tos kas nes augļus, lai nestu vairāk. Kas ir tie augļi? Būtu daudz ko pieminēt, bet ka cilvēks tic, ka Dievs ir Trīsvienīga ir viens būtisks auglis. Tie galvenie augļi ir pieminēti vēstulē Galatiešiem 5 nodaļā un 22 pantā. Tie ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība un atturība. Šodien katram ir jāpārbauda sevi. Vai šie augļi parādās pie manis, manī? Un nekad nevar būt pa daudz šajā aspektā. Te vienmēr ir kur augt un vēl tālāk attīstīt šādus tikumus caur svēto dzīvi. Ir vēl viens būtisks auglis, kas ir saistība starp vārdiem un darbiem, lai vārdi un darbi sakrīt.

Diemžēl ir tā, ka mēs visi esam grēcinieki un nav neviens, kam vārdi un darbi totāli perfekti sakrīt. Bet ar Dieva palīgu ir jātiecas, lai tie sakristu pēc iespējas vairāk. Tas ir arī būtisks auglis. Kā šī tīrīšana notiek? Ja mēs būtu ļoti attapīgi un svēti, šī tīrīšana notiktu viegli, pats par sevi bez lielām pūlēm. Bet esam samaitāti vai vismaz stipri traumēti no grēka. Tāpēc mēs bieži negribam tīrīties no grēka un tāpēc Dievam nereti ir jālieto stingri paņēmieni. Visas ciešanas, grūtības, ķibeles un nopietnas problēmas, kas tev un man ir notiek tāpēc, ka esam slinki uz tīrīšanu. Tīri burtiski nesaku, ka mēs visi esam cūcīgi. Bet saistībā ar grēka netīrumiem gana daudzi ir gana cūcīgi, negrib tīrīties. Tāpēc Dievam vajag mūs skubināt ar visādām ciešanām un grūtībām. Lai tev un man pieliktu, ka nepietiek mazgāt miesu, bet vajag mazgāt arī dvēseli no grēka traipiem caur svēto dzīvi.

Un nereti cilvēks kurn un sūdzas, kad Dievs liek viņam mazgāties no grēka traipiem caur visādām grūtībām. Bet viens ļoti būtisks auglis ko Trīsvienīgais Dievs vēlās redzēt pie tevis un manis ir, lai mēs saprastu, ka Dievs vienmēr rīkojas ar mums no mīlestības. Visādās grūtības un ciešanas nenotiek tāpēc, ka Dievs būtu ļauns bet tieši otrādi. Tāpēc, ka Dievs ir labs un grib lai tu mazgājies no grēka traipiem. Un īsta vaina ir pie manis. Ja es nebūtu slinks uz grēka tīrīšanu, Dievam nevajadzētu mani skubināt caur visādām grūtībām. Pavisam būtisks ticības auglis ir, lai tu un es redzētu, ka Dievs vienmēr rīkojas ar mums no mīlestības. Jo čaklāks tu esi saistībā ar mazgāšanu no grēka traipiem, jo mazāk Dievam vajag tevi skubināt. Un mazgāšana no grēkiem notiek caur svēto dzīvi kristīgas baznīcas un Trīsvienīgā Dieva kopībā.

Šodienas evaņģēlijs: Ir jātic, ka Trīsvienīgais Dievs ir vienīgais un īstais Dievs.

Šodienas evaņģēlijs: Trīsvienīgais Dievs mūs tīra no mīlestības, tāpēc, ka grib pestīt tieši tavu dvēseli.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1. Degošais krūms ir bilde par Trīsvienīgā Dieva baznīcu, kas deg no Svēta Gara uguns, bet nesadeg.

2. Daļēji varam saprast kāds Dievs ir, daļēji Viņš ir mums neaptverams.

3. Trīsvienīgais Dievs, Jēzus un kristīgā baznīca ir kā vīns. Kaut kas augstāks, cēlāks un labāks par neticības dzīvi.

Sprediķis Vasarsvētkos

Tue, 26 May 2026 09:23:00 +0000

Jesaja 12:3-6, Ap. darbi 2:1-11, Jāņa ev. 7:37-39

Šodien ir Vasarsvētku diena un galvenā tēma ir Svētā Gara izliešana, ka Svētais Gars pastāvīgi ir pie mums, tavā un manā sirdī. Ko Svētais Gars dara cilvēka sirdī? Viens no daudziem darbiem ir pieminēts Vecās Derības lasījumā. Svētais Gars mudina uz slavas dziesmu, uz pateicību Trīsvienīgajam Dievam.

Otrais lasījums paskaidro, kā notika, kad Svētais Gars tika izliets. Parasti saka, ka Vasarsvētku diena ir baznīcas dzimšanas diena. Tas nav gluži pareizi un nav gluži nepareizi. Kristīgā baznīca, kā garīgā vienība sākās jau ar Kainu un Ābelu, kuri abi nesa upurus. Kristīgā izpratnē cilvēciskā dzīve sākas, ar apaugļošanu un dzemdības ir grūtniecības procesa beigas, nevis sākums. Ir tieši tas pats princips ar kristīgo baznīcu. Dzemdības ir Vasarsvētku diena, bet priekšvēsture, grūtniecības periods ir krietni garāks. Marijas pasludināšana un Jēzus dzemdības, nāve un augšāmcelšanās ir priekšvēsture, visbūtiskākās daļas no grūtniecības perioda. Bībele ir augstākā norma, saistībā ar kristīgo mācību, bet Bībeli ir jāsaprot, saskaņā ar baznīcas vēsturi, saskaņā ar svēto tradīciju. Priekš luterāņiem Luteriskās baznīcas apliecības raksti paskaidro, kā saprast Bībeli luteriskā izpratnē.

No šiem rakstiem, galveno sauc par Augstburgas ticības apliecību un tajā septītajā pantā ir mācība par baznīcu kā Garīgo vienību. Visos laikos un visās vietās, cilvēkam ir iespējams atrast patvērumu baznīcā un glābt savu dvēseli caur ticības dzīvi baznīcas kopībā. Tagad politikā tiek runāts daudz par NATO piekto pantu, kas saka, ka visa NATO kopīgi aizstāvas, ja vienai dalībvalstij tiek uzbrukts. Pašreiz NATO piektais pants ir būtisks politikā. Vai tev un man vajag NATO piekto pantu vai Augstburgas apliecības septīto pantu, par baznīcu? Te nevajag būt vai nu vai, piektais pants arī varētu noderēt, bet septītais pants ir galvenais. NATO varētu būt instruments, lai aizsargātu Latviju, bet mēs nedrīkstam paļauties uz piekto pantu. Trīsvienīgais Dievs ir vienmēr īstais darītājs, uz ko mēs paļaujamies. Ja NATO mums palīdz, tad tikai, kā instruments Dieva rokā.

Laikam visi ir redzējuši daudzsēriju vēsturisko filmu Likteņa līdumnieki televīzijā. Tur ir viens sižets, kur Ūve otrā pasaules kara laikā ir gūsteknis pie krievu partizāniem un viņi jautā viņam, vai viņš ir ar krieviem vai ar vāciešiem. Viņš atbild, ka ne ar vienu, viņš tikai grib palikt dzīvs. Ekstremālos apstākļos ir pavisam grūti palikt dzīvam, cilvēki mirst daudz vairāk un biežāk nekā parasti. NATO piektais pants varētu palīdzēt, lai mēs nemirtu ekstremālos apstākļos jeb nenonāktu ekstremālos apstākļos. Tas ir labi, bet. Ātrāk vai vēlāk mēs mirsim tik un tā. Tāpēc piektais pants nav galīgi slikts un nederīgs, bet nepietiekams. Tikai septītais pants, kristīgā baznīca, kas piedzima šodien, var nodrošināt, ka tu paliec dzīvs pastāvīgi, mūžīgi. Tāpēc, ja tu gribi PALIKT DZĪVS PA ĪSTAM, ar lieliem burtiem, tev ir jātic Jēzum Kristum, jāpaļaujas uz Viņu un jādzīvo kopā ar Viņu kristīgas baznīcas kopībā.

