Sprediķis 08.10

5. Mozus 10:12-15, Ap. Darbi 26:24-29, Mateja ev. 13:44-46

Šodienas galvenā tēma ir ticības paklausība, ka mums vajag paklausīt Trīsvienīgajam Dievam. Vecās Derības lasījumā ir aprakstīts, ko Dievs prasa no mums. Ka mums vajag Viņu mīlēt un kalpot ar visu savu sirdi un dvēseli. Vai tas ir viegli izdarāms, vai tiekam ar to galā? Viennozīmīgi nē. Šis ir visstingrākais bauslis visā Bībelē.

Dieva mērķis nav, lai dotu mums mazvērtības kompleksu. Dieva mērķis ir, lai mēs saprastu, ka paši netiekam galā, ka mums vajag Trīsvienīgā Dieva palīdzību. Un vajag gan. Ticības paklausība sākas ar to, ka tu apliecini, ka pats netiec galā, ka tev vajag Dieva palīdzību un piedošanu. Otrais lasījums māca, par ticības paklausību no citas puses. Pāvils ir tikko runājis par Kristus augšāmcelšanos, un tiesnesis Fēsts saka, ka viņš ir traks. Ko varam no tā mācīties un secināt? Divas lietas. Pirmā. Ka spriežot pēc cilvēka dabiskā prāta, viss vai vismaz daudz kristīgā ticībā ir absurds, neticams, traki un neloģiski. Otrā lieta. Ka kristīgā ticība balstās uz atklāsmes no Dieva. Paši par sevi mēs nekad nezinātu, kāds Dievs ir. Viss ir ticis mums atklāts, paziņots, pasniegts no Dieva. Ir daudz kristīgā ticībā, kas neticīgam cilvēkam liekas neloģiski un nesaprotams, bet lielākie klupšanas akmeņi ir Jēzus krusta nāve un augšāmcelšanās.

Neticīgam cilvēkam liekas, ka viņš ir labs, ka Jēzus krusta nāve bija lieka un nesaprotama. Un augšāmcelšanās viņam liekas kā pilnīgas pasakas, tieši tāpat kā Fēstam šajā lasījumā. Kāda ir mācība mums? Ka mēs apliecinām, ka paši nekad nevaram izdomāt, kāds Dievs ir. Ka mēs nedrīkstam spriest, kādam Dievam jābūt pēc sava prāta. Mums ir jāpieņem tā atklāsme ko Trīsvienīgais Dievs ir devis, ticībā un paklausībā. Tev ir jālūdz, lai tu spētu redzēt, ka esi liels grēcinieks, ka pats par sevi esi nepieņemams Dieva priekšā. Ka Jēzus krusta nāve priekš tevis ir pavisam nepieciešama un tava vienīgā cerība. Tev ir jālūdz, lai tu spētu ticēt, ka Kristus patiešām IR augšāmcēlies. Tev ir jālūdz, lai tavs ceļš caur dzīvi būtu ceļš prom no saviem uzskatiem un standartiem. Lai Trīsvienīgā Dieva atklāsme un patiesība būtu tava pārliecība un tā patiesība, uz ko tu balsties.

Kā es teicu, ilgi Jēzus nāve un augšāmcelšanās ir bijuši galvenie klupšanas akmeņi cilvēkiem. Mūsdienās ir vēl viens liels klupšanas akmens. Dzimummaiņas un homoseksualitāte. Dievs ir radījis cilvēku par vīrieti un sievieti. Abi ir labi. Dzimummaiņas tiek darītas nepaklausībā Trīsvienīgajam Dievam. Paklausība Dievam šajā aspektā nozīmē priecāties par to dzimumu, ko Dievs tev ir devis. Un protams palikt par vīrieti vai sievieti. Arī priekš seksualitātes esam radīti par vīrieti un sievieti. Normālas seksuālas attiecības ir atļautas laulībā un kaut kas skaists un pozitīvs, ja vien tiek lietots pareizi. Bet homoseksualitāte ir pretdabiska un kategorisks grēks. Kāpēc šī lieta ir palikusi aktuāla, un ļoti strauji, un ātri? Iemesls ir plaša nepaklausība Dievam. Iemesls ir, ka sekularizācija, jeb atkrišana no Dieva, ir sasniegusi ļoti augstus līmeņus. Cilvēkiem vairs nav kontakts ar savu radītāju, līdzībā viņi ir metuši rasējumu vai karti papīrgrozā. Un tad viņi nezina, kā viss ir veidots, kā būtu jābūt, viņi apmaldās un viss sanāk haosā.

