Sprediķis 24.09.

Jesaja 51:12-16, Filipiešiem 1:20-26, Mateja ev. 9:18-26

Šodienas galvenā tēma ir nāve un dzīvība. Proti, ka Jēzus ir uzvarējis nāvi caur Savu krusta nāvi un augšāmcelšanos. Un, ka kristīgam cilvēkam tāpēc nevajadzētu baidīties no nāves. Vecās Derības lasījumā, dzirdējām par citām bailēm, ka nedrīkst baidīties no cilvēkiem, bet tās bailes tomēr ir saistītas ar bailēm no nāves. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs baidāmies, ka citi cilvēki varētu darīt mums pāri vai nogalināt.

Tomēr, ja mēs nebaidāmies no nāves, ja apzināmies, ka cilvēki arī ļoti pamatīgi darīja Jēzum pāri, tad viss nonāk citā gaismā. Tad nav ko baidīties no cilvēkiem, ka viņi varētu mūs nogalināt, jo nāve ir uzvarēta. Tad pāridarījumi no citiem cilvēkiem ticības dēļ ir sekošana Jēzum, veids, kā līdzināties un tuvoties Jēzum. Otrajā lasījumā šī doma ir vēl vairāk attīstīta un izteikta. Tur ir rakstīts, ka nāve pat ir ieguvums. No vienas puses ir tā, ka pašnāvība viennozīmīgi ir grēks. Ir jākalpo un jāpilda tas aicinājums ko Trīsvienīgais Dievs ir devis tev zemes virsū. No otras puses ir jāapzinās, ka te zemes virsū ir bēdas, asaras un ciešanas. Debesu Valstībā būs tikai un vienīgi totāls prieks un harmonija. Tāpēc, ar nosacījumu, ka cilvēks tic pa īstam, nāve ir ieguvums, un liels ieguvums.

Diemžēl visiem nav šī pārliecība. Kā dabūt šo pārliecību? Vajag, ne tīri burtiski, bet pārnestā nozīmē mirt jau tagad. Proti, padoties Trīsvienīgajam Dievam un Jēzum Kristum. Parasti šāda pārliecība nerodas ātri un viegli pa piecām minūtēm. Tomēr, ja cilvēks padodas Jēzum Kristum un dzīvo ticības dzīvi pa īstam, tad lēnā garā šāda pārliecība rodas sirdī. Ņem ticības dzīvi nopietni, lūdz un lasi Bībeli katru dienu, piedalies Dievkalpojumos svētdienās utt, un lēnā garā šāda pārliecība radīsies arī tavā sirdī. Ka nāve ir uzvarēta, nav no kā baidīties, ka nāve pat ir ieguvums. Evaņģēlijā Jēzus arī māca par to pašu tēmu. Viens vecākais, sinagogas priekšnieks, metas Jēzum priekšā zemē un stāstīja savu problēmu, ka viņa meita ir mirusi. Visos laikos un visās vietās cilvēkiem ir gana daudzas problēmas, bet šī noteikti ir nopietnāka. Ka cilvēks ir mirstīgs, ātrāk vai vēlāk visi būs pagalam, mirstība ir simts %.

Kā es teicu, ir tikai viens veids kā risināt šo problēmu. Pārnestā nozīmē ir jāmirst jau tagad, proti, padoties Jēzum, bet ko tas konkrēti nozīmē. Būtu daudz ko pieminēt, bet došu dažus piemērus. Ja ir īsta garīga miršana, tad tā izpaužas pazemībā. Viens veids, kā būt pazemīgam ir, lai pēc iespējas mazāk aizstāvētos, kad citi uzbrūk. Dažreiz drīkst aizstāvēties. Ekstremālos apstākļos drīkst un vajag aizstāvēties. Ja kāds ļoti smagi tevi aprunā, vajag tomēr dažreiz aizstāvēties. Tomēr, viens pazemības aspekts ir, lai plašās robežās neaizstāvētos. Kāda tam ir nozīmē, ja citi tevi aprunā. Dievs zina patiesību, un tas ir vienīgais, kas skaitās. Jēzus arī tika aprunāts milzīgos apstākļos, un neaizstāvējās. Neaizstāvēties ir veids, kā mirt pārnestā nozīmē, līdzināties Jēzum un vingrināties pazemībā. Neaizstāvēties ir veids, kā vingrināties, nebaidīties no nāves. Ja ir īsta garīga miršana, tev ir vienalga, ko citi par tevi domā.

