Sprediķis 18.jūnijā

Jesaja 55:1-3, Romiešiem 8:28-30, Jāņa ev. 1:35-46

Šodienas galvenā tēma ir aicinājums uz Dieva Valstību. Vecās Derības lasījumā dzirdējām, kāda ir Trīsvienīgā Dieva garīga pārtika, pavisam laba. Dieva garīga pārtika ir sātīga un garšīga, tur ir garīga maize, garīgs vīns un piens. Trīsvienīgā Dieva burkāns, ko Viņš grib mums dot, ir pavisam labs. Un viss ir pa brīvu, nemaksā naudu.

Vienīgā maksa ir, ka vajag padoties zem Jēzus un atzīt Viņu par Karali un Priekšnieku. Visi citi grib kaut ko no tevis. Vienīgi Dievs neko no tevis negrib, Viņš grib tevi. Bez atlikuma un nosacījumiem. Un ir tā vērts, jo, Trīsvienīgā Dieva garīgā pārtika ir pavisam augstvērtīga. Uz Omnivas mašīnām ir rakstīts, ka viņi sagādā prieku. Es neapšaubu, ka dažreiz tā ir, bet. Trīsvienīgais Dievs vienmēr sagādā lielāku prieku caur garīgo pārtiku. Tas nenozīmē, ka materiālās lietas pašas par sevi būtu grēcīgas vai aizliegtas. Tām ir sava vieta, lai barotu un uzturētu miesu, bet tās nevar barot dvēseli. Ar materiālām lietām vien ir pa maz. Kāpēc tu domā, ka cilvēki pīpe, dzer pa daudz, un tetovējas? Vai tāpēc, ka viņi ir laimīgi? Noteikt nē. Viņi pīpē, dzer pa daudz un tetovējas, tāpēc, ka viņi ir nelaimīgi ar savu dzīvi un ķermeni. Un, ja viņi neēd Trīsvienīgā Dieva garīgo pārtiku, tad ir skumīgi, bet loģiski, ka viņi ir nelaimīgi. Jo, tikai ēdot arī garīgo pārtiku, cilvēks var apmierināt visas savas vajadzības.

Ar miesisko pārtiku vien iestājas garīgs bads, ko cilvēki mēģina remdēt ar materiālām lietām, cigaretēm, alkoholu un tetovējumiem, bet tas ir lemts neveiksmei, jo cilvēks ir radīts ar vajadzību pēc attiecībām ar savu Radītāju, Trīsvienīgo Dievu. Pabarot dvēseli ar materiālām lietām ir kā pabarot vēderu ar akmeņiem. Sāta nebūs, tikai sāpes ne pa jokam. Otrais lasījums māca, ka tiem, kuri mīl Dievu, visas lietas nāks pa labu. Tā ir, bet, tikai ar nosacījumu, ka uztveram, pieņemam visu ar pareizo attieksmi. Kas traucē cilvēkiem sekot Jēzum un Trīsvienīgā Dieva aicinājumam? Būtu daudz ko pieminēt, bet nereti, ka ir noticis kaut kas traģisks un skumīgs, par ko viņi ir neapmierināti ar Dievu. Vīrs, sieva vai bērns nomira, māja nodega utt. Tie piemēri ir daudzi, bet gala rezultāts tas pats. Cilvēks ir neapmierināts ar Dievu un tāpēc negrib sekot Jēzum. Cilvēks notiesā Dievu, cilvēks izraida Dievu no laukuma. Tas ir, kas notiek, bet, vai tas ir pareizi?

Jēzus ir tiesnesis pēdējā tiesā, bet. Cilvēkam ir ārkārtīgi stipra tieksme likt sevi par tiesnesi. Visiem ir ārkārtīgi lielas tiesneša dotības, vismaz viņiem tā liekas. No tā, kad mums bija kaut cik apzināts vecums, mēs visi bez izņēmuma esam notiesājuši vecākus, brāļus un māsas, skolotājus, klases biedrus, darba kolēģus, kaimiņus utt bez mitas. Mums visiem liekas, ka mēs perfekti zinām, kas ir pareizi un, kas ir nepareizi, kam ir jānotiek un kam nav jānotiek. Bet mēs kļūdāmies. Dievs zina daudz labāk, kas ir pareizi un nepareizi, kam ir jānotiek un kam nav jānotiek. Ir traģiski un smagi, ja vīrs, sieva vai bērns nomirst, ja māja nodeg, jā, bet.. Ar Dieva palīgu ir jātic, ka Dievs zina ko dara, ka Trīsvienīgā Dieva mērķis vienmēr ir mīlestība. Ka Dievam ir labākas brilles nekā mums, ka Viņš redz tālāk un labāk. Ja pusaudžu puikam patīk kāda meitene, viņš parasti neprot to izteikt ar vārdiem. Vietā viņš rauj viņu aiz bizēm vai uzmet sniega piku. Lai pievērstu uzmanību.