Pašreiz visi saka, ka Krievija ir lielākais drauds Latvijai. Krievija ir nenoliedzams drauds, bet ne lielākais. Lielākais drauds Latvijas Republikas drošībai ir t.s Civilas savienības likums. Kas nosaka, ka homoseksuālas attiecības ir līdzvērtīgas ar normālām un, ka Latvijas valsts oficiāli iestājās par homoseksuālām attiecībām. Vecās Derības laikā Dievs iznīcināja Sodomu šī iemesla dēļ. Trīsvienīgais Dievs varētu iznīcināt arī Latviju šī iemesla dēļ. Ābrahāms lūdza par Sodomu, lai Dievs apžēlotos un Dievs būtu apžēlojies, ja tur būtu 10 taisnīgi. Bet nebija 10 taisnīgie un tāpēc iznīcināja. Kāpēc tieši 10? Pie ebrejiem desmit vīrieši ir minimālais skaits, lai Dievkalpojums varētu notikt. Tas nozīmē, ka, ja būtu noticis Dievkalpojums Sodomā, pilsēta netiktu iznīcināta. Jaunas Derības laikā latiņa ir zemāka. Jēzus saka, kur divi vai trīs ir sapulcējušies.. Kamēr Latvijā notiek kristīgi Dievkalpojumi ar vismaz diviem dalībniekiem, ir laba cerība, ka Dievs neiznīcinās Latviju. Tāpēc septītais pants ir galvenais, kaut ne vajag smādēt piekto pantu. Trīsvienīgais Dievs ir savienojis Savu Vārdu, savu Garu, Savus apustuļus, Savu kristīgo tautu vienā cilvēk-dievišķā sakramentālā realitātē, īstenībā, kam elles vārti nebūs uzveikt.

T.s. Civilas savienības likums, par kuru vairs publiski nerunā, bet likumi darbojas, apdraud Latviju daudz vairāk, nekā tie krievi un mūsu aicinājums ir, lai piedalīties Dievkalpojumā un lūgt, lai Dievs apžēlojas par Latviju! Mēs, tie kristieši Latvijā ir ārkārtīgi neliels atlikums, pārpalikums. Bet šis nelielais atlikums, pārpalikums ir svētais pārpalikums, svētais atlikums, caur ko Dievs varētu apžēloties par Latviju. Vispatriotiskākais darbs, ko tu varētu izdarīt ir, lai piedalītos Dievkalpojumā, katru Svētdienu un lūgt, lai Dievs apžēlojas par Latviju. Tāpat kā Dievs būtu apžēlojies par Sodomu, ja vien tur būtu noticis Dievkalpojums. Es nesaku, ka kristieši, kuri lūdz un piedalās Dievkalpojumā ir Latvijas vienīgā aizsardzība. Dievs darbojas arī caur NATO un karavīriem, bet..

Es saku, ka Latvijas svarīgākā un labākā aizsardzība ir kristieši, kuri lūdz un piedalās Dievkalpojumā. Lielāko draudu Latvijas Republikai, mūsu pašu politiķi ir nodrošinājuši. Saeimas vēlēšanas vairs nav aiz kalniem un mans ieteikums visiem ir, lai nebalsotu par tām partijām, kas atbalsta t.s civilās savienības likumu. Es teicu, ka vajag lūgt, lai Dievs apžēlojas par Latviju. Tā ir, bet ne tikai. Vajag arī lūgt, lai Trīsvienīgais Dievs būtu Kungs pāri visām jomām manā dzīvē. Par personisko dzīvi, par ģimenes dzīvi, par sabiedrisko dzīvi, par manu darbu, par manu naudu, par manām attiecībām ar citiem, par manām ambīcijām, par visu. Vajag lūgt, lai Svētais Gars mani arvien vairāk piepildītu. Lai dotu jaunu dzīvību, jaunu mīlestību, jaunu prieku, jaunu stiprumu. Lai mana dzīves galvenais mērķis būtu, lai Trīsvienīgais Dievs tiktu pagodināts un slavēts.

Šodienas bauslis: Tev un man ir jālūdz, lai Dievs apžēlotos par Latviju.

Šodienas evaņģēlijs: Ir iespējams palikt dzīvam, caur ticību Jēzum Kristum baznīcas kopībā.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1. Pēc gara grūtniecības perioda, šodien ir piedzimusi kristīgā baznīca caur Svētā Gara izliešanu.

2. Nav slikti ar NATO piekto pantu, bet galvenais ir Augstburgas ticības apliecības septītais pants.

Tu un es un visi kristieši Latvijā veidojam svēto pārpalikumu vai atlikumu, caur ko Dievs varētu apžēloties par Latviju!

Sprediķis_Exaudi – Lieldienu 7.svētdiena

Fri, 15 May 2026 08:36:00 +0000

1.Ķēniņu 19:9-16, Ap. Darbi 1:12-14, Jāņa ev. 16:12-15

Šodienas galvenā tēma ir saistība starp Jēzu un Svēto Garu, kāda tā saistība ir. Šodien ir ievads vai ģenerālmēģinājums, pirms Vasarsvētkiem. Vecās Derības lasījums māca, par pravieti Eliju. Elijs ir bēdzis no karalienes Izabeles, kas grib viņu nogalināt. Viņš atrod alu, kur patverties. Līdzībā tā ala, ir kristīgā baznīca, kur tev un man ir patvērums pret sātana uzbrukumiem.

Elijam ir grūti laiki, viņš ir tīri burtiski tuksnesī, ar mūsdienu terminoloģiju viņam ir pārslodze, izdegšana, beigti nervi. Tomēr, Trīsvienīgais Dievs dod cerību, iedrošina, palīdz, stiprina viņu un nedaudz vēlāk Elija ir gatavs kaujai atkal. Ir tieši tas pats princips tev un man. Dažreiz ir grūti laiki, dažreiz liekas, ka Dievs ir kluss un neatbild, dažreiz esam līdzībā tuksnesī. Tomēr, ātrāk vai vēlāk Svētais Gars nāk no jauna un stiprina un dod jaunu cerību. Ja vien turamies alā, proti, baznīcas kopībā.

Otrais lasījums māca, kas un kā saistībā ar lūgšanu par Svēto Garu. Tie apustuļi lūdza kopā ar Mariju. Marija ir simbols par visu kristīgo baznīcu. Atkal tas pats princips, viņi lūdza kristīgās baznīcas kopībā. Kur viņi lūdza? Augšistabā, proti, otrajā stāvā.

Līdzībā kristīgā baznīca, kristīgā kopiena, ir kā kalns vai kā otrais stāvs. Tur esam tuvāk Dievam, tur mēs ceļamies pāri par ikdienu. Tie apustuļi lūdza izturīgi, pastāvīgi, pacietīgi. Tieši tā jābūt. Mēs parasti gribam ēst ar lieliem kumosiem, lai ietu ātri. Gribam, lai viss notiktu uzreiz. Bet vismaz pārsvarā lūgšana par Svēto Garu notiek ar maziem kumosiem, proti, pakāpeniski. Izturīgi, katru dienu ir jālūdz, lai Svētais Gars nāktu manā un tavā sirdī. Evaņģēlijā Jēzus saka, ka Viņam ir vairāk ko dot. Un, ka Svētais Gars vadīs visā patiesībā. Nereti cilvēkiem ir neskaidrības par šo lietu. Nav tā, ka kristīga atklāsme nebūtu pabeigta ar Jēzu Kristu. Nav tā, ka Svētais gars izdomās ko savādāk vai jaunu. Kristīgā atklāsme ir pabeigta ar Jēzu Kristu, ar Viņa vārdiem un darbiem. Jēzus un Svētais Gars sadarbojas perfekti kopā, bez pretrunām, domstarpībām un jauninājumiem. Tā lieta ir, ka Svētais Gars pakāpeniski, lēnā garā, paskaidros un parādīs, kā saprast un pielietot to atklāsmi, ko Jēzus ir devis. Un visos laikos un visās vietās Svētais Gars paskaidros un parādīs katrai jaunai kristīgai paaudzei, kā saprast un pielietot to atklāsmi, ko Jēzus ir devis un pabeidzis?

Īsumā Jēzus dod visu kristīgo mācību, Svētais Gars paskaidro, kā saprast un pielietot. Un Jēzum ir vienmēr vairāk ko dot, ne jaunu mācību, bet dziļāku izpratni par esošo kristīgo mācību. Tev un man ir vienmēr vairāk ko saņemt no Jēzus, apmācīti līdz galam nekad nebūsim šajā pasaulē. Jēzus saka, ka tie apustuļi tajā brīdī nespēj nest to mācību. Kas traucē tev un man nest, saņemt un aptvert to mācību ko Svētais Gars grib mums dot? Būtu daudz ko pieminēt, bet slinkums, negribēšana, augstprātība, nenožēloti grēki, nepiedošana, īsumā grēks ir šķērslis. Tāpēc kristīgam cilvēkam vienmēr jābūt paškritiskam un jāpārbauda sevi. Vai esmu čakls un gribošs, lai sadzirdētu Svētā Gara balsi? Vai man ir pazemība Dieva un cilvēku priekšā? Vai es tiešām redzu un nožēloju savus grēkus, vai es esmu piedevis saviem pāridarītājiem?

