Alūksnes Draudze - Sprediķi

Sprediķis_Misericordia Domini

Fri, 17 Apr 2026 09:40:00 +0000

4 Mozus 27:15-17, Ap. Darbi 20:28-31, Mateja ev. 9:36-38

Šodienas galvenā tēma ir, ka Jēzus ir Labais Gans. Vecās Derības lasījums māca, ka gani ir vajadzīgi Trīsvienīgā Dieva tautai. Bez ganiem kristieši ir bezpalīdzīgi un nevar pretoties vilkam, sātanam. Bez ganiem, kas sargā, sātans apēd Dieva bērnus.

Otrais lasījums māca par gana atbildību. Īstais Gans ir Jēzus Pats, un visi garīdznieki ir vietnieki, palīg-gani. Nav neviens, kam ir lielāka atbildība nekā garīdzniekam, bīskapam un mācītājam. Ārstiem ir arī lielā atbildība, bet mazāka par garīdzniekiem. Ja ārsts kļūdās, cilvēka laicīgā dzīve ir pagalam, kas nav labi, bet. Ja vien cilvēks ir ticīgs, tā nav katastrofa. Bet ja mācītājs kļūdās vai slinko, cilvēka pestīšana ir pagalam, kas ir pamatīgi krietni nopietnāka. Tomēr, nevar visu vainu un atbildību uzlikt uz garīdzniekiem. Katram kristietim ir atbildība, lai pats rūpētos par savu dvēseli un uzmanītos no sātana. Katram kristietim ir atbildība, lai sargātu savu muti, ausis, sirdi, acis, rokas un kājas, lai sātanam nebūtu pieeja pie tevis. Evaņģēlijs māca, kāds ir Labais Gans, augšāmceltais Kristus, un kādi mēs esam. Jēzum ir līdzjūtība ar savām avīm. Tas ir ļoti būtiski. Jēzus ir dzīvojis sājā pasaulē, Viņš zina, ko tas nozīmē, būt par cilvēku. Jebkurā situācijā, Viņš var tevi saprast un Viņam ir vienmēr līdzjūtība ar tevi.

Tas ir ļoti būtiski un ko tas nozīmē tev un man. Ka tev un man arī jābūt līdzjūtībai viens ar otru. Nereti, drīzāk bieži ir tā, ka mēs nevaram atrisināt kādu problēmu citam cilvēkam. Bet ir divas lietas, ko mēs vienmēr varam. Varam aizlūgt par otru un varam izrādīt līdzjūtību. Ir rakstīts, ka tie cilvēki bija novārdzināti. Tulkojums nav gluži pareizs no grieķu valodas. Novārdzināti un bezpalīdzīgi būtu labāks tulkojums. Tādi mēs visi esam bez Jēzus. Lūkas evaņģēlijā 10. nodaļā ir stāsts par žēlsirdīgo samarieti. Cilvēks ir pamatīgi sasists un tuvu nāvei. Žēlsirdīgais Samarietis viņu paņem uz aizved uz viesnīcu un aprūpē viņu, un viņš izdzīvo. Līdzībā šis cilvēks nozīmē tevi un mani, ikviens cilvēks. Tiešā vai pārnestā nozīmē, vairāk vai mazāk, mēs visi esam dabūjuši pa muti dzīves laikā, visiem ir vairāk vai mazāk nopietnas brūces un rētas.

Un Žēlsirdīgais Samarietis ir protams Jēzus un tā viesnīca, kas kalpo par slimnīcu ir kristīgā baznīca. Ļoti daudziem cilvēkiem nav pareiza diagnoze par sevi. Viņiem liekas, ka viss ir kārtībā ar viņiem un, ka viņiem nekādu ganu nevajag. Bet tā nav. Es biju tālākizglītībā, šajā nedēļā un tur mums mācīja par dvēseles pataloģiju. Grēks un grēka sekas mūsos nav sīka vienība, bet liela un nopietna pataloģija. Pareiza diagnoze par sevi ir, ka man ir nopietna grēka pataloģija un, ka man gan vajag ganu, ārstu un slimnīcu. Augšāmceltais Kristus, nāves uzvarētājs, ir vienlaicīgi Gans un Ārsts, un kristīgā baznīca ir pēc būtības slimnīca, kur mēs visi ārstējamies no tām brūcēm, un rētām kuras ir iegūtas dzīves laikā. Paši par sevi esam novārdzināti un bezpalīdzīgi un pavisam atkarīgi no Labā Gana un Viņa slimnīcas.

Jebkurā slimnīcā vajag pacientus, nav jēga ar lielo slimnīcu, kas ir tukša, kur neviens neārstējas. Vajag arī darbiniekus, medicīnas personālu, kas prot aprūpēt. Abi vajadzīgi. Jēzus saka, ka vajag lūgt par strādniekiem pļaujā. Parasti cilvēki to uztver kā lūgšanu par vairākiem mācītājiem. Un tā ir patiesība, bet nav visa patiesība. Laji, ierindas draudzes locekļi ir arī strādnieki šajā pļaujā. Piesaistīt jaunus cilvēkus draudzei ir uzdevums ne tikai mācītājiem, bet ikvienam. Mācītājiem ir jāstiprina draudzes locekļi, lai viņi var liecināt par Labo Ganu savā ikdienā, saviem radiem, draugiem, kaimiņiem un darbabiedriem. Tā nedaudz, mēreni labi, mēs pazīstam daudzus, bet parasti cilvēks pazīst aptuveni 50 citus tā tuvāk, sīkāk, labāk, personiskāk. Vīrieši parasti nedaudz mazāk, sievietes parasti nedaudz vairāk. Ir aptuveni 30 cilvēki, kuri nāk uz Dievkalpojumiem pie mums. Ja visi 30 nopietni liecinām tiem 50, kurus mēs pazīstam tuvāk, mēs varam sasniegt 1500.

Nav reāli uzstādīt mērķis pārāk augsts. Man ir pilnīgi skaidrs, ka nav viegli pierunāt, pārliecināt cilvēkus lai ticētu. Bet ja mēs uzstādām mērķi, ka 1% atsauksies, kas ir pieticīgs un reāls mērķis, tad būs 15 cilvēki klāt draudzei. Tas ir 50% vairāk nekā pašreiz un nozīmē, ka būtu aptuveni 45 Dievkalpojumos turpmāk. Es lieku visiem ļoti nopietni pie sirds, lai pozitīva ziņā apstrādātu tos 50, kurus tu pazīsti tuvāk, sīkāk. Ar ļoti pieticīgo mērķi, lai 1% atsauksies. Kā to darīt? Man ir skaidrs, ka nav viegli. Bet galvenais, lai tava liecība ir personiska. Lai tu stāsti, kāpēc tu tici. Sātans ir apmaldinājis ļoti daudzus, lai ticētu, ka ar viņiem viss ir kārtībā, ka viņiem nekāda dvēseles pataloģija nav. Bet vajag ar Dieva palīgu likt cilvēkiem redzēt un saprast, ka viņi ir dabūjuši pa muti dzīves laikā, ka bez Jēzus mēs visi esam novārdzināti un bezpalīdzīgi. Un, ka ir pavisam laba slimnīca ar pavisam labu galveno ārstu, augšāmcelto Kristu. Bet nav jēga ar slimnīcu bez slimniekiem.

Šajā pilsētā ir aptuveni pieci ar pus, seši tūkstoši, kam ir nopietna dvēseles grēka pataloģija, bet to neredz, neaptver. Tavs un mans uzdevums ir, lai ārstētos, pie Laba Gana un cik tas ir tavos un manos spēkos, pārliecinātu citus, ka ir grēka pataloģija. Bet arī pavisam labs virsārsts un pavisam laba slimnīca.

Šodienas bauslis: Tev ir jāredz, ka tev ir nopietna dvēseles pataloģija un cik tas ir tavos spēkos, mēģināt liecināt saviem radiem, draugiem, kaimiņiem un darbabiedriem.

Šodienas evaņģēlijs: Žēlsirdīgais Samarietis, augšāmceltais Kristus, aprūpē sasistās avis Savā slimnīcā, kas ir kristīga baznīca.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1. Mācītājam ir uzdevums, lai parādītu tev ceļu uz Debesu Valstību, bet tev ir arī atbildība, lai rūpētos par savu dvēseli.

2. Jēzum ir līdzjūtība ar tevi un mani, un ar Dieva palīgu mums jābūt līdzjūtīgiem ar citiem.

3. Ir jābūt pareizai diagnozei par sevi, ka ir nopietna dvēseles pataloģija un, ka viens pats bez Jēzus esmu novārdzināts un bezpalīdzīgs.