Trīsvienīgā Dieva atklāsme, kristīgā mācība, ir rasējums vai karte visam kam. Bez tā nekādu sabiedrību nevar būvēt un neko nevar atrast. Cilvēki vairs neapjēdz pat tādu elementāru lietu kā dzimumidentitāte, jo, viņi ir pamatīgi nepaklausīgi Dieva priekšā. Un valdoša koalīcija Saeimā pūlas ar visiem spēkiem, lai šo lietu vēl pasliktinātu. Evaņģēlijā Jēzus runā par apslēpto mantu. Kas ir tā manta? Tā manta ir Debesu Valstība, kristīga atklāsme un ticība tam, un cilvēka dvēsele. No mūsu puses raugoties ir Debesu Valstība un kristīga ticība. No Trīsvienīga Dieva puses raugoties, tā manta ir cilvēka dvēsele. Jēzus ir miris pie krusta un augšāmcelies no mīlestības uz tevi. Tāpēc, ka Viņš grib izglābt tavu dvēseli. Trīsvienīgā Dieva acīs tā manta esi tu. Jēzus vēlas, lai tieši tu ticētu, padotos Dievam un izglābtu tavu dvēseli. Caur ticības paklausību.

Un sātans pūlas ar visiem spēkiem, lai ieborētu tavā galvā, ka paklausība ir kaut kas pavisam briesmīgi negatīvi. Bet tā nav. Ticības paklausība, padošanas Trīsvienīgajam Dievam un Jēzum Kristum, ir ceļš uz īsto brīvību un prieku. Tā manta ir apslēpta. Kas apslēpj Debesu Valstību mums? Būtu daudz ko pieminēt, bet saistībā ar šodienas tēmu nepaklausība Dieva priekšā, spītīga turēšanās pie saviem uzskatiem. Bet ir tā, ka arī priekš īstiem kristiešiem Debesu Valstība dažreiz liekas apslēpta. Tu ņem visu nopietni, bet Dievs liekas tālu prom. Tie ir tie saucamie sausuma periodi. Dažreiz ir pavasaris un vasara ticības dzīvē, un dažreiz ir ziema. Dažreiz liekas, ka ticības zelts ir palicis par smiltīm, viss ir sauss. Ko darīt tad? Ir jāturpina rakt kristīgas ticības tīrumā. Tā manta ir, tur šaubas nav. Vienīgais jautājums ir, cik ātri tu to atradīsi. Bet varu apsolīt vienu. Ja vien ņem visu nopietni, nožēlo grēkus utt, ātrāk vai vēlāk tā manta parādīsies. Proti, ātrāk vai vēlāk būs atkal pavasaris un vasara ticības dzīvē.

Dažreiz zelts paliek par smiltīm, sausuma periodi ierodas ticības dzīvē, jā, bet… Ātrāk vai vēlāk smiltis paliek par zeltu, proti, ticības prieks nāks atpakaļ. Un šī manta ir labāku par citu mantu, jo, tā ir neizsmeļama. Visa cita manta ātrāk vai vēlāk beigsies, bet Debesu Valstības manta nē. Trīsvienīgā Dieva atklāsme, kristīgā ticība ir neizsmeļama prieka un gandarījuma avots. Kas ir piedāvāta visiem.

Šodienas bauslis: Mums ir jāatkāpjas no saviem uzskatiem, kas mums pašiem liekas prātīgi, lai padotos Trīsvienīga Dieva atklāsmei, kristīgai ticībai.

Šodienas evaņģēlijs: Debesu Valstības manta tiek piedāvāta visiem, un ir neizsmeļama prieka un gandarījuma avots. Smiltis var palikt par zeltu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Nav mūsu spēkos atbilst tiem standartiem ko Dievs mums uzliek. Tāpēc esam totāli atkarīgi no Dieva žēlastības, no piedošanas un Jēzus krusta nāves.

2.      Kristīgā ticība balstās uz Dieva atklāsmi, nevis uz tā, kas mums pašiem liekas saprātīgi un pieņemams.

3.      Paļaušanas uz savu prāta gudrību traucē mums atrast Debesu Valstības mantu.