Sprediķis 15.oktobrī

Sprediķis

Jesaja 30:15-18, Ebrejiem 10:19-25, Jāņa ev. 6:66-69

Šodienas galvenā tēma ir ticības spēks un prieks. Var arī izteikt to pašu no citas puses, ka Jēzus spēj palīdzēt grūtībās. Kā iegūt ticības spēku un prieku, kā tikt pie Jēzus palīdzības? Vecās Derības lasījums māca, ka mierā un paļāvībā mēs atradīsim spēku. Darbiem ir sava vieta, bet darbi ir solis numur divi. Solis numur viens ir lūgšana. Papriekšu meklēt Dieva Valstību un Viņa taisnību, papriekš lūgties, un pēc tam strādāt, tā vajag.

Latīņu valodā ir teiciens Ora et Labora, kas nozīmē lūdz un strādā, un tādā secībā. Laicīgie cilvēki, kuri ir veiksmīgi un ļoti aktīvi strādā, nelūdzot papriekšu, uztver, ka viņi līdzībā ir mednieki. Viņi medī lielus ienākumus un panākumus, un it kā veiksmīgi pēc pasaules standartiem, bet viņi nesaprot, ka līdzībā viņi ir dzīvnieki, kuri tiek medīti. Aiz tā visa ir sātans, kas dzen viņus ar panākumu un veiksmes pātagu. Kad kaut, kas neveicas pēc pasaules standartiem, viņu visa pasaule sabrūk. Šodien mums visiem vajag pārbaudīt sevi un savi darbi dzīva Dieva priekšā ar šiem jautājumiem. Kas ir mans galvenais dzenulis? Vai Trīsvienīgais Dievs mani velk ar Savu mīlestību, vai sātans mani dzen ar savu it kā veiksmes pātagu? Vai es lūdzu papriekšu un strādāju pēc tam? Vai es ticu, ka Dievs mani mīl, arī, ja neveicas ar laicīgiem darbiem? Vai es līdzībā esmu mednieks vai medīts dzīvnieks? 

Otrais lasījums māca, par grēku piedošanu, ka visi grēki var tikt piedoti, ja vien nožēlojam no sirds. Lai būtu ticības spēks un prieks, mums jābūt pārliecinātiem, ka mūsu grēki ir piedoti. Ja esi pār to pārliecināts, tad ir ļoti labi. Ja neesi par to pārliecināts, tad vajag konsultēties ar mācītāju, kā iegūt šo pārliecību. Otrā mācība šeit, lai iegūtu ticības spēku, ir par Dievkalpojumiem. Nedrīkstam atstāt savas sapulces, proti, nedrīkst izpalikt Svētdienās Dievkalpojumā bez nopietni pamatota iemesla. Ja cilvēks nenāk uz Dievkalpojumiem, tad ir skumīgi bet loģiski, ka viņš ir vājš ticībā. Tad viņš ir bez garīgām barībvielām, kas protams grauj garīgo veselību. Savā grāmatplauktā man ir grāmata par ģimeni, kas dzīvoja Krievijā, Pēterburgā, pirms diezgan precīzi simts gadiem. Visiem ir skaidrs, kādi apstākļi tur bija tajā laikā.

Viņi ir trūcīgi, lai taupītu naudu viņi staigā basām kājām no Aprīļa līdz Oktobrim. Viņi ir kristieši, bet kristiešu vajāšanas un komunistu terors ir reāls drauds. Tomēr, viņi ir priecīgi, nekurn, un nosauc sevi ar šādu nosaukumu: miljonāri ar basām kājām. Man tas liekas ļoti trāpīgi saistībā ar ticības spēku un prieku. Tīri burtiski, es ceru, ka neviens no klātesošiem nestaigā ar basām kājām, bet. Pēc pasaules standartiem, mēs nekas spīdoši neesam, tomēr. Mums ir ticības bagātība. Es nezinu precīzi, cik Trīsvienīgā Dieva sargeņģeļi ir, to laikam neviens cilvēks nevar pateikt, bet. Tie sargeņģeļi noteikti varētu būt miljonos. Tātad, kaut ar basām kājām, esam miljonāri saistībā ar sargeņģeļu daudzumu un ticības vērtību. Evaņģēlijā ir rakstīts, ka daudzi mācekļi atkāpās, negribēja palikt pie Jēzus. Dažreiz liekas, ka Dieva Vārds ir nespēcīgs, bez iedarbības. Bībele, Dieva Vārds tiek sludināts lielos apjomos, un maz tic un atgriežas.