Ja atbilde ir jā, tad ir labi. Ja atbilde ir nē, tad ir jāmainās ar Dieva palīgu, lai tu vari saņemt, ko Trīsvienīgais Dievs vēlās tev dot. Visskarbākā, visskābākā mācība, ko cilvēkiem ir grūti pieņemt ir patiesība par sevi. Ka es neesmu labs cilvēks, bet grēcinieks. Par šo gan ir jālūdz, lai es neapvainotos par šo patiesību. Jēzus saka, ka Svētais Gars vadīs visā patiesībā. Tikai daļa no patiesības ir pa mazs, tad klibo. Katru Svētdien pēc sprediķa mēs apliecinām, ka mēs ticam uz vienu katolisku baznīcu. Tas nenozīmē, ka mūsu luteriskā baznīca un Romas katoliska baznīca būtu viens un tas pats. Vārds katolisks ir ļoti grūti izsmeļoši tulkot latviešu valodā, bet nozīmē aptuveni pilnīgs, bez trūkumiem mācības ziņā, ka viss tur ir, kam tur ir jābūt. Mūsu baznīca ir gan ar trūkumiem saistībā ar manu un tavu grēcīgo dabu. Bet saistībā ar kristīgo mācību, mūsu baznīca ir bez trūkumiem, katoliska, viss tur ir, kam tur jābūt saistībā ar pašu mācību.

Vārds katolisks nav jāsaista tikai ar Romas baznīcu, kurai ir baznīcas ēka uz Helenas iela. Vārds katolisks ir jāsaista ar pašu kristīgo mācību. Līdz 18. gs. daudzas luteriskās baznīcas apzīmēja sevi, raksturoja sevi, kā luteriskā katoliskā baznīca. Un tas bija ļoti labs raksturojums. No 18 gs. nosauca sevi tikai par luterisko baznīcu. Es nezinu īsti kāpēc, bet visticamāk iemesls bija, ka cilvēki pārprata un saistīja vārdu katolisku tikai ar Romas baznīcu. Bet tā nav labi. Vārds katolisks pienākas visām kristīgām baznīcām, kuri ņem pretī, pielieto un tic visam tam, ko Jēzus grib dot caur Svēto Garu. Tev un man arī jābūt katoliskiem kristiešiem. Kuri ņem pretī, tic un pielieto visam tam, ko Jēzus vēlas dot. Ne tikai daļu no. Lūdz, lai Svētais Gars vadītu tevi visā patiesībā, lai tu ticētu un pielietotu visu, ko Dievs vēlas tev dot.

Šodienas bauslis: Tev ir jābūt augšistabā, proti, baznīcas kopībā.

Šodienas evaņģēlijs: Nekad nav pagalam, ātrāk vai vēlāk Svētais Gars nāk un dod jaunu cerību, jaunu spēku un jaunu prieku.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1. Ir ala, kristīgā baznīca, kur varam atrast patvērumu grūtos laikos.

2. Dažreiz var saņemt Svēto Garu ātri ar lieliem kumosiem, bet parasti pakāpeniski, pa maziem kumosiem.

3. Jēzum ir vienmēr vairāk ko dot un tev un man ir jātiecas, lai saņemtu visu, ko Viņš vēlas dot.

Sprediķis_Debesbr_diena

Fri, 15 May 2026 08:34:00 +0000

Daniela 7:13-14, Ap. Darbi 1:1-11, Jāņa ev. 17:24-26

Šodienas galvenā tēma ir, ka Jēzus ir kronēts par Debesu Valstības Ķēniņu, par Debesu Valstības Kungu. Ka Viņam ir visa vara, ka visi laicīgi valdnieki ir tikai vietnieki. Jēzus ir arī tiesnesis un Pestītājs. Vecās Derības lasījums, ir pravietojums, par šodienas notikumiem. Debesu Valstība ir starptautiska Valstība, kas atrodas visur, kur Jēzus ir Kungs cilvēka sirdī.

Kas ir galvenais mērķis ar šo Valstību? Lai tās pilsoņi, tu un es, dzīvotu kopā ar Karali Jēzu un būtu pēc iespējas līdzīgāki Viņam. Otrais lasījums māca sīkāk par šo Valstību. Kā Jēzus valda par Savu Valstību? Īsumā caur Savu baznīcu un caur žēlastības līdzekļiem, caur to, ka pilsoņi, tu un es, lasām Bībeli, lūdzam, saņem Svēto Vakarēdienu un stiprinājamies kopīgos Dievkalpojumos. Tās galvenās tiesības, ko Trīsvienīgais Dievs ir piešķīris visiem cilvēkiem, neatkarīgi no rases un dzimuma, ir tiesības kļūt par Dieva bērniem, par Karaļa dēliem un meitām, par Debesu Valstības mantiniekiem. Tie mācekļi skatās uz debesīm. Tīri burtiski, nav iespējams, to darīt nepārtraukti, bet.. Lietas būtība ir, ka Jēzus reiz nāks atpakaļ, lai tiesātu dzīvos un mirušos.

Pārnestā nozīmē vienmēr ir jāskatās uz Debesīm, jābūt gatavam, ka Jēzus nāks atpakaļ. Un saistībā ar to vienmēr būt paklausīgam un uzticamam Dieva priekšā, īpaši mazās lietās. Ir rakstīts, ka Jēzus ēda kopā ar mācekļiem. Tā ir, bet tulkojums nav precīzs, burtiski ir rakstīts, ka viņi ēda sāli kopā. Kāpēc tā ir būtiska detaļa? Tāpēc, ka tajā laikā sālim bija zelta vērtība. Mūsdienās ir ledusskapis un ir iespējams saglabāt pārtiku arī bez sāls. Bet tajā laikā nevarēja saglabāt pārtiku bez sāls, sāls bija ārkārtīgi būtiska un vērtīga. Tāpat visa garīgā pārtika, ko Trīsvienīgais Dievs dod saviem pilsoņiem, ir būtiska un vērtīga, nepieciešama garīgai dzīvībai. Un Dieva garīgā pārtika nebojāsies, ir ar mūžīgu termiņu. Kā Karaļa bērniem, ir jādzīvo zemes virsū? Būtu daudz ko pieminēt, bet līdzībā ar vienu sienu izsistu. Tīri burtiski būtu neērti, īpaši ziemā, bet līdzībā tā jābūt. Proti, vienmēr ar atvērtu kontaktu ar Karali, vienmēr ar netraucētu skatu uz Debesīm.

Ir vairāki mērķi ar Jēzus karaļvalsti, ne tikai, lai mums būtu attiecības ar Karali. Mērķis ir arī, lai miermīlīgi, bez vardarbības iekārot visu pasauli. Proti, padarīt visus cilvēkus no visām tautām, ciltīm un valodām, par Trīsvienīgā Dieva bērniem. Tavs un mans aicinājums ir pirmkārt, lai rūpētos par savu pilsonību, uzturēt to caur Bībeles lasīšanu, caur lūgšanu un Svētā Vakarēdiena baudīšanu draudzes kopībā. Otrkārt, cik tas ir mūsu spēkos, pārliecināt savus radus, draugus, kaimiņus un darba biedrus, lai pievienoties, šai starptautiskai Valstībai. Evaņģēlijā Jēzus saka, ka Viņš grib, lai mēs, tu un es, būtu tur, kur Viņš ir, proti, kopā ar Viņu. Gandrīz vienmēr evaņģēlijos, ar retiem izņēmumiem, Jēzus dara, kā Viņa Tēvs grib. Protams nav domstarpības starp Tēvu nu Dēlu, viņi grib to pašu, bet tomēr, Jēzus gana bieži uzsver, ka Viņš dara Tēva, nevis Savu gribu. Tomēr, te Viņš saka, ka Viņš grib, un nepiemin neko, par Tēva gribu. Tātad, kaut kas ļoti svarīgi un būtiski, sirdslieta Viņam.

Jēzum sirdslieta ir, lai tu būtu baznīcas kopībā un lietotu pieminētos žēlastības līdzekļus, Vārdu, lūgšanu un sakramentu. Ar citiem vārdiem, lai tu uzturētu savu pilsonību pie kronēta Debesu Valstības Karaļa. Jēzus arī vēlas, lai mēs redzētu Viņa godību. Kā to dabūt gatavu? Jēzus godība galvenokārt izpaužas caur Lielās Piektdienas un Lieldienas notikumiem, caur Viņa nāvi un augšāmcelšanos. Bet ne tikai. Ar ticības acīm varam redzēt, Viņa godību, katrā Dievkalpojumā, katrā lūgšanas svētbrīdī mājās, visā, kas notiek. Ja vien ticības acīm ir atvērtas un nav aptumšotas no neizsūdzētiem grēkiem. Es lūdzu pirms katra Dievkalpojuma, lai Dieva godība tiktu redzēta tajā. Bet kāds var iebilst, ka notiek gana daudz grēcīgi darbi, kur ir Dieva godība tajā. Dieva godība neparādās grēcīgos darbos, tā ir taisnība, bet Jēzus vienmēr ir uz troņa, valda. Dieva godība parādās tikumiskos, negrēcīgos darbos, kas arī notiek. Tomēr, tas nenozīmē, ka grēcīgi netikumiski darbi būtu ārpus no Dieva kontroles. Trīsvienīgais Dievs un sātans nav divi līdzvērtīgi bokseri, kam cīņas veiksme mainās.