Ir gan atšķirības, gan līdzības starp pusaudžu puiku un Dievu. Trīsvienīgais Dievs nav kautrīgs. Viņš saka ļoti daudzās vietās Bībelē pilnīgi nepārprotami, ka Viņš mūs mīl. Tā problēma ir, ka 99% no visiem cilvēkiem to nesadzird vai neņem vērā, jo, viņi vietā aizraujas ar materiālām lietām, ko viņi gan mīl. Tāpēc Dievam galā rezultātā nav daudzi varianti, lai pievērstu Sev uzmanību, kā vien raut aiz bizēm vai mest sniega piku. Ja notiek, kas tev nepatīk, tad, lūdzu, neapvainojies uz Dievu un nenovērsies no Viņa. Netiesā Dievu, neizraidi Viņu no laukuma. Uztver to ar pareizo attieksmi, tas ir Dievs, kas rauj aiz bizēm un met sniega piku no mīlestības, lai pievērstu tavu uzmanību. Tas ir Dievs, kas grib tev mācīt, ka viens pats bez Viņa tu netiksi galā. Tas ir Dievs, kas tevi mīl un grib lai tu nodoties Viņam pilnā mērā, bez atlikuma un nosacījumiem.

Tas ir Dievs, kas grib tev mācīt, ka materiālās lietas ir atļautas un vajadzīgi palīglīdzekļi, bet nedrīkst būt par mērķi. Tas ir Dievs, kas grib tev mācīt, ka tikai Viņa garšīgais un sātīgais burkāns var pabarot tavu dvēseli. Cilvēki grib, lai Dievs nodrošina vieglu un ērtu dzīvi. Bet Dievs grib mācīt mums, ka vieni paši bez Viņa mēs netiksim galā. Uztver visu ar pareizu attieksmi, un viss tev nāks par labu. Tagad esmu runājis par to, kas traucē mums sekot Dieva aicinājumam. Bet vajadzētu arī paskaidrot, kā pozitīvi sekot Dieva aicinājumam. Par to Jēzus māca evaņģēlijā. Jānis Kristītājs saka, ka Jēzus ir Dieva Jērs. Un Dieva Jērs, kas noņem pasaules grēkus. Ja tu ēd Trīsvienīgā Dieva garīgo pārtiku, tavas acis atveras. Tad tu redzi pilns ar grēkiem sevī, ko vajadzētu tikt noņemtiem. Ja tu tiešām ēd Dieva garīgo pārtiku, Jēzus dod tev pārliecību, ka tie grēki ir piedoti.

Šajā evaņģēlijā bija vairāki mācekļi, kuri burtiski sekoja Jēzum. Burtiski tas vairs nav iespējams, Jēzus vairs nav fiziski pie mums, bet. Garīgā aspektā ir pilnīgi iespējams sekot Jēzum arī šodien. Un tā sekošana notiek draudzes kopībā. Jēzus arī jautāja diviem mācekļiem, ko viņi gribēja. Šodien Jēzus arī jauta tev, ko tu gribi. Un pareiza atbilde ir, ka es gribu uztvert materiālas lietas kā palīglīdzekļi un garīgā dzīve kopā ar Jēzu kā mērķis. Ja tā ir, tad tu esi atsaucies Trīsvienīgā Dieva aicinājumam.

Šodienas bauslis: Ir jāsaka, jā, Trīsvienīgā Dieva aicinājumam.

Šodienas evaņģēlijs: Dieva garīgā pārtika un Dieva garīgās dāvanas ir pavisam labas, un bez maksas.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Cilvēki ir nelaimīgi un nodarbojas ar visādām muļķībām, tāpēc, ka viņi neseko Dieva aicinājumam un neēd garīgo pārtiku.

2.      Uztver visu ar pareizo attieksmi, un viss tev nāks par labu.

3.      Mums ir jāuztver materiālas lietas kā palīglīdzekļi un sekošana Jēzum kā mērķis.