Bet Dieva Vārds vienmēr ir ar iedarbību. No tā vienmēr seko mīkstas vai apcietinātas sirdis. Šajā gadījumā daudzi mācekļi bija ar cietām sirdīm, un vairs negribēja sekot Jēzum. Arī šodien cilvēki apcietina savas sirdis un atkrīt no draudzes un no Jēzus. Tie iemesli ir daudzi, bet var raksturot trīs parastus. Pirmā ir, ka cilvēks apvainojas par pašu kristīgo mācību, kaut kas tajā nav pa prātam. Otrā ir, ka cilvēks kaut kā ir neapmierināts ar Dievu, un vaino Viņu. Vīrs vai sieva vai bērns nomirst avārijā vai slimībā, māja nodeg, veselība ir slikta. Trešā ir, ka cilvēks apvainojas uz kādu citu kristieti, uz mācītāju vai uz citu draudzes locekli. Kā no tā visa izvairīties, kā saglabāt ticības spēku un prieku? Saistībā ar pašu kristīgo mācību ir jālūdz par pazemību, par spēju padoties. Saistībā ar nelaimēm ir tā, ka dažreiz notiek, par ko cilvēks pats tiešām ir totāli nevainīgs, kaut kas totāli neprognozējams notiek. Piemēram kāda slimība. Tādos gadījumos ir jālūdz par pazemību, ticību un par atvērtām acīm.

Lai Dievs palīdzētu redzēt, kāpēc notiek, un lai mēs spētu ticēt, ka Dieva mērķis vienmēr ir mīlestība. Ja tev ir nāvējoša slimība, tu ātrāk nonāks Debesu Valstības svētlaimē, tu izsprūk no daudziem kārdinājumiem utt, kas galā rezultātā nemaz nav slikti. Tomēr, saistībā ar daudzām nelaimēm ir tā, ka cilvēks vaino Trīsvienīgo Dievu, bet neredz, ka attiecīga nelaime bija prognozējama. Vismaz bieži un lielā mērā, cilvēks ir pats izraisījis attiecīgo nelaimi ar savu pašu neprātu. Tātad, nav īsti taisnīgi vainot Dievu, ir vairāk pamatoti, lai vainotu sevi. Saistībā ar citu cilvēku apvainojumiem ir tā, ka vienmēr vajag izrunāt attiecīgo lietu ar attiecīgo cilvēku. Varbūt otrs ir darījis tev pāri tīšām, bet nē vienmēr. Nereti pāridarījums ir netīšām un balstās kaut kādā nesaprašanā un pārpratumā. Nav pamatots iemesls atstāt draudzi tāpēc, ka kāds tevi apvaino. Vienmēr vajag izrunāt attiecīgo lietu.

Pēteris saka Jēzum, Kungs, pie kā mēs iesim. Tā apakšēja domā ir, ka nav neviens cits. Un tā tiešām ir. Jēzus ir unikāls, vienīgā patiesība ir kristīgā ticība. Ticības spēks un prieks rodas, kad tas mums pielec. Pēteris arī saka, ka viņi ir ticējuši un atzinuši, ka Jēzus ir Dieva Svētais. Ticējuši un atzinuši, tādā secībā. Tā ir pareiza secība. Nereti cilvēki saka, ka viņi nevar ticēt, jo viņi nesaprot. Bet ja tu tici tikai kad tu saproti, tu nekad neticēsi. Ticība vienmēr nāk pirmā, pēc tam saprašana rodas. Tic, un tu sapratīsi. Ticības spēks un prieks, un Jēzus palīdzība ir klāt, kad ticam papriekšu un pakāpeniski pēc tam saprotam, kas notiek. Vajag ticībā satvert Jēzu, tad viss notiek.

Šodienas bauslis: Dieva Vārds nekad nav bez iedarbības, vienmēr izraisa ticību vai apcietināto sirdi.

Šodienas evaņģēlijs: Ticības spēks ir pavisam liels, Jēzus var palīdzēt grūtībās.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Ora un Labora ir pareiza secība. Lūdz un strādā.

2.      Ir jābūt pārliecinātam, par savu grēku piedošanu. Kad tā ir, esam miljonāri ar basām kājām.

3.      Jēzus ir unikāls, nav varianti, nav neviens cits pie kā iet.