Mārtiņš Luters runā, par Dieva paša darbiem un par Dieva svešiem darbiem. Tie svešie darbi, grēcīgi darbi, piemēram karš Ukrainā nav no Dieva iedrošināti, Dievs to nevēlas. Visus svešos, grēcīgos darbus, izraisa sātans, bet. Arī tie svešie darbi, ir zem Dieva kontroles un gala rezultātā noved pie Viņa mērķiem. Ebreju tauta un Pilāts rīkojas netaisnīgi Lielajā Piektdienā, bet. Gala rezultātā Dieva griba notika. Tam bija jānotiek, lai Jēzus varētu mirt un augšāmceltos. Tieši tāpat ir tas princips visos laikos un visās vietās. Tev un man nesaprotamā veidā Trīsvienīgais Dievs vada cilvēces vēsturi uz Sev vēlamo mērķi. Un arī svešie, grēcīgi darbi, iekļaujas Dieva plānā, kaut Dievs neizraisa tos. Tāpēc kristietis var justies mierīgs, kaut ir karš Ukrainā un tie droni lido Rēzeknē.

Es varu teikt godīgi, ja es nebūtu kristietis, es uztrauktos par lielo pasaules politiku. Bet es neuztraucos, jo, gala rezultātā viss ir zem Debesu Valstības Karaļa kontroles. Jēzus arī saka, ka Tēvs Viņu mīl. Tā ir taisnība, bet nav visa taisnība. Ir arī taisnība, ka Trīsvienīgais Dievs un Karalis Jēzus mīl tevi un mani, ikvienu cilvēku. Kāpēc viss notiek tā kā notiek, kāpēc nenotiek savādāk? Mēs nezinām atbildi uz šo jautājumu, vismaz ne līdz galam. Bet vienu mēs zinām. Karaļa Jēzus mērķi ar visu, kas notiek ir mīlestība. Ir jālūdz, lai mēs spētu ticēt, ka karalis Jēzus valda par visu, ka arī vismazākais sīkums ir zem Viņa kontroles. Un lai mēs spētu ticēt, ka vienalga kas notiek vai nenotiek, gan baltās, gan nebaltās dienās, Jēzus mīl mani un tevi un Viņam ir mīlestības pilns mērķis ar manu un tavu dzīvi.

Šodienas bauslis: Ir jāapliecina Jēzu kā Ķēniņš, Tiesnesis un Pestītājs.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus valda un Viņam ir mīlestības pilns mērķis priekš tevis un manis.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1. Galvenais mērķis ar Debesu Valstību ir, lai visi pilsoņi būtu pēc iespējas līdzīgākiem Jēzum.

2. Jēzus sēž uz troņa Debesu Valstībā un mērķis ir, lai miermīlīgā veidā iekarotu visu pasauli.

3. Jēzus ļoti vēlas, lai mēs esam kopā ar Viņu.

Sprediķis_Cantate

Thu, 30 Apr 2026 13:30:00 +0000

Jesaja 57:15-16, 1 Jāņa 3:18-24, Jāņa ev. 17:9-17

Šodienas galvenā tēma ir par augšanu ticībā. Kā augt ticībā? Kā pārbaudīt, vai mana ticība ir īsta? Vecās Derības lasījumā, ir pieminēts būtisks priekšnosacījums. Trīsvienīgais Dievs ir pie tiem, kam ir sagrauzts un pazemīgs gars. Ar citiem vārdiem, pie tiem, kam ir grēka apziņa. Augšana ticībā notiek, kad cilvēks redz savus trūkumus, kad viņš ir pavisam atkarīgs no Jēzus krusta nāves un Trīsvienīgā Dieva palīdzības.

Otrais lasījums māca par vēl vienu nosacījumu, kas iet roku rokā ar pirmo nosacījumu. Arī jātic grēku piedošanai, ka visi grēki, arī pavisam riebīgi tādi, var tikt piedoti, ja tu tos nožēlo. Un, ka Dievs tevi mīl, kaut tu esi grēcinieks. Dievs mūs mīl, arī, kad paša sirds pazudina. Ar Dieva palīgu ir jātic, ka arī veci grēki ir piedoti, lai tie nemaisās pa kājām. To var izteikt ar divām līdzībām. Viena ir, ka veci piedoti grēki ir iemesti aizmirstības jūrā. Un tajā jūrā ir aizliegts zvejot. Gan mums pašiem, gan citiem. Otrā līdzība ir par atkritumiem. Laikam visi zina, ka ir bezpajumtnieki, kuri rakājas pa atkritumiem un izvelk šo un to, ko viņi ēd. Saistībā ar veciem grēkiem, sātans ir bezpajumtnieks. Viņam patīk rakāties pa grēka atkritumiem, izvilkt it kā gardumus, kas īstenībā nemaz nav gardumi un pasniegt tev. Proti, likt tev šaubīties, vai tie grēki ir piedoti un vēl labāk, pārliecināt tevi, ka tie nebūtu piedoti.

Es protams esmu pārliecināts, ka neviens no klātesošajiem neēstu atkritumus, ko bezpajumtnieki izvelk, bet.. Pārnestā nozīmē ir diemžēl kristieši, kuri tā dara. Katru reizi, kad tu šaubies, vai tavi grēki ir piedoti, katru reiz, kad tu izvelc vecus grēkus no skapja un šaubies, vai tie ir piedoti, tu ēd to pavisam riebīgo pārtiku, ko sātans izvelk no miskastēm. Ar Dieva palīgu, tev ir jātic, ka tavi grēki ir piedoti un, ka nav jārakājas pa grēka miskastēm, nav jāzvejo aizmirstības jūrā. Evaņģēlijs māca sīkāk, kā augt ticībā. Jēzus saka, ka Viņš lūdz ne tikai par tiem, kuri bija ticīgi tajā laikā, bet arī par tiem, kuri nāks pie ticības. Proti, par tevi un mani, par kristiešiem visos laikos un visās vietās. Varētu likties grūti augt ticībā. Jā un nē. Cik tas ir atkarīgs no mums pašiem, nav tikai grūti, bet neiespējams. Grēkam ir liela vara mūsos, kas traucē pamatīgi, bet. Nav atkarīgs no mums pašiem, lai augtu ticībā.

Jēzus lūdz pašreiz par tevi un par mani, lai mēs varētu augt ticībā. Nekas nav atkarīgs no mūsu spēkiem, viss ir atkarīgs no Trīsvienīgā Dieva palīdzības un no Trīsvienīgā Dieva spēkiem. Tev un man vajag tikai atvērties Dieva palīdzībai, lai augtu ticībā. Jēzus arī saka attiecībā uz Savu Tēvu, ka viss mans ir Tavs, un viss Tavs ir Mans. Nē tāpat vien, bet no žēlastības tas pats attiecas uz attiecībām starp cilvēku un Dievu. Bērni nereti apmainās ar mantām, ar rotaļlietām. Maina rotaļu mašīnīti pret sarūsējošu skrūvi, ko pēc tam maina pret nazi. Nereti rodas nelielas domstarpības, kura prece ir visvērtīgākā, kam tā mainīšana bija izdevīga un kam nav. Bet starp cilvēku un Dievu var un vajag notikt pavisam izdevīgo mainīšanu, kas noteikti ir izdevīga abām pusēm. Mainīt veselu konteineru ar vecām smirdīgām sapuvušām lietām pret veselu konteineru ar jaunām spīdīgām lietām noteikti būtu tev izdevīgi, vai nē. Pārnestā nozīmē, tas ir tieši kas notiek, kad tu nožēlo un izsūdz savus grēkus.

Tu dod Jēzum savus smirdīgus grēkus, pašam nav jābrauka uz izgāztuvi un nekam nav jāutilizē. Un vietā Viņš dod tev Savu taisnību, Savu godību un svētumu, Dievbērnības statusu, Debesu Valstības mantojumu tiesības utt. No mūsu puses neaptverami izdevīga mainīšana. Vienīgais bet ir, ka liekas netaisnīgi dot otram riebīgas preces un saņemt ko pavisam vērtīgi pretī. Saistībā ar jebkuru citu cilvēku tā būtu krāpšana un pavisam netaisnīgi, jā, bet. Arī Dievam šī mainīšana ir izdevīga, jo, Viņš mīl tevi un mani ar mīlestību, kas ir neaptverami augstāka un lielāka, nekā mēs varam aptvert. Ja tu būtu gatavs apmainīt veselu konteineru ar brāķiem pret veselu konteineru ar pavisam vērtīgām precēm, tev gan būtu mīlestība uz to otru. Un tas ir tieši ko Jēzus darīja, kad Viņš nomira Golgātā pie krusta, priekš tevis un manis. Maini savus atkritumus pret Trīsvienīgā Dieva taisnību, izdevīgāka mainīšana nav iespējama. Un ar to tu nedari Jēzum pāri, bet tieši otrādi iepriecini Viņu.