Sprediķis_Baltajā svētdienā

Tue, 14 Apr 2026 08:17:00 +0000

Jeremija 18:1-6, 1 Pētera 1:3-9, Jāņa ev. 21:15-19

Šodienas galvenā tēma ir Lieldienas liecinieki. Te ir divi aspekti. Viens ir, ka ir uzticami liecinieki par Kristus augšāmcelšanas. Otrs ir, ka tev un man ir aicinājums Trīsvienīgā Dieva spēkā liecināt par šo notikumu. Kā to darīt, ka dabūt spēku tam? Par to māca šodienas lasījumi. Vecās Derības lasījums, māca par podnieku, ka Dievs grib mūs veidot pēc sava tēla un līdzības.

Viens aspekts ir, ka esam atvērti un paklausīgi Dieva priekšā. Otrs ir, ka esam radīti pēc Trīsvienīgā Dieva tēla un līdzības. Tas nozīmē, ka cilvēks var saprast sevi līdz galam un atrast savu īsto es tikai, kad viņam ir ticības attiecības ar savu radītāju, Trīsvienīgo Dievu. Visa radība atjaunojas caur Kristus augšāmcelšanas un tāpat cilvēka dabu un personību. Ja tu dzīvo kopā ar augšāmcelto Kristu pa īstam, tu esi liecība par Viņu. Otrais lasījums māca par liecības pamatojumu, kāpēc ir pavisam laba liecība. Mēs esam dzimuši no jauna caur Kristus augšāmcelšanās. Ir Debesu Valstības prieks, Dievs aizsargā un palīdz, cerība nes, debešķīgais mantojums gaida. Ir tāds teiciens, ka cerība ir muļķu mierinājums. Saistībā ar laicīgām lietām, ne vienmēr, bet dažreiz tā ir. Tomēr, saistībā ar kristīgo ticību, tā nav. Cerība par augšāmcelšanās un mūžīgo svētlaimi ir pavisam droša, drīzāk pārliecība nekā cerība.

Evaņģēlijā, mēs dzirdējām par Pēteri, kas bija noliedzis savu Kungu. Atbilstoši mūsu apstākļiem viņš ir atstādināts no amata, izgāzies, ar slikto reputāciju. Un šeit Jēzus viņu atjauno amatā, paceļ augšā, atjauno labu reputāciju. Tā ir, bet kas ir noticis iepriekš. Tikko iepriekš Jēzus un mācekļi ir ēduši kopā. Šeit bija runa par parasto ēdienreizi, bet tas attiecas arī un īpaši uz garīgās pārtikas ēšanu kopā ar Jēzu. Mēs nezinām īsti kādas domas Pēterim bija galvā, kad šie notikumi norisinājās, bet Jēzus zināja, Viņam ir garīgs rentgens. Pēteris sirds bija mainījusies, viņam bija grēku nožēla un apziņa par savu vājību. Citādi Jēzus nebūtu atjaunojis viņu amatā. Kā Pēteris sirds ir mainījusies, kā cilvēka sirds vispār var mainīties? Tikai caur to, ka viņš ēd garīgo pārtiku kopā ar Jēzu, tikai caur Dievbijību, tikai caur kristīgo dzīvi draudzes kopībā.

Tas pats princips attiecas arī uz tevi un mani. Tikai, kad mēs ēdam garīgo pārtiku kopā ar Jēzu, mēs varam liecināt par Viņu pa īstam. Acīmredzot galvenais ko Jēzus gribēja no Pētera un no manis un tevis ir, lai mēs mīlam Viņu. Mūsu mīlestība Jēzum nekad nebūs pilnīga, bet, ar Dieva palīgu ir jāmīl Jēzu cik mēs varam, jo vairāk jo labāk. Kā mēs varam nonākt, kur Pēteris bija? Kāpēc Pēteris noliedza Jēzu, kas bija cēlonis? Viņš bija novērtējis sevi, savus spēkus pa augsto. Viņš bija bravurīgs, redzēja savu vājumu un grēcīgo dabu nemaz vai pa maz. Pēterim īsta mīlestība Jēzum veidojās, kad viņš redzēja savu vājumu un grēcīgumu. Ir tieši tas pats princips šodien tev un man. Īsta mīlestība un pozitīva atkarība no Jēzus veidojas tikai, kad mēs redzam savu vājumu un grēcīgumu. Vislabāk tu liecini par Jēzu, kad tev ir pozitīva atkarība no Viņa. Kad tu apzinies savu vājumu un Viņa stiprumu. Kad tu redzi savus grēkus un Viņa krusta nāvi un augšāmcelšanos tev ir dārgas un nenovērtējamas. Īsta ticība Jēzum Kristum rodas tikai, kad ticība saviem spēkiem sabrūk.

Kā var pārbaudīt sevi, vai man ir īsta ticība Jēzum? Būtu daudz ko pieminēt, bet viena lieta ir saistīta ar ganībām. Jēzus saka Pēterim, lai vēstu Jēzus avis ganībās. Atbilstoši mūsu apstākļiem Pēteris ir garīdznieks, bīskaps. Tīri burtiski vest avis ganībās ir uzdevums tikai garīdzniekiem, bet. Katram kristietim ir uzdevums, mācītāja vadībā un pēc viņa norādījumiem pašam meklēt un ilgoties pēc ganības. Labs sacīkšu zirgs, rauj pavadu un grib skriet tā, ka jātniekam ir jātur to ciet, lai neaizskrietu pārāk agri. Tieši tādam pašam, ir jābūt kristietim. Pašam ir jāgrib iet uz ganībām, kaut mācītājam, protams ir aicinājums, uz to mudināt. Katram kristīgam cilvēkam ir aicinājums doties, Trīsvienīgā Dieva zāļainās ganībās. Un, cik tas ir mūsu spēkos, ne ganīt citus, bet mudināt uz šim ganībām, paradīt šo ceļu citiem. Ja tu cītīgi ganies Trīsvienīgā Dieva ganībās, pašam būs prieks sirdī un tā liecība citiem nāks dabiski, pati par sevi.

Šodienas bauslis: Vajag nolikt bravurību un apzināties savu vājumu un grēcīgumu.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus nes, palīdz, atjauno un stiprina, kad mēs apzināmies savu vājumu un grēcīgumu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1. Tu vari atrast savu īsto es, savu personību un aicinājumu tikai, kad tev ir ticības attiecības ar savu radītāju, Jēzu Kristu.

2. Saistībā ar mirušo augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvību kristīgā cerība ir ļoti stipra, drīzāk ir labāk to nosaukt par pārliecību.

3. Īsta ticība rodas, kad tu ēd garīgo pārtiku kopā ar augšāmcelto Kristu, mīli viņu cik iespējams un brīvprātīgi, ar degsmi, dodies Viņa ganībās.

Sprediķis_Lieldienās

Tue, 07 Apr 2026 09:44:00 +0000

Jesaja 25:8-9, 1 Korintiešiem 15:12-21, Lūkas 24:1-12

Kristus ir augšāmcelies 3x. Šodien ir Lieldienas un galvenā tēma, ka Kristus ir augšāmcelies! Vecās Derības lasījums, ir viens no neskaitāmiem pravietojumiem par šo notikumu. Tur māca, ka vajag priecāties, par Kristus augšāmcelšanos.

Kad es biju students, ar mani kopā studēja mācītāja meita. Viņa stāstīja, ka viņas bērnībā, tajā iecirknī, gandrīz visas mācītāju ģimenes turējās kopā. Bija viena ģimene, kurai nedarīja neviens pāri, bet turēta uz Jūs. Es jautāju viņai kāpēc un viņa atbildēja: Tāpēc, ka viņi bija pārāk priecīgi. Tas tika uzskatīts par aizdomīgu. Bet šajā gadījumā es teiktu, ka vairākums maldījās un minoritātei bija taisnība. Prieks, pat līksmība, ir pareizs noskaņojums kristīgā ticībā. Jo, Kristus ir augšāmcelies, nāve ir uzvarēta.

Otrais lasījums māca par to, ka Kristus ir augšāmcelies. Nav līdzība, nav pārnestā nozīmē, Viņš nav augšāmcelies tikai mūsu sirdīs, kaut Viņam protams vajag būt augšāmceltam arī tur. Īsts vēsturisks notikums, patiešām augšāmcelies! Evaņģēlijā ir sīkāka mācība par šo notikumu. Sievietes devās uz kapu rītausmā, pie pirmās gaismas, cik ātri vien iespējams. Tā ir pareiza attieksme. Šajā gadījumā viņas vēl nezināja, ka Krists ir augšāmcelies. Bet princips ir tas pats tev un man, pēc iespējas ātrāk ir jādodas pie augšāmceltā Kristus. Viņām arī bija tās zāles gatavas, ar ko bija domāts, lai svaidītu līķi. Nesanāca svaidīt līķi, jo Viņš bija augšāmcelies, bet.. Svaidīt līķi nozīmē to godināt un apliecināt Jēzu par Kungu. Tīri burtiski nav aktuāli, tev un man, ar zālēm priekš līķa svaidīšanas, bet. Tev un man, arī jābūt gatavībā lai pielūgtu, godinātu un paaugstinātu augšāmcelto Kristu. Jau rītausmā, pēc iespējas ātrāk. Ir rakstīts, ka tās sievietes no sākuma nezināja, kam ticēt. Tas ir saprotams tajā brīdī, ar laiku un diezgan ātri, ātrāk par apustuļiem, viņām bija skaidrība, viņas zināja, kam ticēt. Tomēr, šodien viss ir skaidrs, tev un man, ir jāzina kam ticēt, ka Kristus ir augšāmcelies! Kādi ir argumenti tam, kādas ir sekas tam? Ir tikai divi varianti, vai nu Kristus augšāmcelšanas ir totāls melis vai totāla patiesība. Kad vēsturnieki un policisti mēģina noskaidrot, kā kaut kas ir noticis, tad galvenais likums ir skaidrs. Vienkāršāka versija ir ticamāka versija. Dažreiz kaut kas notiek sarežģītā veidā, bet pārsvarā ir kā es teicu.