Ko tas vēl nozīmē, mirt pārnestā nozīmē? Ka jēdzieni nāve un dzīvība apgriežas ar kājām gaisā.  Visi ir pieraduši, ka cilvēks piedzimst, dzīvo un mirst. Ka viss iet šādā secībā, no dzīvības uz nāvi, bet saistībā ar kristīgo ticību, viss ir otrādi. Viss iet no nāves uz dzīvību. Papriekš tev ir jāmirst pārnestā nozīmē, padoties Jēzum, lai tu vari dzīvot pa īstam. Pirmais šeit zemes virsū kopā ar Jēzu un pēc tam mūžībā kopā ar Jēzu. Ja ir īsta garīgā miršana, tava dzīve iet no miršanas uz dzīvību. Ko tas vēl nozīme, mirt pārnestā nozīmē? Kaut kāda cīņa vienmēr ir dzīvē, izšķirošais jautājums ir tikai, kas par cīņu. Ja neesi garīgi miris, tu cīnies par savu godu un par savu labumu. Ja esi garīgi miris, tu cīnies par Dieva godu. Kas nozīmē cīnīties pret savu grēcīgo dabu. Kristīga dzīve nozīmē cīņa pret grēku. Un tas ir izaicinājums gan.

Tas ir iemesls, kāpēc tie kristieši ir ļoti maz. Ir gana grūti cīnīties pret savu grēcīgo dabu, bet ir svētīgi cīnīties pret savu grēcīgo dabu. Kāpt Everesta kalnā būtu izaicinājums gan. Es ar to netiktu galā, es pat nemēģinātu. Tomēr, uzveikt Everesta kalnu ir iespējams, kaut pavisam grūti, bet pavisam līdz galam uzveikt savu grēcīgo dabu nav iespējams.

Grēka gēni paliek mūsos līdz kapa malai. Tomēr, nav varianti. Cīņa pret grēku ir neizbēgama daļa pa ceļam uz Debesu Valstību. Un visām lietām ir jāredz no pozitīvas puses. Ja tu pa īstam apkaro savus grēkus no visas sirds, es varu tev apsolīt vienu. Nekad nebūs garlaicīgi. Tev būs ko darīt gan, arī sirmā vecumā un līdz kapa malai. Pie īstas garīgas miršanas skaitās cīņa pret grēku. Viss ko es saku, kādam var likties grūti. Un tā arī ir, pašos spēkos netiksim galā, tas ir skaidrs, bet.. Šajā evaņģēlijā Jēzus uzlika rokas tai meitenei, un dzīve atgrieāss. Tāpat ir jālūdz, lai Jēzus uzliktu Savas varenās rokas uz tevi caur ticību un dotu spēku, mirt no sevis, lai augšāmceltos uz jauno dzīvi Dieva spēkā.

Jēzus sekoja šim sinagogas priekšniekam. Jēzus ir ar mums, tas ir pavisam labi, bet.. Mums arī jābūt ar Viņu, sekot Viņam. Pašreiz ir rudens. Kaut ir neparasti silts rudens, daba iet uz ziemas nāvi. Tīri burtiski daba nemirs ziemā, bet līdzībā gan. Esam pieraduši, ka rudens pazīmēs, dzeltenas lapas utt, ir nāves pazīmes, bet saistībā ar ticību ir tieši otrādi. Rudens pazīmes ir dzīvības pazīmes. Kad esi miris kopā ar Jēzu ticībā, kad dzīve iet uz fizisko nāvi, tad viss tuvojas ĪSTAI DZĪVEI ar lieliem burtiem. Kas ir Debesu Valstības godība.

Šodienas bauslis: Mums ir jāmirst jau tagad, proti, padoties Jēzum, lai iegūtu mūžīgo dzīvi.

Šodienas evaņģēlijs: Nāve ir uzvarēta Jēzū Kristū, rudens pazīmes ir dzīvības pazīmes.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Nedrīkst baidīties no cilvēkiem, jo, viņi neko nevar mums izdarīt, ja ticam pa īstam.

2.      Nāve ir ieguvums.

3.      Mirt kopā ar Jēzu nozīmē vingrināties pazemībā.