Jēzus arī saka, svētī tos patiesībā. Tas vārds svēti te ir nedaudz nepareizi tulkots no grieķu valodas. Vārds iesvētīt vai turpini svētīt būtu pareizāks tulkojums. Te ir runa par nepārtrauktu procesu, kas nav pabeigta reiz pa visām reizēm. Mēs parasti sakām, ka cilvēks iesvētās tikai vienu reizi. Un tā ir taisnība, saistībā ar to mācību procesu, kas noved pie iesvētībām pēc mūsu baznīcas kārtības. Visiem klātesošajiem, iesvētības pēc baznīcas noteikumiem ir pabeigts process. Bet te ir runa par nepārtrauktu procesu. Paskaidrojums nav, ka vajag apturēt iesvētības mūsu baznīcā, tur visam jābūt, tā kā ir bez pārmaiņām. Tomēr, paskaidrojums ir, ka iesvētības vārdā tiešā nozīmē nebeidzas ar iesvētībām pie altāra.

Bet, ka iesvētības vārda tiešā nozīmē sākas ar iesvētībām pie altāra. Un, ka tam ir jāturpina nepārtraukti līdz kapa malai. Katru dienu tev vajag iesvētīt sevi no jauna, sūdzot grēkus arī mājās darbadienās, lūdzot un lasot Bībeli arī mājās darbadienās. Un protams, arī iesvētīt sevi no jauna piedaloties Dievkalpojumos Trešdienās un Svētdienās un Bībeles stundās. Tu audz ticībā, kad tu nepārtraukti katru dienu iesvētī sevi no jauna.

Šodienas bauslis: Ir jāaug ticībā, iesvētot sevi katru dienu no jauna.

Šodienas evaņģēlijs: Dievs tevi mīl daudz vairāk nekā tu vari aptvert un tieši tāpēc Viņš grib palīdzēt tev augt ticībā.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1. Tu audz ticībā, kad tu redzi un nožēlo grēkus.

2. Tu audz ticībā, kad tu tici, ka tavi grēki ir piedoti un tu nezvejo aizmirstības jūrā un neēd sātana atkritumus.

3. Tu audz ticībā, kad tu paļaujies uz Dieva spēkiem, nevis

uz saviem.

Sprediķis_Jubilate

Thu, 30 Apr 2026 12:22:00 +0000

2.Mozus 13:20-22, 1.Tesaloniķiešiem 5:9-11, Jāņa ev.13:31-35

Šodienas galvenā tēma ir ceļš uz dzīvību, par ceļu uz Debesu Valstību. Lietas būtība ir par to, kā Trīsvienīgais Dievs mūs vada uz galveno mērķi, Debesu Valstības godību. Vecās Derības lasījumā Dievs vadīja tautu caur mākoņu un uguns stabu. Šodien tā vadība nenotiek tikpat vienkārši un skaidri.

Kas ir atbilstoši šiem abiem stabiem priekš mums šodien? Būtu daudz ko pieminēt, bet biktstēvs un garīgais vadītājs ir viens būtisks aspekts. Katram kristietim vajag garīgo vadītāju un biktstēvu, kas ir ordinēts mācītājs. Pie kā viņš regulāri iet uz individuālo grēksūdzi un kam lūdz padomu būtiskos, izšķirošos lēmumos. Un kam klausa, arī, ja saka, kas nav pa prātam. Ja tev tāds garīgais vadītājs ir, un tu klausi viņam, tu seko Dieva gribai. Ja tev tāds vadītājs nav jeb neklausi, kad saka, kas nav pa prātam, tad tu seko savai patvaļībai, kas tevi nenovedīs uz Debesu Valstību. Otrais lasījums māca, par galveno mērķi, par ko vajag trāpīt. Par pestīšanu, par Debesu Valstības godību. Dzīvot kopā ar Jēzu un citiem kristiešiem draudzes, baznīcas kopībā. Un baudīt mūžīgo svētlaimi pēc fiziskās nāves, tie ir galvenie mērķi.

Evaņģēlijs māca sīkāk par šo tēmu. Kā rīkoties, lai tu sadzirdētu Trīsvienīgā Dieva balsi šeit zemes virsū un sekotu Dieva vadībai uz Debesu Valstību? Ir rakstīts, ka Jūda bija aizgājis. Tas ir ļoti būtiski, Jūdam jābūt aizgājušam no tevis. Tev jābūt bez sakariem ar viņu. Tīri burtiski Jūdas vairs nav pasaulē, bet, viņa cilvēka tips nemaz nav miris. Visos laikos un visās vietās Jūda cilvēka tips ir plaši pārstāvēts baznīcas kopībā. Dažreiz tie Jūdas tipi tikai atkrīt no draudzes, kas ir pietiekami slikti. Dažreiz tie aktīvi darbojas lai maksimāli traucētu un liktu sprunguļus ritenī draudzes darbībai. Visu laiku sātans mēģina tevi apmuļķot, lai tu paliktu par Jūdas tipu. Ir jāapzinājās šī bīstamība un jāstāv stingri pretī ticībā. Ir rakstīts, ka Jēzus taps paaugstināts, pagodināts arī būtu iespējams tulkojums. Lai mēs varētu sekot Dieva vadībai, mums ir jāuztver vārdi paaugstināts vai pagodināts pareizajā veidā. Nevis pēc pasaules standartiem, bet pēc Trīsvienīgā Dieva standartiem.

Cilvēks, kam ir augsts amats, lielie ienākumi, luksīga mašīna un māja ir paaugstināts pēc pasaules standartiem. Bet ne pēc Dieva standartiem. Jēzus tika pavisam burtiski paaugstināts Golgātā pie krusta. Tomēr, tā nebija patīkama paaugstināšana, bet pavisam sāpīga un mokpilna paaugstināšana. Jēzus tika paaugstināts un pagodināts caur Savu nāvi un augšāmcelšanas. Kas notika ar Jēzu ir īsta paaugstināšana un pagodināšana. Kā, kad Jēzus tiek paaugstināts un pagodināts caur mani? Nav grēks, ja kristīgam cilvēkam ir augsts amats, lielie ienākumi, luksīga mašīna un māja. Ja viņš prot to saņemt ar pazemību, Jēzus tiek pagodināts viņā. Bet ne visiem kristiešiem tā ir. Daudziem kristiešiem ir nelieli ienākumi, veca mašīna vai nekāda mašīna, ne sevišķi luksīga dzīves vieta utt. Tomēr, ja viņš prot to saņemt, pieņemt ar pazemību, bez kurnēšanas, ar prieku, tad Jēzus tiek pagodināts un paaugstināts viņā. Kurnēšana, skaudība un neapmierinātība ir ļoti lieli šķēršļi pa ceļu uz Debesu Valstību.

Ja tu esi aizņemts ar savu kurnēšanu, tu nesadzirdi Dieva balsi sirdī un nevari sekot Kungam Jēzum Kristum. Tomēr, ja pieņem gan lielus, gan mazus ienākumus, gan luksīgu, gan ne pārāk spīdošo dzīves vietu ar prieku, pateicībā Dievam, tad Jēzus ir paaugstināts un pagodināts tevī. Un tev ir daudz vieglāk sadzirdēt Dieva balsi un sekot tam. Jēzus arī saka, ka Viņa mācekļi meklēs Viņu. Tīri fiziski Jēzus vairs nav pie mums, bet garīgā aspektā ir iespējams Viņu meklēt un atrast. Un Jēzus ir atrodams kristīgās baznīcas kopībā, Bībelē, lūgšanā, Dievkalpojumos, Svētajā Vakarēdienā un draudzes kopībā. Bībelē un kristīgā mācībā ir aprakstītas galvenās pieturvietas pa ceļu uz Debesu Valstību. Bet kā var zināt, sadzirdēt Dieva vadību saistībā ar to, kas nav rakstīts Bībelē un kristīgā mācībā, kā piemēram, kur man ir jādzīvo, ar ko jāstrādā, ar ko apprecēties utt. Te būtu atkal daudz ko pieminēt. Viens būtisks aspekts ir tas garīgais vadītājs ko es pieminēju.