Pirmajā vēstulē Korintiešiem 15:6 ir rakstīts, ka vairāk kā 500 brāļi bija pārliecināti, ka Kristus ir augšāmcelies. Ja nu bija meli, kā pārliecināt 500 gabalus par meliem? Tas būtu pavisam sarežģīti, vai ne? Ir daudz vairāk ticams, vienkāršāks, ka viņi tam ticēja brīvprātīgi, tāpēc, ka viņi zināja, ka tā ir patiesība. Kristus augšāmcelšanās arī nozīmēja, ka Dievkalpojuma un atpūtas diena tika mainīta no sestdienas uz Svētdienu, tāpēc, ka Kristus augšāmcēlās Svētdienā. Cilvēks ir tāds pats visos laikos un visās vietās. Vai cilvēkiem patīk pārmaiņas, šodien saistībā ar paradumiem? Nē. Pat bērni ir konservatīvi saistībā ar paradumiem un visi kam ir pār par 30 ir pavisam konservatīvi saistībā ar paradumiem. Secinājums ir vienkāršs. Ļoti daudziem, kuri bija ebreji pēc tautības, bet kristieši pēc ticības, bija jāmaina savus paradumus un jāsvin Dievkalpojumu Svētdienā, sestdienas vietā. Bet ir droši vēsturiski avoti, ka viņi to darīja bez kurnēšanas, brīvprātīgi, ar prieku. Tas būtu iespējams tikai ar pavisam nopietnu pamatojumu. Un tāds arī bija. Ļoti daudzi bija pārliecināti, ka Jēzus ir augšāmcelies Svētdienā un tāpēc brīvprātīgi piekrita mainīt Dievkalpojumu dienu. Tie ir daži no argumentiem, kāpēc Kristus augšāmcelšanas ir īsts vēsturisks patiess notikums.

Kādas ir sekas no tā tev un man? Kristus augšāmcelšanās patiesīgums ir taisnība, tāpēc, ka tas vienkāršāk paskaidro, kas notika. Tad kristietim ir jādzīvo pēc iespējas vienkāršāk un ne jālauž galvu vairāk kā ir vajadzīgs. Arī kristiešiem ir jānoslogo galva, saistībā ar laicīgām izvēlēm, ko ēst pusdienās, vai pirkt igauņu vai latviešu pienu, vai dzīvot laukos vai pilsētā utt., bet. Saistībā ar ticības lietām nav jānoslogo galva. Nevajag apspriest vai iet uz baznīcu svētdien vai nē, tur viss ir skaidrs! Ja kaimiņš tev traucē, nevajag apspriest ko darīt ar viņu. Ir jāmīl viņu tik un tā utt. Ticības lietās nevajag apspriest un tādā veidā tu būtiski samazina galvas noslodzi un tev būs daudz vieglāka dzīve, mazāk ko lauzt galvu. Kā vajadzētu attiekties uz Kristus augšāmcelšanos? Es teiktu, ka ir trīs galvenie soļi. Pirmais, vajag to atcerēties. Otrais, vajag to apzināties, par to meditēt, pozitīvā ziņā, kā gotiņas to apgremot 7 reizes. Trešais, lai pielūgtu augšāmcelto Kristu. Sekas ir arī, ka mēs varam saņemt augšāmcelto Kristus miesu Svētajā Vakarēdienā. Tā pati miesa, kas augšāmcēlās, pirms 2000 gadiem, tu saņēmi Svētajā Vakarēdienā. Kādas ir vēl sekas.

Krievu rakstnieks Ivans Turgeņevs ir rakstījis grāmatu ar nosaukumu Tēvi un Dēli. Tur ir neliela kapsēta Krievijas nostūrī netālu no sādžas. Tomēr, šī kapsēta ir totāli aizmirsta, cilvēku rokas neskarta un dzīvnieku nomīdīta. Tur ir kapa kopiņa, kas der tikai kā estrāde priekš putnu koncertiem. Ja būtu tikai materiālās vērtības, ja Kristus nebūtu augšāmcelies, tad šī kapsēta būtu traģēdija. Ja ir tikai materiālās vērtības, ja dzīves vienīga jēga ir pēc iespējas vairāk baudas zemes virsū un pēc tam vairāk nav, tad nāve ir traģēdija. Un ja tava kapa vieta pie tam izskatās, kā es teicu, tad ir papildus sāls brūcēs. Tomēr, Jēzus ir augšāmcelies, nāve ir uzvarēta, ir Debesu Valstības svētlaime. Ar visu cieņu pret putnu koncertiem ir krietni varenāks koncerts, kas notiek nepārtraukti Debesu Valstībā. Es ceru, ka tava un mana kapa vieta pēc simts gadiem neizskatīsies kā šī kapsēta Krievijā. Es ceru, ka tava un mana kapa kopiņa pēc simts gadiem neder tikai kā estrāde priekš putnu koncertiem, bet. Arī ja tā būs, tas ir sīkums, tam nav nekādas nozīmes. Jo, ja vien ticam augšāmcelšanai, tava un mana dvēsele atradīsies, kur ir neaptverami labāk. Tad mēs mūžīgi piedalīsimies un baudām pavisam vareno koncertu Debesu Valstībā, kas totāli izkonkurē pat lakstīgalas. Dzīve bez augšāmceltā Kristus ir dzīve ar maziem burtiem. Dzīve kopā ar augšāmcelto Kristu ir DZĪVE ar lieliem burtiem. Kristus augšāmcelšanas maina visus nosacījumus krietni uz labāko pusi.

Šodienas bauslis: Vajag atcerēties un apzināties Kristus augšāmcelšanas un pielūgt augšāmcelto Kristu.

Šodienas evaņģēlijs: Nāve ir uzvarēta, kristīgam cilvēkam ir ārkārtīgi stiprs pamatojums, lai priecāties.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1. Vajag nākt pēc iespējas ātrāk pie augšāmceltā Kristus.

2. Visam jābūt sagatavotam, lai tu vari pielūgt augšāmcelto Kristu.

3. Ir jāzina kam ticēt, ka Kristus ir augšāmcelies!

Alūksnes iecirkņa prāvesta uzruna 2026.gada Lieldienās

Tue, 07 Apr 2026 09:37:00 +0000

“ Un nedēļas pirmajā dienā rīta agrumā, saulei lecot, tās nāca pie kapa un sarunājās savā starpā: “ Kas mums novels akmeni no kapa ieejas? ” Pacēlušas acis, tās redzēja – akmens jau novelts. Bet tas bija ļoti liels.” /Mk.16:2-4/

Apustulis Jānis mums pavēsta, ka netālu no tās vietas, kur Jēzus Kristus tika sists krustā, bija dārzs un šajā dārzā bija jauna kapa vieta, kurā vēl neviens nebija glabāts. Tas piederēja Jāzepam no Arimatijas, kas bija Jēzus māceklis, bet slepenībā, jo baidījās no jūdiem. Tieši šajā kapā guldīja Jēzu un aizvēla priekšā akmeni.

Sievietes, kuras pirmajā nedēļas dienā, agri no rīta, kad vēl bija tumsa steidzās pie šī kapa uztrauca tikai viens jautājums: “ Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?” Bet, kad viņas nonāca līdz šai vietai, viņas redzēja, ka akmens ir novelts. “Bet eņģelis uzrunāja sievas sacīdams: Nebīstieties!.... Viņš ir augšāmcēlies, Viņa nav šeit…..”/Mk.16:6/

Akmeni, kuru kapam priekšā aizvēla cilvēki, nost novēla pats Dievs. Nāve mēģināja noturēt Jēzu kapā, taču tā to nespēja, jo Kristus uzvarēja nāvi un dzīvs Augšāmcēlās no kapa.

Šis akmens kļuva par liecinieku tam, ka Kungs Augšāmcēlās. Tukšais kaps un nost noveltais akmens liecina par to, ka nu kapam piekļuve ir arī cilvēkam. Tā mēs kļūstam par Jēzus Kristus Augšāmcelšanās lieciniekiem.

Tanī pat laikā, kad sievietes bija pie kapa, Pēteris un pārējie mācekļi atradās Augšistabā aiz aizslēgtām durvīm. Pēteris, kuram pats Kungs deva vārdu Petros- jeb akmens, atradās paša izveidotā kapā, kuram priekša aizvelts akmens- aizslēgtas durvis. Bet Kungs ienāca arī šajā istabā, un sacīja: “Miers ar jums!” Arī šis akmens tika novelts un durvis atvērtas Evaņģēlija vēstij.

Cik daudz kristiešu šodien, joprojām atrodas kapos ar priekšā aizveltiem akmeņiem. Jēzus Kristus Augšāmcelšanās diena ir brīdis, kad Dievs saka, visiem, visiem mums “ Miers ar jums!” Viņš ir Augšāmcēlies! Viņš ir dzīvs!

Brāļi un māsas, iepriecināsim cits citu ar šo Galveno Lieldienu vēsti, sakot viens otram: “ Kristus ir Augšāmcēlies! Patiesi Augšāmcēlies!” Āmen!

Dieva svētītas mūsu Kunga Lieldienas Jums un visiem Jūsu tuvajiem!

Alūksnes iecirkņa prāvests Vilnis

Arhibīskapa vēstījums 2026. gada Lieldienās

Tue, 07 Apr 2026 04:43:00 +0000

Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir augšāmcēlies!

Kristus mīļotie, šie svētki sākas tumsā. Marija Magdalēna dodas uz Jēzus kapu rīta agrumā, kad vēl bija tumsa. Tumsa nebija tikai ārpusē - viņa to pazina arī sevī. Reiz tieši viņu Jēzus bija atbrīvojis no septiņiem dēmoniem. Tagad viņas tumsa, visticamāk, bija baiļu, neziņas, bezspēcības, varbūt pat bezcerības sajaukums.

Tumsa nav jāizdomā arī šodien. Mums apkārt ir tik daudz sāpju un konfliktu. Kara šausmas mūs vairs nesatrauc tikai no Ukrainas. Ja vēl mūsu pašu zemē būtu miers un saticība, tomēr arī tā trūkst. Tad vēl tumsa, kuru iespējams esam atpazinuši sevī. Nē – tumsa nav jāmeklē. Tās pietiek.

Tieši tādēļ ir tik svarīgi atcerēties, ka Lieldienu svētki sākas tumsā. Citādi tiem būtu maz sakara ar mūsu dzīvi. Pieredze rāda, ka Kristus augšāmcelšanās kļūst nozīmīga tur, kur cilvēki spēj redzēt un atzīt tumsu. Marija Magdalēna ir viena no tiem, kura to piedzīvo. Ir tik iedrošinoši lasīt, ka sekodama savām ilgām pēc Kunga, viņa nonāca pie kapa un tumsā redzēja. Redzēja, ka akmens bija novelts. Tumsa nespēj apslēpt Dieva darbu!

Protams, ne tumsa un arī ne mūsu ilgas rada Lieldienas - tās rodas Kristus dēļ. Jo Viņa ilgas sastapt Magdalēnu un katru no mums pārsniedz jebkādas mūsu ilgas. Arī Viņu tās veda ceļā - Krusta ceļā, tās veda arī tumsā - nāves tumsā. Ne krusts, ne kaps Viņu neapstādināja, jo Dievs katram grib dot iespēju sastapt Viņu tāpat, kā Marija Magdalēna sastapa Kristu - klusi, tuvumā, dzirdot savu vārdu tieši tā, kā to spēj izteikt tikai Kristus. Pagriezusies, viņa ieraudzīja to, pēc kā ilgojās. Tas bija viņas “Rabuni” - Skolotājs, un tomēr citāds.

Kristus augšāmcelšanās arī mums palīdz Dievu iepazīt kā tādu, kurš saka izšķirošo vārdu. Lieldienu notikums atklāj Kristu, kuram ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Pēc tam, kad augsto priesteru, Hēroda un Poncija Pilāta personā ir runājuši šīs pasaules varenie, dzīvības un cerības vārdus, runā Kristus. Laikā, kad šķiet, ka pasauli atkal sadala un pārvalda lielvaras, kad otršķirīgas kļūst vienošanās, kurām bija jākalpo mieram - tieši tad īpaši dārga kļūst iespēja pazīt augšāmcelto Kristu un dzirdēt Viņa vārdus.

Katru svētdienu mēs Baznīcā apliecinām ticību Kristum: “kurš mūsu pestīšanas labad nāca no debesīm,…tapa cilvēks; par mums sists krustā Poncija Pilāta laikā, cietis un guldīts kapā, trešajā dienā augšāmcēlās saskaņā ar Rakstiem.” Tas, kas bija Dieva mīlestības plānā, tas tagad ir kļuvis par īstenību. Kristus ir izdarījis visu līdz galam, lai Viņa Baznīca var dziedāt: “Priecājies, zeme, Kunga spožumā, jo ir izklīdusi grēka tumsa.”

Nebūsim pārsteigti par tumsu - sastapsim to kopā ar augšāmcelto Kristu. Uzticēsimies Viņa uzvarai un liecināsim par Evaņģēliju ar atjaunotu pārliecību.

Priecīgas, svētītas Lieldienas!

Sirsnībā jūsu –

+ Rinalds,

Rīgas arhibīskaps

Sprediķis_Lielajā Piektdienā

Fri, 27 Mar 2026 09:00:00 +0000

Jesaja 53:3-7, Ebrejiem 4:14-16; 5:7-10, Jāņa ev. 18-19

Šodien ir Lielā Piektdiena un galvenā tēma ir krusts, Jēzus krusts Golgāta pie krusta. Visas lietas var redzēt no divām pusēm, un tas attiecas arī un īpaši uz Jēzus krustu un šodienas notikumiem. No Jēzus puses raugoties šī ir mokpilna sāpju diena, pavisam ekstremāli nepatīkami viss.

No mūsu puses raugoties šī ir priecīga un pavisam būtiska diena, jo, tava un mana grēka vaina tika salīdzināta un grēki piedoti. No tavas un manas puses raugoties viss ir pavisam pozitīvi. Reiz bija mazs bērns, kas iegāja baznīcā kopā ar māti. Uz altāra bija krusts un bērns teica, re mamma, tur ir pluszīme uz altāra. Mēs varam smaidīt par bērnu un paskaidrot tam bērnam, ka ir neliels pārpratums, bet. Nereti bērna mutē patiesība un arī šoreiz. No mūsu puses raugoties Jēzus krusts un šīs dienas notikumi ir liels plus, kas izpirka, noņēma tavu un manu grēka vainu Trīsvienīgā Dieva priekšā. Kādas ir sekas no tā? Būtu gana daudz ko pieminēt, pieminēju galveno, ka grēka parāds ir izdzēsts. Bet ir arī tā, ka tavs un mans Dievbērnības statuss ir atjaunots. Pirms Lielās Piektdienas un Lieldienām Jēzus nosauc Savus apustuļus par draugiem. Tas ir pozitīvi un apzīmē tuvas attiecības.

Bet pēc Lielās Piektdienas un Lieldienām Viņš nosauc tos par brāļiem, vēl tuvāk un personiskāk. Caur šodienas notikumiem tavs un mans Dievbērnības statuss ir atjaunots un Jēzus nosauc ikvienu patiesi ticīgo par Savu brāli un māsu. Kādas vēl ir sekas no šodienas notikumiem? Ir rakstīts 5. Mozus 21:23, ka nolādēts ir ikviens kas ir pakārts uz koka. Krusta sišana tika uztverts kā lāsts un bija lāsts, līdz kamēr Jēzus to mainīja, salīdzinot grēkus un uzvarot nāvi caur Savu augšāmcelšanas. Lāsts ir pārveidots par svētību, kā ir rakstīts 5.Mozus 23:6: Dievs pārvērta tev lāstu par svētību, tādēļ, ka Tas kungs, tavs Dievs, tevi mīlēja, mīl. Jēzus tika krustā sists tāpēc, ka Dievs mīl ikvienu un gribēja, grib, izpirkt ikvienu no grēka lāsta. Tici šim piedāvājumam un tev lāsts, mūžīgā pazudināšana, ir pārvērsts par svētību, par mūžīgo svētlaimi.