Bet ļoti daudz ir arī atkarīgs no pareizas attieksmes un no tā, lai tu esi sapratis tos galvenos noteikumos, nosacījumus saistībā ar dzīvi. Dzīvei jābūt svētceļojumam, svēts ceļojums no šūpuļa uz kapu, caur šīs pasaules tuksnešiem uz Debesu Valstību. Svēts ceļojums notiek ar lūgšanām. Svētceļojums notiek zem krusta, ar ilgām un ar virzienu uz augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvi. Pirmkārt, zem krusta, nebrīnies un nesāc kurnēt, kad tev ir visādās ciešanas un nopietnas grūtības. Ja tu rēķinies ar visādām grūtībām un ciešanām un nekurni par to, tev ir daudz lielāka iespēja sadzirdēt Dieva balsi. Svētceļojums otrkārt notiek ilgās pēc debesu lietām. Ja tava galvenā iekšējā motivācija, ilgas ir, lieli ienākumi, luksīga mašīna un māja utt, tu nesadzirdēsi Dieva balsi. Ja tava galvenā iekšēja motivācija ir dziļākas attiecības ar Jēzu Kristu, tev ir daudz lielākas iespējas sadzirdēt Dieva balsi. Svētceļojums treškārt notiek virzienā uz augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvi. Cilvēks var sastādīt daudzus mērķus savai dzīvei. Bet ja jebkas cits kā vien Debesu Valstības svētlaime ir galvenais mērķis, tev būs grūti sadzirdēt Dieva balsi. Ja Debesu Valstības svētlaime tev ir galvenais mērķis, tev būs daudz vieglāk sadzirdēt Dieva balsi un uzzināt, kur Dievs vēlas lai tu dzīvo, ar ko strādāt, ar ko apprecēties utt.

Šodienas bauslis: Tev ir jāilgojas pēc Debesu Valstības svētlaimes un tev ir jāturas pa gabalu no Jūdas.

Šodienas evaņģēlijs: Ir svēts ceļš caur šīs pasaules tuksnešiem uz Debesu Valstības svētlaimi.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1. Lai sadzirdētu Dieva balsi, tev vajag biktstēvu un garīgo vadītāju.

2. Lai sadzirdētu Dieva balsi, tev jābūt galvenajam mērķim, lai pestītu savu dvēseli.

3. Lai sadzirdētu Dieva balsi, tev ir jāuztver vārdi paaugstināšana un pagodināšana pēc Dieva standartiem, nevis pēc pasaules standartiem.

Sprediķis_Misericordia Domini

Fri, 17 Apr 2026 09:40:00 +0000

4 Mozus 27:15-17, Ap. Darbi 20:28-31, Mateja ev. 9:36-38

Šodienas galvenā tēma ir, ka Jēzus ir Labais Gans. Vecās Derības lasījums māca, ka gani ir vajadzīgi Trīsvienīgā Dieva tautai. Bez ganiem kristieši ir bezpalīdzīgi un nevar pretoties vilkam, sātanam. Bez ganiem, kas sargā, sātans apēd Dieva bērnus.

Otrais lasījums māca par gana atbildību. Īstais Gans ir Jēzus Pats, un visi garīdznieki ir vietnieki, palīg-gani. Nav neviens, kam ir lielāka atbildība nekā garīdzniekam, bīskapam un mācītājam. Ārstiem ir arī lielā atbildība, bet mazāka par garīdzniekiem. Ja ārsts kļūdās, cilvēka laicīgā dzīve ir pagalam, kas nav labi, bet. Ja vien cilvēks ir ticīgs, tā nav katastrofa. Bet ja mācītājs kļūdās vai slinko, cilvēka pestīšana ir pagalam, kas ir pamatīgi krietni nopietnāka. Tomēr, nevar visu vainu un atbildību uzlikt uz garīdzniekiem. Katram kristietim ir atbildība, lai pats rūpētos par savu dvēseli un uzmanītos no sātana. Katram kristietim ir atbildība, lai sargātu savu muti, ausis, sirdi, acis, rokas un kājas, lai sātanam nebūtu pieeja pie tevis. Evaņģēlijs māca, kāds ir Labais Gans, augšāmceltais Kristus, un kādi mēs esam. Jēzum ir līdzjūtība ar savām avīm. Tas ir ļoti būtiski. Jēzus ir dzīvojis sājā pasaulē, Viņš zina, ko tas nozīmē, būt par cilvēku. Jebkurā situācijā, Viņš var tevi saprast un Viņam ir vienmēr līdzjūtība ar tevi.

Tas ir ļoti būtiski un ko tas nozīmē tev un man. Ka tev un man arī jābūt līdzjūtībai viens ar otru. Nereti, drīzāk bieži ir tā, ka mēs nevaram atrisināt kādu problēmu citam cilvēkam. Bet ir divas lietas, ko mēs vienmēr varam. Varam aizlūgt par otru un varam izrādīt līdzjūtību. Ir rakstīts, ka tie cilvēki bija novārdzināti. Tulkojums nav gluži pareizs no grieķu valodas. Novārdzināti un bezpalīdzīgi būtu labāks tulkojums. Tādi mēs visi esam bez Jēzus. Lūkas evaņģēlijā 10. nodaļā ir stāsts par žēlsirdīgo samarieti. Cilvēks ir pamatīgi sasists un tuvu nāvei. Žēlsirdīgais Samarietis viņu paņem uz aizved uz viesnīcu un aprūpē viņu, un viņš izdzīvo. Līdzībā šis cilvēks nozīmē tevi un mani, ikviens cilvēks. Tiešā vai pārnestā nozīmē, vairāk vai mazāk, mēs visi esam dabūjuši pa muti dzīves laikā, visiem ir vairāk vai mazāk nopietnas brūces un rētas.

Un Žēlsirdīgais Samarietis ir protams Jēzus un tā viesnīca, kas kalpo par slimnīcu ir kristīgā baznīca. Ļoti daudziem cilvēkiem nav pareiza diagnoze par sevi. Viņiem liekas, ka viss ir kārtībā ar viņiem un, ka viņiem nekādu ganu nevajag. Bet tā nav. Es biju tālākizglītībā, šajā nedēļā un tur mums mācīja par dvēseles pataloģiju. Grēks un grēka sekas mūsos nav sīka vienība, bet liela un nopietna pataloģija. Pareiza diagnoze par sevi ir, ka man ir nopietna grēka pataloģija un, ka man gan vajag ganu, ārstu un slimnīcu. Augšāmceltais Kristus, nāves uzvarētājs, ir vienlaicīgi Gans un Ārsts, un kristīgā baznīca ir pēc būtības slimnīca, kur mēs visi ārstējamies no tām brūcēm, un rētām kuras ir iegūtas dzīves laikā. Paši par sevi esam novārdzināti un bezpalīdzīgi un pavisam atkarīgi no Labā Gana un Viņa slimnīcas.

Jebkurā slimnīcā vajag pacientus, nav jēga ar lielo slimnīcu, kas ir tukša, kur neviens neārstējas. Vajag arī darbiniekus, medicīnas personālu, kas prot aprūpēt. Abi vajadzīgi. Jēzus saka, ka vajag lūgt par strādniekiem pļaujā. Parasti cilvēki to uztver kā lūgšanu par vairākiem mācītājiem. Un tā ir patiesība, bet nav visa patiesība. Laji, ierindas draudzes locekļi ir arī strādnieki šajā pļaujā. Piesaistīt jaunus cilvēkus draudzei ir uzdevums ne tikai mācītājiem, bet ikvienam. Mācītājiem ir jāstiprina draudzes locekļi, lai viņi var liecināt par Labo Ganu savā ikdienā, saviem radiem, draugiem, kaimiņiem un darbabiedriem. Tā nedaudz, mēreni labi, mēs pazīstam daudzus, bet parasti cilvēks pazīst aptuveni 50 citus tā tuvāk, sīkāk, labāk, personiskāk. Vīrieši parasti nedaudz mazāk, sievietes parasti nedaudz vairāk. Ir aptuveni 30 cilvēki, kuri nāk uz Dievkalpojumiem pie mums. Ja visi 30 nopietni liecinām tiem 50, kurus mēs pazīstam tuvāk, mēs varam sasniegt 1500.

Nav reāli uzstādīt mērķis pārāk augsts. Man ir pilnīgi skaidrs, ka nav viegli pierunāt, pārliecināt cilvēkus lai ticētu. Bet ja mēs uzstādām mērķi, ka 1% atsauksies, kas ir pieticīgs un reāls mērķis, tad būs 15 cilvēki klāt draudzei. Tas ir 50% vairāk nekā pašreiz un nozīmē, ka būtu aptuveni 45 Dievkalpojumos turpmāk. Es lieku visiem ļoti nopietni pie sirds, lai pozitīva ziņā apstrādātu tos 50, kurus tu pazīsti tuvāk, sīkāk. Ar ļoti pieticīgo mērķi, lai 1% atsauksies. Kā to darīt? Man ir skaidrs, ka nav viegli. Bet galvenais, lai tava liecība ir personiska. Lai tu stāsti, kāpēc tu tici. Sātans ir apmaldinājis ļoti daudzus, lai ticētu, ka ar viņiem viss ir kārtībā, ka viņiem nekāda dvēseles pataloģija nav. Bet vajag ar Dieva palīgu likt cilvēkiem redzēt un saprast, ka viņi ir dabūjuši pa muti dzīves laikā, ka bez Jēzus mēs visi esam novārdzināti un bezpalīdzīgi. Un, ka ir pavisam laba slimnīca ar pavisam labu galveno ārstu, augšāmcelto Kristu. Bet nav jēga ar slimnīcu bez slimniekiem.