Vienīgais šķērslis ir augstprātība, neticība, neatsaucība no tavas puses. Tikai kad tu redzi savu grēcīgumu un trīci no bailēm Svētā, mūžīgā, nemirstīgā Trīsvienīgā Dieva priekšā grēku nožēlā, tu vari priecāties par Viņa mīlestību un žēlastību pret tevi. Tikai, kad tu baidies no mūžīgas pazudināšanas ellē, tu vari priecāties par mūžīgo pestīšanu un svētlaimi. Jēzus krusts ir absolūti nepieciešams pestīšanai. Es teicu pirms dažām nedēļām, ka tu netiksi pestīts tādēļ, ka tu dod savu sirdi Jēzum. Tā ir, bet. Tik un tā ir jādod savu sirdi Jēzum un jātic tam, ko Viņš ir panācis priekš tevis šodien. No Jēzus puses šī nebija nekāda plusdiena, bet mokpilna diena. Vislielākā pateicība, ko tu vari izteikt Jēzum ir, lai ticētu tam, ko Viņš ir darījis priekš tevis un dot Viņam savu sirdi, ticībā Jēzus krustam un pateicībā. Ja tu netici tam, ko Jēzus paveica šodien, Viņš mira un mocījās pavisam veltīgi saistībā ar tevi. Ja tu tici tam ko Jēzus paveica šodien, Viņš nemocījās un nemira veltīgi.

Šodienas bauslis: Tev ir jāapzinās, ka Jēzus krusts ir absolūti nepieciešams manai un tavai pestīšanai.

Šodienas evaņģēlijs: Caur Jēzus krusta nāvi un augšāmcelšanas, mans un tavs Dievbērnības statuss ir atjaunots.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1. Priekš tevis un manis Jēzus krusts ir pluszīme.

2. Ja vien tici pa īstam, tu esi Jēzus brālis un māsa.

3. Caur Jēzus krustu lāsts ir palicis par svētību.

Sprediķis_Pūpolsvētdinā

Wed, 25 Mar 2026 10:15:00 +0000

1.Mozus 14:18-20, Filipiešiem 2:5-11, Jāņa ev. 12:1-16

Šodien ir Pūpolsvētdiena un galvenā tēma ir Ceļš uz krustu, Jēzus ceļš uz Savu krustu. Vecās Derības lasījums, māca par Melhi-Sedeku. Vārds nozīmē taisno ķēniņu. Šeit ir viens no neskaitāmiem pravietojumiem Vecajā Derībā par Jēzu. Melhi-Sedeks ir zīme, priekšzīme par Jēzu. Ābrams apliecina Viņu par ķēniņu, dodot desmito tiesu. Tāpat tev un man ir jāapliecina Jēzu par ķēniņu.

Otrais lasījums māca par Jēzu, kas un kāds Viņš ir. Viņš ir ķēniņš un pazemīgs ķēniņš, kas atsakās no saviem labumiem, lai kalpotu citiem. Tavs un mans aicinājums ir, lai ļautu Ķēniņam Jēzum pārveidot tavu un manu sirdi, lai mums būtu mīkstas sirdis, lai tu un es būtu pēc iespējas līdzīgākiem Jēzum. Kā es varu zināt, vai man ir mīksta sirds, vai esmu līdzīgs Jēzum, kā pārbaudīt sevi? Būtu daudz ko pieminēt, bet viens būtisks rādītājs ir, vai esi gatavs izturēt krustu un ciešanas Jēzus dēļ. Ar citiem vārdiem, vai tu gribi būt kopā ar Jēzu, ne tikai Lieldienās, bet arī Lielajā Piektdienā. Katru gadu ir tas pats, nāk maz tauta Lielajā Piektdienā un krietni vairāk Lieldienās. Kāpēc? Tāpēc, ka daudziem krustā sišana liekas nepatīkami un biedējoši. Augšāmcelšanās, uzvara, liekas daudz jaukāk.

Visiem ir skaidrs, ka cilvēks nevar dzīvot no rozīnēm un baltmaizes vien. Vajag arī rupjmaizi. Ir tas pats garīgā aspektā. Ir atļauts un ļoti piemērots priecāties Lieldienās, bet. Tu vari priecāties pa īstam, pareizajā veidā tikai, kad tu esi iepriekš nosvinējis arī Lielo Piektdienu. Nobriedis kristietis, kas ir vismaz kaut cik līdzīgs Jēzum, ēd gan rupjmaizi, gan baltmaizi un rozīnes. Proti, nāk uz baznīcu gan Lielajā Piektdienā, gan Lieldienās. Proti, negrib tikai baltas vieglas dienas, bet ir gatavs arī ciest Kristus dēļ. Evaņģēlijā ir rakstīts, ka daži nāca ne tikai Jēzus dēļ, bet arī lai redzētu Lācaru. Ir grūti spriest, vai viņiem bija Dievbijīgas sirdis, varbūt bija, varbūt nebija. Nav aizliegts nākt cita iemesla dēļ arī, bet galvenajam iemeslam kāpēc cilvēks nāk uz baznīcu ir jābūt, lai godinātu un pielūgtu Jēzu. Es teicu, ka tev un man ir jāapliecina Jēzu par Ķēniņu. Tā ir, bet var arī izteikt to pašu ar citiem vārdiem. Jēzum ir jāiejāj arī tavā un manā sirdī, tev un man ir jāļauj Jēzum iejāt arī savās sirdīs.

Kad Jēzus ir iejājis tavā sirdī, tu nāc uz baznīcu pirmkārt Viņa dēļ, kaut protams ir arī citi iemesli. Kad Jēzus ir tavā sirdī, tu atrodi īsto prieku, brīvību, gandarījumu un mieru. Tas nenozīmē, ka viss būs viegli, drīzāk otrādi. Arī kristietim ir jāēd rupjmaize. Bet kad Jēzus ir sirdī, tu atrodi prieku, mieru, brīvību un gandarījumu sirdī arī grūtībās. Ar līdzību Trīsvienīgais Dievs nedod tev tikai rozīnes, bet Viņš dod pa rozīnēm arī, kad tev ir jāēd rupjmaizi. Svēttapšana ir, lai aizmirstu sevi un brīvāk kalpotu citiem. Svēttapšana ir, lai ar prieku ēstu arī rupjmaizi un ne tikai dzīties pēc rozīnēm. Marijai bija jāatver savu trauku ar dārgu eļļu, lai svaidītu Jēzus kājas un, lai tā labā smarža varētu iznākt, parādīties. Tev un man ir jāatver savu siržu trauks, lai ielaistu Jēzu. Tad svēttapšanas labā smarža parādās. Marija veltīja veselu gada algu, lai svaidītu Jēzu. Viņa nedomāja, kas viņai būs. Šāda mīlestība Jēzum, kas neskaita, nesver un neapsver savu labumu, ir daudz vērtīgāka nekā savtīga pasaulīga gudrība, kas meklē savu labumu. Šāda nesavtīga mīlestība ir zīme, par Debesu Valstību un ļoti spēcīga zīme neticīgajiem.

Ir arī rakstīts, ka tauta izgāja, nāca pretim, lai godinātu un pielūgtu Jēzu. Daži bija priecīgi, bet farizeji bija pavisam skābi un neapmierināti šajā dienā. Tā ir visos laikos un visās vietās. Kad baznīca godina Jēzu, tas sadusmo Viņas ienaidniekus un iepriecina Viņas Kungu un Ķēniņu. Tu saskumdini Jēzu, ja nesvini gan Lielo Piektdienu, gan Lieldienas baznīcas kopībā. 99,99% no klāt esošie šajā brīdī domā, ka Jēzus ies uz to, lai vadītu dumpi pret romiešiem un, ka Viņš būs laicīgs ķēniņš Izraēlā. Visticamāk Marija ir vienīga, kas saprot, ka tā nav, ka Viņš ies uz savu krustu. Gandrīz neviens nesaprot Jēzu šajā dienā, daudzi Viņu ienīst un izsmej, Viņš ir patiesi pielūgts un godināts no ļoti nedaudziem. Kā panākt, lai es Viņu saprastu, pielūgtu un godinātu pa īstam? Ja tu neapliecini Jēzu par karali, ja tu neesi atvēris savu sirdi Viņam, ja Viņš nav iejājis tavā sirdī, ja tu gribi tikai rozīnes un baidies no rupjmaizes, tad tu esi tikai parastais ēzelis. Bet ar Jēzu sirdī, tu esi Trīsvienīgā Dieva bērns un Debesu Valstības mantinieks.

Šodienas bauslis: Ir jāiet kopā ar Jēzu uz Viņa krustu, nedrīkst baidīties no rupjmaizes.

Šodienas evaņģēlijs: Īsts prieks, miers, gandarījums un brīvība tiek dota caur ticību Jēzum.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1. Ir jāapliecina Jēzu par karali un dotu desmito tiesu Viņam.

2. Ir jāapliecina Jēzu par karali un ļaut Viņam pārveidot tavu sirdi caur svēto dzīvi.

3. Ir jāapliecina Jēzu par karali un pielūgt un godinātu Viņu baznīcas kopībā.

Sprediķis_Zaļajā ceturtdienā

Fri, 20 Mar 2026 10:11:00 +0000

2 Mozus 12:21-28; 1. Kor.11:20-32; Jāņa ev. 13:1-15

Šodien ir Zaļā Ceturtdiena, un galvenā tēma ir Jauna Derība, kas ir slēgta Kristus asinīs. Šodienas lasījumi māca sīkāk par Dievgaldu, Kristus miesu un asinīm, kas un kā.