Šajā pilsētā ir aptuveni pieci ar pus, seši tūkstoši, kam ir nopietna dvēseles grēka pataloģija, bet to neredz, neaptver. Tavs un mans uzdevums ir, lai ārstētos, pie Laba Gana un cik tas ir tavos un manos spēkos, pārliecinātu citus, ka ir grēka pataloģija. Bet arī pavisam labs virsārsts un pavisam laba slimnīca.

Šodienas bauslis: Tev ir jāredz, ka tev ir nopietna dvēseles pataloģija un cik tas ir tavos spēkos, mēģināt liecināt saviem radiem, draugiem, kaimiņiem un darbabiedriem.

Šodienas evaņģēlijs: Žēlsirdīgais Samarietis, augšāmceltais Kristus, aprūpē sasistās avis Savā slimnīcā, kas ir kristīga baznīca.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1. Mācītājam ir uzdevums, lai parādītu tev ceļu uz Debesu Valstību, bet tev ir arī atbildība, lai rūpētos par savu dvēseli.

2. Jēzum ir līdzjūtība ar tevi un mani, un ar Dieva palīgu mums jābūt līdzjūtīgiem ar citiem.

3. Ir jābūt pareizai diagnozei par sevi, ka ir nopietna dvēseles pataloģija un, ka viens pats bez Jēzus esmu novārdzināts un bezpalīdzīgs.

Sprediķis_Baltajā svētdienā

Tue, 14 Apr 2026 08:17:00 +0000

Jeremija 18:1-6, 1 Pētera 1:3-9, Jāņa ev. 21:15-19

Šodienas galvenā tēma ir Lieldienas liecinieki. Te ir divi aspekti. Viens ir, ka ir uzticami liecinieki par Kristus augšāmcelšanas. Otrs ir, ka tev un man ir aicinājums Trīsvienīgā Dieva spēkā liecināt par šo notikumu. Kā to darīt, ka dabūt spēku tam? Par to māca šodienas lasījumi. Vecās Derības lasījums, māca par podnieku, ka Dievs grib mūs veidot pēc sava tēla un līdzības.

Viens aspekts ir, ka esam atvērti un paklausīgi Dieva priekšā. Otrs ir, ka esam radīti pēc Trīsvienīgā Dieva tēla un līdzības. Tas nozīmē, ka cilvēks var saprast sevi līdz galam un atrast savu īsto es tikai, kad viņam ir ticības attiecības ar savu radītāju, Trīsvienīgo Dievu. Visa radība atjaunojas caur Kristus augšāmcelšanas un tāpat cilvēka dabu un personību. Ja tu dzīvo kopā ar augšāmcelto Kristu pa īstam, tu esi liecība par Viņu. Otrais lasījums māca par liecības pamatojumu, kāpēc ir pavisam laba liecība. Mēs esam dzimuši no jauna caur Kristus augšāmcelšanās. Ir Debesu Valstības prieks, Dievs aizsargā un palīdz, cerība nes, debešķīgais mantojums gaida. Ir tāds teiciens, ka cerība ir muļķu mierinājums. Saistībā ar laicīgām lietām, ne vienmēr, bet dažreiz tā ir. Tomēr, saistībā ar kristīgo ticību, tā nav. Cerība par augšāmcelšanās un mūžīgo svētlaimi ir pavisam droša, drīzāk pārliecība nekā cerība.

Evaņģēlijā, mēs dzirdējām par Pēteri, kas bija noliedzis savu Kungu. Atbilstoši mūsu apstākļiem viņš ir atstādināts no amata, izgāzies, ar slikto reputāciju. Un šeit Jēzus viņu atjauno amatā, paceļ augšā, atjauno labu reputāciju. Tā ir, bet kas ir noticis iepriekš. Tikko iepriekš Jēzus un mācekļi ir ēduši kopā. Šeit bija runa par parasto ēdienreizi, bet tas attiecas arī un īpaši uz garīgās pārtikas ēšanu kopā ar Jēzu. Mēs nezinām īsti kādas domas Pēterim bija galvā, kad šie notikumi norisinājās, bet Jēzus zināja, Viņam ir garīgs rentgens. Pēteris sirds bija mainījusies, viņam bija grēku nožēla un apziņa par savu vājību. Citādi Jēzus nebūtu atjaunojis viņu amatā. Kā Pēteris sirds ir mainījusies, kā cilvēka sirds vispār var mainīties? Tikai caur to, ka viņš ēd garīgo pārtiku kopā ar Jēzu, tikai caur Dievbijību, tikai caur kristīgo dzīvi draudzes kopībā.

Tas pats princips attiecas arī uz tevi un mani. Tikai, kad mēs ēdam garīgo pārtiku kopā ar Jēzu, mēs varam liecināt par Viņu pa īstam. Acīmredzot galvenais ko Jēzus gribēja no Pētera un no manis un tevis ir, lai mēs mīlam Viņu. Mūsu mīlestība Jēzum nekad nebūs pilnīga, bet, ar Dieva palīgu ir jāmīl Jēzu cik mēs varam, jo vairāk jo labāk. Kā mēs varam nonākt, kur Pēteris bija? Kāpēc Pēteris noliedza Jēzu, kas bija cēlonis? Viņš bija novērtējis sevi, savus spēkus pa augsto. Viņš bija bravurīgs, redzēja savu vājumu un grēcīgo dabu nemaz vai pa maz. Pēterim īsta mīlestība Jēzum veidojās, kad viņš redzēja savu vājumu un grēcīgumu. Ir tieši tas pats princips šodien tev un man. Īsta mīlestība un pozitīva atkarība no Jēzus veidojas tikai, kad mēs redzam savu vājumu un grēcīgumu. Vislabāk tu liecini par Jēzu, kad tev ir pozitīva atkarība no Viņa. Kad tu apzinies savu vājumu un Viņa stiprumu. Kad tu redzi savus grēkus un Viņa krusta nāvi un augšāmcelšanos tev ir dārgas un nenovērtējamas. Īsta ticība Jēzum Kristum rodas tikai, kad ticība saviem spēkiem sabrūk.

Kā var pārbaudīt sevi, vai man ir īsta ticība Jēzum? Būtu daudz ko pieminēt, bet viena lieta ir saistīta ar ganībām. Jēzus saka Pēterim, lai vēstu Jēzus avis ganībās. Atbilstoši mūsu apstākļiem Pēteris ir garīdznieks, bīskaps. Tīri burtiski vest avis ganībās ir uzdevums tikai garīdzniekiem, bet. Katram kristietim ir uzdevums, mācītāja vadībā un pēc viņa norādījumiem pašam meklēt un ilgoties pēc ganības. Labs sacīkšu zirgs, rauj pavadu un grib skriet tā, ka jātniekam ir jātur to ciet, lai neaizskrietu pārāk agri. Tieši tādam pašam, ir jābūt kristietim. Pašam ir jāgrib iet uz ganībām, kaut mācītājam, protams ir aicinājums, uz to mudināt. Katram kristīgam cilvēkam ir aicinājums doties, Trīsvienīgā Dieva zāļainās ganībās. Un, cik tas ir mūsu spēkos, ne ganīt citus, bet mudināt uz šim ganībām, paradīt šo ceļu citiem. Ja tu cītīgi ganies Trīsvienīgā Dieva ganībās, pašam būs prieks sirdī un tā liecība citiem nāks dabiski, pati par sevi.

Šodienas bauslis: Vajag nolikt bravurību un apzināties savu vājumu un grēcīgumu.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus nes, palīdz, atjauno un stiprina, kad mēs apzināmies savu vājumu un grēcīgumu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1. Tu vari atrast savu īsto es, savu personību un aicinājumu tikai, kad tev ir ticības attiecības ar savu radītāju, Jēzu Kristu.

2. Saistībā ar mirušo augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvību kristīgā cerība ir ļoti stipra, drīzāk ir labāk to nosaukt par pārliecību.

3. Īsta ticība rodas, kad tu ēd garīgo pārtiku kopā ar augšāmcelto Kristu, mīli viņu cik iespējams un brīvprātīgi, ar degsmi, dodies Viņa ganībās.

Sprediķis_Lieldienās

Tue, 07 Apr 2026 09:44:00 +0000

Jesaja 25:8-9, 1 Korintiešiem 15:12-21, Lūkas 24:1-12

Kristus ir augšāmcelies 3x. Šodien ir Lieldienas un galvenā tēma, ka Kristus ir augšāmcelies! Vecās Derības lasījums, ir viens no neskaitāmiem pravietojumiem par šo notikumu. Tur māca, ka vajag priecāties, par Kristus augšāmcelšanos.

Kad es biju students, ar mani kopā studēja mācītāja meita. Viņa stāstīja, ka viņas bērnībā, tajā iecirknī, gandrīz visas mācītāju ģimenes turējās kopā. Bija viena ģimene, kurai nedarīja neviens pāri, bet turēta uz Jūs. Es jautāju viņai kāpēc un viņa atbildēja: Tāpēc, ka viņi bija pārāk priecīgi. Tas tika uzskatīts par aizdomīgu. Bet šajā gadījumā es teiktu, ka vairākums maldījās un minoritātei bija taisnība. Prieks, pat līksmība, ir pareizs noskaņojums kristīgā ticībā. Jo, Kristus ir augšāmcelies, nāve ir uzvarēta.

Otrais lasījums māca par to, ka Kristus ir augšāmcelies. Nav līdzība, nav pārnestā nozīmē, Viņš nav augšāmcelies tikai mūsu sirdīs, kaut Viņam protams vajag būt augšāmceltam arī tur. Īsts vēsturisks notikums, patiešām augšāmcelies! Evaņģēlijā ir sīkāka mācība par šo notikumu. Sievietes devās uz kapu rītausmā, pie pirmās gaismas, cik ātri vien iespējams. Tā ir pareiza attieksme. Šajā gadījumā viņas vēl nezināja, ka Krists ir augšāmcelies. Bet princips ir tas pats tev un man, pēc iespējas ātrāk ir jādodas pie augšāmceltā Kristus. Viņām arī bija tās zāles gatavas, ar ko bija domāts, lai svaidītu līķi. Nesanāca svaidīt līķi, jo Viņš bija augšāmcelies, bet.. Svaidīt līķi nozīmē to godināt un apliecināt Jēzu par Kungu. Tīri burtiski nav aktuāli, tev un man, ar zālēm priekš līķa svaidīšanas, bet. Tev un man, arī jābūt gatavībā lai pielūgtu, godinātu un paaugstinātu augšāmcelto Kristu. Jau rītausmā, pēc iespējas ātrāk. Ir rakstīts, ka tās sievietes no sākuma nezināja, kam ticēt. Tas ir saprotams tajā brīdī, ar laiku un diezgan ātri, ātrāk par apustuļiem, viņām bija skaidrība, viņas zināja, kam ticēt. Tomēr, šodien viss ir skaidrs, tev un man, ir jāzina kam ticēt, ka Kristus ir augšāmcelies! Kādi ir argumenti tam, kādas ir sekas tam? Ir tikai divi varianti, vai nu Kristus augšāmcelšanas ir totāls melis vai totāla patiesība. Kad vēsturnieki un policisti mēģina noskaidrot, kā kaut kas ir noticis, tad galvenais likums ir skaidrs. Vienkāršāka versija ir ticamāka versija. Dažreiz kaut kas notiek sarežģītā veidā, bet pārsvarā ir kā es teicu.

Pirmajā vēstulē Korintiešiem 15:6 ir rakstīts, ka vairāk kā 500 brāļi bija pārliecināti, ka Kristus ir augšāmcelies. Ja nu bija meli, kā pārliecināt 500 gabalus par meliem? Tas būtu pavisam sarežģīti, vai ne? Ir daudz vairāk ticams, vienkāršāks, ka viņi tam ticēja brīvprātīgi, tāpēc, ka viņi zināja, ka tā ir patiesība. Kristus augšāmcelšanās arī nozīmēja, ka Dievkalpojuma un atpūtas diena tika mainīta no sestdienas uz Svētdienu, tāpēc, ka Kristus augšāmcēlās Svētdienā. Cilvēks ir tāds pats visos laikos un visās vietās. Vai cilvēkiem patīk pārmaiņas, šodien saistībā ar paradumiem? Nē. Pat bērni ir konservatīvi saistībā ar paradumiem un visi kam ir pār par 30 ir pavisam konservatīvi saistībā ar paradumiem. Secinājums ir vienkāršs. Ļoti daudziem, kuri bija ebreji pēc tautības, bet kristieši pēc ticības, bija jāmaina savus paradumus un jāsvin Dievkalpojumu Svētdienā, sestdienas vietā. Bet ir droši vēsturiski avoti, ka viņi to darīja bez kurnēšanas, brīvprātīgi, ar prieku. Tas būtu iespējams tikai ar pavisam nopietnu pamatojumu. Un tāds arī bija. Ļoti daudzi bija pārliecināti, ka Jēzus ir augšāmcelies Svētdienā un tāpēc brīvprātīgi piekrita mainīt Dievkalpojumu dienu. Tie ir daži no argumentiem, kāpēc Kristus augšāmcelšanas ir īsts vēsturisks patiess notikums.

Kādas ir sekas no tā tev un man? Kristus augšāmcelšanās patiesīgums ir taisnība, tāpēc, ka tas vienkāršāk paskaidro, kas notika. Tad kristietim ir jādzīvo pēc iespējas vienkāršāk un ne jālauž galvu vairāk kā ir vajadzīgs. Arī kristiešiem ir jānoslogo galva, saistībā ar laicīgām izvēlēm, ko ēst pusdienās, vai pirkt igauņu vai latviešu pienu, vai dzīvot laukos vai pilsētā utt., bet. Saistībā ar ticības lietām nav jānoslogo galva. Nevajag apspriest vai iet uz baznīcu svētdien vai nē, tur viss ir skaidrs! Ja kaimiņš tev traucē, nevajag apspriest ko darīt ar viņu. Ir jāmīl viņu tik un tā utt. Ticības lietās nevajag apspriest un tādā veidā tu būtiski samazina galvas noslodzi un tev būs daudz vieglāka dzīve, mazāk ko lauzt galvu. Kā vajadzētu attiekties uz Kristus augšāmcelšanos? Es teiktu, ka ir trīs galvenie soļi. Pirmais, vajag to atcerēties. Otrais, vajag to apzināties, par to meditēt, pozitīvā ziņā, kā gotiņas to apgremot 7 reizes. Trešais, lai pielūgtu augšāmcelto Kristu. Sekas ir arī, ka mēs varam saņemt augšāmcelto Kristus miesu Svētajā Vakarēdienā. Tā pati miesa, kas augšāmcēlās, pirms 2000 gadiem, tu saņēmi Svētajā Vakarēdienā. Kādas ir vēl sekas.

Krievu rakstnieks Ivans Turgeņevs ir rakstījis grāmatu ar nosaukumu Tēvi un Dēli. Tur ir neliela kapsēta Krievijas nostūrī netālu no sādžas. Tomēr, šī kapsēta ir totāli aizmirsta, cilvēku rokas neskarta un dzīvnieku nomīdīta. Tur ir kapa kopiņa, kas der tikai kā estrāde priekš putnu koncertiem. Ja būtu tikai materiālās vērtības, ja Kristus nebūtu augšāmcelies, tad šī kapsēta būtu traģēdija. Ja ir tikai materiālās vērtības, ja dzīves vienīga jēga ir pēc iespējas vairāk baudas zemes virsū un pēc tam vairāk nav, tad nāve ir traģēdija. Un ja tava kapa vieta pie tam izskatās, kā es teicu, tad ir papildus sāls brūcēs. Tomēr, Jēzus ir augšāmcelies, nāve ir uzvarēta, ir Debesu Valstības svētlaime. Ar visu cieņu pret putnu koncertiem ir krietni varenāks koncerts, kas notiek nepārtraukti Debesu Valstībā. Es ceru, ka tava un mana kapa vieta pēc simts gadiem neizskatīsies kā šī kapsēta Krievijā. Es ceru, ka tava un mana kapa kopiņa pēc simts gadiem neder tikai kā estrāde priekš putnu koncertiem, bet. Arī ja tā būs, tas ir sīkums, tam nav nekādas nozīmes. Jo, ja vien ticam augšāmcelšanai, tava un mana dvēsele atradīsies, kur ir neaptverami labāk. Tad mēs mūžīgi piedalīsimies un baudām pavisam vareno koncertu Debesu Valstībā, kas totāli izkonkurē pat lakstīgalas. Dzīve bez augšāmceltā Kristus ir dzīve ar maziem burtiem. Dzīve kopā ar augšāmcelto Kristu ir DZĪVE ar lieliem burtiem. Kristus augšāmcelšanas maina visus nosacījumus krietni uz labāko pusi.

Šodienas bauslis: Vajag atcerēties un apzināties Kristus augšāmcelšanas un pielūgt augšāmcelto Kristu.

Šodienas evaņģēlijs: Nāve ir uzvarēta, kristīgam cilvēkam ir ārkārtīgi stiprs pamatojums, lai priecāties.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1. Vajag nākt pēc iespējas ātrāk pie augšāmceltā Kristus.

2. Visam jābūt sagatavotam, lai tu vari pielūgt augšāmcelto Kristu.

3. Ir jāzina kam ticēt, ka Kristus ir augšāmcelies!