Vecās Derības lasījums māca par to, kas notika pirms Izraēla tauta izgāja no verdzības Ēģiptē. Visi Ēģiptes pirmdzimušie nomira, un pēc tam Izraēla tauta bija brīva. Te ir viens liels pravietojums, zīme, par Jēzu. Jēzus bija Marijas pirmdzimtais. Caur Viņa krusta nāve Trīsvienīgā Dieva tauta, mēs, tikām atbrīvoti no grēka nastas, caur Viņa augšāmcelšanas nāve tika uzvarēta. Ne tīri burtiski, bet garīgā aspektā, tas pats. kas notika ar Izraēla tautu notika ar Trīsvienīgā Dieva tautu Lielā Piektdienā un Lieldienās, un notiek ar tevi un mani šodien. Un notiek katru reizi, kad cilvēks paliek par kristieti un tic pa īstam. Caur Jēzus nāvi un augšāmcelšanos, mēs esam atbrīvoti no verdzības grēkā. Pēc tam Izraēla tauta staigāja 40 gadus tuksnesī un dzīvoja no mannas. Viss saistībā ar mannu bija pamatīgs brīnums. Mēs nezinām, cik liela tā tauta bija tuksnesī, varam tikai veikt aplēses.

Bet laikam minimums divi ar pus miljoniem un laikam tuvu trim miljoniem. Kā pabarot tik daudzus tuksnesī, kuri ir slikti nosacījumi lauksaimniecībai un kur viņi pie tam staigā apkārt un nevar nodarboties ar lauksaimniecību? Trīsvienīgais Dievs lika mannai līt no debesīm, tā viss atrisinājās. Ir tieši tas pats princips šodien. Manna ir pravietojums, zīmi par Svēto Vakarēdienu. Tev un man ir arī grūtības pietiek, līdzībā mēs arī staigājam tuksnesī. Svētais Vakarēdiens ir, ne vienīgais, bet viens būtisks veids, kā Trīsvienīgais Dievs uztur tevi un mani pie garīgās dzīvības šajā pasaules tuksnesī. Vecās Derības notikumi ir solījums un pravietojums, Jaunās Derības notikumi ir piepildījums, solījumu īstenošana. Otrais lasījums māca, ka cilvēks var saņemt Svēto Vakarēdienu nepareizajā veidā, necienīgi, pašam par sodu. Kā no tā izvairīties, kā saņemt pareizi? Ir 5 galvenie nosacījumi. 1. Cilvēkam jābūt kristītam un iesvētītam. 2. Cilvēkam jābūt ticīgam pa īstam. 3. Cilvēkam jānožēlo grēki. 4. Cilvēkam jātic, ka Dievgalds ir Kristus miesa un asinis. 5. Ir jāizlīgst ar citiem pirms saņemšanas, ja ir bijuši asi vārdi, pāridarījumi utt.

Evaņģēlijā Jēzus zināja, ka Viņš drīz atstās pasauli, lai ietu pie Tēva. Tev un man ir arī jāatstāj pasauli, lai ietu pie Tēva. Ne tikai saistībā ar fizisko nāvi, bet jau tagad. Ne tādā veidā, ka mums ir jābēg prom uz mežu. Bet tādā veidā, ka tava un mana galvenā cerība, tieksme un ilgas ir, lai būtu kopā ar Jēzu. Un, lai mēs gaidām savu galveno labumu no Dieva, nē no šīs pasaules materiālām lietām. Kā es varu zināt, vai es esmu atstājis pasauli? Kā pārbaudīt sevi? Viens būtisks rādītājs ir, vai tu jūties totāli vājš un bezpalīdzīgs pats par sevi, vai tu esi ne diezgan, bet totāli atkarīgs no Dieva palīdzības. Ja tā ir, tu esi atstājis pasauli. Otrs rādītājs ir, vai tu esi pateicīgs pret Trīsvienīgo Dievu un apliecina, ka visi labumi gala rezultātā nāk no Viņa, kaut tie parasti iet caur cilvēkiem? Ja tā ir, tu esi atstājis pasauli. Trešais rādītājs ir, vai tev ir kalpošanas attieksme, ka tu gribi kalpot pirmkārt Dievam un otrkārt citiem cilvēkiem.

Šajā evaņģēlijā Jēzus kalpo ar kāju mazgāšanu. Tas bija nevis kalpa, bet verga darbs, jo, tās kājas bija pamatīgi netīras pēc putekļainiem ceļiem. Jēzus darīja pazemojošu darbu, kas bija zem Viņa goda, no pazemības. Te ir bauslība, tev un man ir jākalpo citiem tajā pašā veidā. Te ir arī evaņģēlijs, mūsu grēki ir kā tās netīras kājas, un patiesībā vēl trakāk. Bet Jēzus nomazgā nost tavus un manus grēkus, vienalga cik nesmuki un nepatīkami tie būtu. Ceturtais rādītājs, vai esi atstājis šo pasauli ir, vai tu esi redzējis un izjutis no visa sirds, ka nekas te nav paliekošs un nekas laicīgs nedod īsto gandarījumu sirdī. Es negribu sludināt totālo pesimismu saistībā ar šo pasauli, ir protams daudz pozitīvs un labs pasaulē, bet nē tikai. Ir arī pietiekami daudz kas sanāk šķībi, greizi nepareizi visiem zemes virsū. Īsts pilnīgs prieks un gandarījums sirdī ir tikai pie Dieva. Svētais Vakarēdiens tiek svinēts arī Debesu Valstībā un ir tāpēc zīme par Debesu Valstību un par ilgām pēc tās.

Ir arī rakstīts, ka Jēzus mīlēja savējos, proti, kristīgo tautu. Tas ir tieši tavs un mans uzdevums, mīlēt viens otru. Mēs lasām Bībeli, nekristieši lasa kristiešus, proti, vēro, kā mēs uzvedamies. Ja esam kašķīgi savā starpā, viņiem nepatīk, ko viņi lasa. Ja esam mīļi un rūpīgi viens pret otru, tā lasāmviela paliek daudz pievilcīgāka. Te viss notiek, kad viņi ir sapulcējušies uz vakariņām, uz ēdienreizi. Katrs Dievkalpojums ir garīgā ēdienreize, uz ko tev un man ir jāsapulcējas. Saistībā ar parasto ēdienu, mācītājam nav jābūt pavāram. Bet saistībā ar garīgo pārtiku, mācītājs ir pavārs, viņam ir jāgatavo garīga pārtika pārējiem. Dievs pats ir protams šefpavārs, bet kā instruments Dieva rokā, mācītājs ir arī pavārs. Ja tev ir ielūgti viesi un tu pavada daudzas stundas pie plīts ar lielām pūlēm un tie ielūgti viesi neierodas, nedodot nekādu ziņu, kā tu justies. Laikam pamatīgi skumīga un sarūgtināta, vai nē.

Tieši tā arī mācītājs jūtas, kad ielūgti viesi neierodas uz Dievkalpojumiem, kaut viņš ir pūlējis pie garīgās plīts. Un tas nekas, ka mācītājs ir skumīgs. Bet kā Jēzus jūtas, kad Viņš ir cietis un miris Golgāta pie krusta, kad gandrīz visiem ir vienalga un neierodas uz Dievkalpojumiem, un nav interese par Svēto Vakarēdienu? Viņš ir protams skumīgs un tāpēc tavs uzdevums ir, lai ierastos uz visām ēdienreizēm draudzē, uz visiem Dievkalpojumiem, visām lūgšanām, Bībeles stundām utt. Un Dievgalds nav vienīgā ēdienreize šajā garīgā svētku maltītē, bet viena visbūtiskākā. Cilvēks nevarēja stiepties uz augšu pie Dieva. Tāpēc Trīsvienīgais Dievs caur Jēzu stiepjas uz leju pie mums, lai būtu mums tuvu. Un nekur zemes virsū Dievs nav tev un man tuvāk, nekā kad mēs saņemam Svēto Vakarēdienu. Tas ir viens no daudziem iemesliem, kāpēc vajag saņemt Svēto Vakarēdienu pēc iespējas biežāk.

Šodienas bauslis: Ar Dieva palīgu tev ir jātiecas pēc pazemības, mīlestības, kalpošanas un sadraudzības ar Dieva tautu.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus mīl savējos un brīnumainā veidā uztur mūs šajā pasaules tuksnesī caur Svēto Vakarēdienu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1. Manna tuksnesī ir pravietojums, zīme, par Svēto Vakarēdienu.

2. Jau tagad ir jāatstāj pasaule, lai ietu pie Tēva.

3. Ir jāierodas uz garīgām ēdienreizēm, citādi tu saskumdini šefpavāru, Trīsvienīgo Dievu!

Sprediķis - Judica – Mūsu Kunga ciešanu 1. svētdiena

Thu, 19 Mar 2026 09:59:00 +0000

Jesaja 1:16-18, 1 Jāņa 1:8-2:2, Jāņa ev. 3:11-15

Šodienas galvenā tēma ir salīdzinātājs, ka Jēzus ir salīdzinājis, piedevis tavus un manus grēkus Golgātā pie krusta. Principā tā pati tēma, kā Lielajā Piektdienā. Kāpēc divas tik līdzīgas tēmas tik tuvu viens otram? Tāpēc, ka ir svarīga tēma, Jēzus krusta nāve un augšāmcelšanās ir centrs, visbūtiskākais visā kristīgajā ticībā.

Vecās Derības lasījums māca, ka visi grēki var tikt piedoti, arī ja tie būtu sarkani kā asinis. Arī māca, kā ir jādzīvo kā kristietim, ir jāuzlabo savs dzīves veids un vairs nedarīt netaisnīgas lietas. Jautājums ir tikai kurā secībā, kas ir pirmais un kas ir sekas. Kristīgā ticība ir pirmkārt ticība, nevis morāliska sistēma. Ir ticība, kam ir morāliskas sekas, kad esi saņēmis mīlestību no Trīsvienīgā Dieva, tad vajag dot mīlestību tālāk citiem, bet. Morāliski perfekti, mēs neesam un nekad nebūsim, tāpēc Jēzus krusts un grēku piedošana ir galu galā izšķirošais. SIA cilvēkam ir jāiet bankrotā, proti, tev ir jāsaprot, ka tu nekad nevari pelnīt, nopelnīt Debesu Valstību ar saviem darbiem. Tieši tāpēc, Trīsvienīga Dieva mīlestība izpaužas, atklājas Jēzus krusta nāvē, kas ir visbagātākā un siltāka un dedzīgāka mīlestība visā esamībā, kas jebkad ir parādījies starp cilvēku bērniem. Nogalināts no nāves Jēzus nogalināja nāvi Savā nāvē un augšāmcelšanās. Pateicība un ticība ir pareiza attieksme šo faktu priekšā.

Otrais lasījums māca, ka krāpjam, maldinām sevi, ja neapliecinām savu grēcīgumu. Mūsdienās ir pilns ar krāpniekiem digitālajā pasaulē un visiem ir skaidrs, ka tie ir bīstami un, ka vajag uzmanīties no viņiem. Tomēr, saistībā ar šādiem krāpniekiem tie ir diezgan neliels procents no visiem cilvēkiem, kaut viņi ir čakli. Bet saistībā ar grēka krāpšanu, tie krāpnieki ir gana daudzi. Apmēram 98% no visiem cilvēkiem ir krāpnieki šajā jomā. Bet viņi nekrāpj citus, bet sevi. Dzīvo ilūzijā, ka viņi nav grēcinieki un, ka Jēzus krusts nav vajadzīgs. Šī ir visnopietnākā iespējamā krāpšana ir krāpt sevi un varbūt arī citus, ka cilvēks nav grēcīgs un, ka Jēzus krusts nav vajadzīgs. Te vajag pirmkārt apliecināt par sevi, ka esmu grēcinieks, un, ka Jēzus krusts man ir ļoti vajadzīgs. Otrkārt, cik tas ir tavos spēkos, paskaidrot un pārliecināt radus, draugus, kaimiņus un darbabiedrus par to pašu.

Un paskaidrot, ka visi grēki var tikt piedoti, Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Arī tuksnesī smuki aug, ja vien laista ar ūdeni. Tāpat smuki aug garīgā dzīve tavā sirdī, kad laista ar grēku apziņas un nožēlas asarām. Evaņģēlijā Jēzus saka, mēs runājam, ko zinām. Kuri ir mēs, kāpēc runa daudzskaitli? Mēs veidojam Trīsvienīgais Dievs, trīs personas un tie apustuļi. Un runā ko viņi zina, proti, fakti, nav varbūtības vai ko paši izdomāja. Jēzus arī liecina par ko tie paši mēs esam redzējuši. Jēzus krusta nāve un augšāmcelšanas vēl nav notikušas zemes virsū, bet Jēzus protams zina kas notiks, ar savām acīm Viņš to jau ir redzējis. Te Jēzus domā par Savu nāvi un augšāmcelšanos. Un salīdzina to ar vara čūsku tuksnesī. Izraēla tauta bija kurnējusi un bija nepaklausīga, indīgās čūskas paradījās un sakoda tautu, un daudzi nomira no tiem kodieniem. Mozus taisīja čūsku no vara, kas bija bez indes, uzlika uz staba, un visi, kuri skatījās uz augšu uz to čūsku palika dzīvi.

Ēdenes dārzā čūska iekoda ne tikai Ādamam un Ievai, bet arī viņu pēcnācējiem, visu cilvēci, ar lēnu iedarbības indi. Parasti šai indei vajag aptuveni 80 gadus, lai nobeigtu cilvēku. Grēka dēļ palikām mirstīgi. Arī kristiešiem miesa ir pagalam pēc aptuveni 80 gadiem, bet. Tie, kuri skatās uz augšu, uz Jēzu pie krusta, kas ir bez indes, bez grēka, viņi paliek dzīvi un izglābj savas dvēseles. Tomēr, vajag apzināties savu grēcīgumu. Tikai Jēzus dēļ, nevis savu darbu dēļ, esam pestīti. Parasti saka kristīgās aprindās, ka ir jādod savu sirdi Jēzum, tu nevari tikt pestīts, ja nedod savu sirdi Jēzum. Tā ir totāla patiesība, bet, tu netiksi pestīts tamdēļ. Trīsvienīgā Dieva priekšā tava sirds ir kā sarūsējoša, netīra metāla bundža, uz atkritumu kaudzes. Vai tu gribētu ar tādu pīties, vai gribētu tādu paņemt un iztīrīt? Diez vai. Bet tieši tāda ir Jēzus mīlestība, ka Viņš mūs mīl kaut esam nesmukas sarūsējušas metāla bundžas uz atkritumu kaudzes.

Karš, cīņa par cilvēku, par cilvēka dvēseli notiek visu laiku. Trīsvienīgā Dieva un sātana armijas visu laiku karo par tavu dvēseli. Dievs velk uz Debesu Valstību un sātans dzen uz elli. Un tev pašam ir jāizlemj, kam tu gribi sekot. Jēzus ir tiesnesis pēdējā tiesā, un Viņš nav patvaļīgs tiesnesis. Tiesas rādītāji ir pavisam skaidri un vienkārši paskaidroti Mateja evaņģēlijā 25. nodaļā. Tie, kuri tic un ļauj Dieva mīlestībai pārveidot savas sirdis, tiks pestīti. Tie, kuri netic un paliek pie sātana ietekmes, tiks ellē. Tādēļ vajag ļaut Dieva mīlestībai mainīt, pārveidot, mīkstināt tavu sirdi. Tas notiek caur svēttapšanu, caur Dievbijību, caur lūgšanu un svēto dzīvi baznīcas kopībā. Kristīga baznīca ir pēc būtības slimnīca, kur Dievs bez maksas pārveido tavu un manu sirdi. Lai mēs būtu pēc iespējas līdzīgākiem Jēzum.

Lai tev un man būtu mainītas sirdis, piepildītas ar Trīsvienīgā Dieva mīlestību. Jēzus arī saka, ka tie cilvēki neņem pretī Trīsvienīgā Dieva un kristīgas baznīcas liecību. Ar citiem vārdiem, viņi paliek par krāpniekiem, turpina krāpt sevi un citus. Turpina dzīvot ilūzijā, ka cilvēks ir labs, un, ka Jēzus krusts nav vajadzīgs. Tavs un mans aicinājums ir, lai izbeigtu ar krāpšanām, ne maldināt nedz sevi, nedz citus. Un vietā ņemt pretī Jēzus liecību, ka cilvēks ir grēcīgs, jā, bet arī, ka Jēzus mīl šo grēcīgu cilvēku un grib pestīt ikvienu.

Šodienas bauslis:SIA cilvēkam ir jāiet bankrotā, un jāpaļaujas uz Jēzus krustu, nevis uz saviem darbiem.

Šodienas evaņģēlijs: Ārstēšana Trīsvienīgā Dieva slimnīcā ir pa velti, pat sirds maiņas operācijas notiek pa brīvu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1. Mīlestības augstākā pakāpe var redzēt pie Jēzus nāves un augšāmcelšanās.

2. Neapkrāp sevi, apliecini bez aplinkiem, ka esi grēcinieks, kam Jēzus krusts ir ļoti vajadzīgs.

3. Dievs un sātans cīnās par tavu dvēseli. Ir jāseko Jēzum uz Debesu Valstību, nevis sātanam uz elli.

Sprediķis - Laetare – Gavēņa laika 4. svētdiena

Fri, 13 Mar 2026 10:42:00 +0000

5 Mozus 8:2-3, 1. Korintiešiem 10:16-17, Jāņa ev. 6:51-65

Šodienas galvenā tēma ir Dzīvības maize vai Dzīvā maize. Jēzus un kristīgā ticība, kristīgā mācība vispār un īpaši Svētais Vakarēdiens ir Dzīvības maize. Tā ir, tā galvenā problēma ir, ka visi cilvēki netic tam. Kā darīt, lai cilvēks to pamanītu, kā attiekties uz šo faktu? Vecās Derības lasījums, māca par Izraēlas tautas staigāšanu, 40 gadus tuksnesī. Kāpēc tas notika?

Lai tauta sāktu ēst, ne tikai miesisko pārtiku, bet arī un vispirms garīgo pārtiku. Kad ir visādas grūtības un cilvēkam pārnestā nozīmē ir jāstaigā tuksnesī, cilvēks bieži domā, ka Dievs viņu soda, ir dusmīgs uz viņu. Bet Trīsvienīgais Dievs vienmēr rīkojas no mīlestības, mērķis vienmēr ir labs. Lai cilvēks ēstu arī garīgo pārtiku vispār un īpaši Svēto Vakarēdienu. Otrais lasījums māca, par īsto klātbūtni, ka Dievgalds ir Kristus miesa un asinis, nav nekāda līdzība vai pārnestā nozīmē. Martiņam Luteram, reiz bija saruna, konflikts ar tiem, kuri tic, ka Jēzus nav īsti klāt sakramentā. Luters mēģināja viņus pārliecināt par īstu klātbūtni, bet viņi runāja pretī. Viņi sēdēja pie koka galda un Luters paņēma savu nazi un iegrieza kokā vārdu est - latiņu valodā, latviski - ir. Svētais vakarēdiens IR Kristus miesa un asinis!

Tā objektīvi ir, un tas nozīmē, ka cilvēks, kas netic arī saņem Kristus miesu un asinis, bet par sodu, necienīgajā veidā. Tāpēc kristīgam cilvēkam ir jāpārbauda sevi, pirms Dievkalpojuma, lai viņš tic pa īstam, lai nožēlo grēkus, lai nav nesaskaņas ar citiem utt. Tāpēc jābūt klusumam, pirms Dievkalpojuma, lai cilvēks var to darīt bez traucējumiem. Caur kopīgo sakramenta saņemšanu mums ir kopība, pirmkārt ar Trīsvienīgo Dievu un Jēzu, otrkārt viens ar otru. Caur to, ka mēs visi saņemam vienu un to pašu Kristus miesu, un asinis, mēs veidojam vienu kopīgo Kristus miesu pasaulē. Jēzus ne tikai dod ko tev un man vajag. Viņš ir, ko tev un man vajag. Evaņģēlijā Jēzus saka, ka maize ko Viņš dod ir Viņa miesa, un, ka ir jādzer Viņa asinis. Un tie klātesošie apvainojās ne pa jokam, viņi tam netic un tas liekas viņiem galīgi absurds un nepieņemams. Visos laikos un visās vietās diezgan daudzi apvainojas par Jēzus vārdiem.

Ir daudz par ko viņi apvainojas, bet galvenais ir trīs lietas, mācība par iedzimto grēku, par Jēzus krustu un par Dievgaldu. Cilvēkiem nepatīk dzirdēt, ka viņi ir grēcīgi, viņiem nepatīk dzirdēt par Jēzus krustu, ka tas ir nepieciešams glābšanai. Un viņiem liekas neticami un absurds, ka cilvēks var ēst un dzert Kristus miesu un asinis. Kā no tā izvairīties, kā neapvainoties? Galvenais ir, lai paliktu pie Jēzus, neiet prom, arī ja kaut kas liekas grūti saprotams, varbūt pat nepieņemams. Paliec pie Jēzus un Viņš lēnā garā paskaidro, ko tu nesaproti. Paliec pie Jēzus, un Viņš lēnā garā palīdz tev pieņemt, kas likās nepieņemami. Paliec pie Jēzus un tu lēnā garā redzi, ka tas, kas likās bargi un pārmērīgi stingri īstenībā ir mīlestības izpausme. Steidzies pie Jēzus, nevis bēdz prom no Viņa, kad tev ir tieksme apvainoties par Viņa vārdiem. Tad tu lēnā garā redzi, ka tas, pie kā tu reiz apvainojies, Jēzus krusts un Dievgalds, īstenībā ir kaut kas pavisam dārgs un vērtīgs.

Jēzus arī saka, ka Viņš dod Savu miesu, lai pasaulē dzīvotu. Tas nozīmē, ka Jēzus miesa Dievgaldā ir Dzīva maize. Ko tas nozīme, kā dzīva? Te ir divi aspekti. Pirmā un galvenā ir ko es teicu, ka Jēzus, kas ir dzīvs un paša dzīvība, ir reāli klāt sakramentā. Otrais aspekts ir, ka garīgā pārtika vispār, visa kristīgā mācība un Dievgalds ir nebeidzama maize, kas nekad nepietrūkst, un nekad neizbeigsies. Līdz pastarai dienai kaut kur zemes virsū būs kristīgā baznīca, kurā garīgā pārtika tiks pasniegta un nekad nebeigsies. Tie ebreji šajā evaņģēlijā strīdējās par to, kā Jēzus var dot Savu miesu ko ēst. Ir divi mazi vārdi latviešu valodā, ka un kā. Ir atļauts uzdot jautājumu – kā, saistībā ar kristīgo mācību vispār un saistībā ar Dievgaldu. Prātīgās robežās tam ir sava vieta. Visa kristīgā dogmatika ir mēģinājums paskaidrot, kā, kādā veidā, Trīsvienīgais Dievs ir atklājies.

Ja cilvēks lieto vārdu – kā, ticībā, ar patieso velmi iedziļināties Trīsvienīgā Dieva atklāsmē, tad viss ir labi. Tomēr, nereti, drīzāk bieži, cilvēks lieto vārdu – kā, nepareizajā veidā, neticībā, drīzāk kā apgalvojums, ka tā nevar būt. Ja notiek ar pareizo attieksmi, drīkst lietot vārdu – kā, saistībā ar Dievgaldu. Tomēr, galvenais vārds saistībā ar Dievgaldu un ar visu kristīgo mācību ir - ka. Ka tā ir, ir pirmais un galvenais. Ja vien tic, ka tā ir, tad drīkst pēc tam uzdot jautājumu – kā, un iedziļināties. Tomēr, ir tā, ka pa daļai, līdz kaut kādai robežai, cilvēks var saprast un aptvert Trīsvienīgā Dieva atklāsmi. Tomēr, līdz galam cilvēks nevar saprast un aptvert Dieva atklāsmi. Lai parādītu, ka Dievs ir priekšnieks un cilvēks padotais. Ja tu uzdod jautājumu, kā Dievgalds var būt Kristus miesa un asinis, tad galvenā atbilde ir: tāpēc, ka Trīsvienīgais Dievs ir visuvarens un var darīt, kas tev un man ir totāli neiespējams un tikai pa daļai aptverams. Drīkst uzdot jautājumu, kā Altāra sakraments var būt Kristus miesa un asinis.

Bet pirmkārt vajag ticēt, ka tā ir. Un ticēt, ka saņemt Altāra sakramentu, vismaz katru Svētdienu, ir būtiska un neatņemama daļa no kristīgās dzīves. Šis ir viens no daudziem iemesliem, kāpēc kristietis nevar būt kristietis atšķirts no draudzes. Tikai draudzes, baznīcas kopībā, mēs varam saņemt Altāra sakramentu un dzīvot normālu kristīgo dzīvi kopā, ar ticības brāļiem un māsām.

Šodienas bauslis: Nedrīkst apvainoties par Jēzus vārdiem un iet prom. Ja ir kārdinājums apvainoties, paliec pie Jēzus un Viņš palīdz neapvainoties un pieņemt, aptvert.

Šodienas evaņģēlijs: Kristīgā mācība un Dievgalds ir dzīva maize, jo Jēzus ir dzīvs un garīgā pārtika nekad nebeigsies.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1. Visādas grūtības ir, lai mēs mācāmies ēst arī garīgo pārtiku un Dievgaldu.

2. Dievgalds ir Kristus miesa un asinis un tāpēc cilvēkam ir jāpārbauda sevi pirms viņš saņems. Vajag saņemt ticībā un grēku nožēlā.

3. Vārdam – kā, ir sava vieta, bet galvenais ir vārds – ka, ticēt, ka Dievgalds ir Kristus miesa un asinis!