Sprediķis 11.jūnijā

Ecehiela 36:25-28, Ap. Darbi 8:26-39, Mateja ev. 3:11-12

Šodienas galvenā tēma ir par kristībām, kas, kā, kāpēc, ko nozīmē. Lai saprastu šodienas tēmu, ir jāskatās uz baznīcas gadu, kur esam tajā. Apmēram puse no baznīcas gada ir pagājusi. Ir vienmēr teorija, paša kristīga mācība un prakse, mācības pielietošana ticības dzīvē. Gan, gan. Bet līdz šim uzsvars ir bijis uz teoriju, uz pašu kristīgo mācību. Jēzus ir piedzimis, miris, augšāmcelies, uzbraucis Debesīs, Svētais Gars ir izliets utt.

No šodienas līdz Mūžības Svētdienai uzsvars ir uz praksi, uz ticības pielietošanu svētajā dzīvē. Tāpēc kristības ir tēma šodien, jo, kristības un iesvētības ir ticības dzīves sākums un pamats. Vecās Derības lasījums ir pravietojums par Jaunās Derības notikumiem, kad Jēzus ir augšāmcelies un Svētais Gars izliets cilvēku sirdīs. Tur tiek aprakstītas lielas pārmaiņas cilvēku sirdīs. Kādas? Būtu daudz ko pieminēt, bet īsumā, cilvēks pagriežas no sevis uz Trīsvienīgo Dievu. Bez Svēta Gara sirdī, cilvēks meklē savu labumu un savu godu. Ar Svēto Garu sirdī, cilvēks grib pagodināt Dievu un kalpot citiem. Grēks un sātans vienmēr maisās pa kājām, bet, ar Svēto Garu sirdī cilvēks vismaz tēmē uz Dieva godināšanu un citu kalpošanu.

Otrais lasījums māca sīkāk par kristībām. Ātrāk vai vēlāk visi nopietni kristieši uzdod sev šo jautājumu: vai es tiešām esmu īsts kristietis, kad ir tik daudz grēku un trūkumi manī? Ja tu neesi uzdevis sev šo jautājumu, tad tu neesi redzējis savus grēkus pilnā apjomā. Tad ir jālūdz, lai Svētais Gars parāda visus grēkus. Tad tu drīz uzdosi šo jautājumu. Atbilde uz jautājumu ir jā. Tu esi īsts kristietis, kaut esi pilns ar grēkiem un trūkumiem. Bet izšķirošais jautājums ir kāpēc, kāds ir pamatojums tavam Dievbērnības statusam. Ne tavas ticības stiprums vai dedzība, bet tavas kristības. Tas fakts, ka Trīsvienīgais Dievs darīja tevi par Savu bērnu kristībās, ir pamatojums tavam Dievbērnības statusam. Ir protams ļoti labi un nepieciešams, ka tev ir stipra un dedzīga ticība, bet, tas nav pamatojums Dievbērnības statusam. Ja ticības stiprums un dedzība būtu pamatojums Dievbērnibas statusam, tu nevarētu būt pārliecināts par savu Dievbērnibas statusu. Jo šajā aspektā mums visiem ir trūkumi.

Bet vari būt pārliecināts par savu Dievbērnibas statusu, jo Trīsvienīgais Dievs darīja tevi par Savu bērnu kristībās, un no tā tev ir Dievbērnības statuss. Tad ir protams tā kā mēs dzirdējām šajā lasījumā, ka kristības iet kopā ar dzīvu ticību un ar mācībām iepriekš. Galminieks ticēja pa īstam un tika apmācīts pirms kristībām. Tā ir ar pieaugušajiem un ja bērns tiek kristīts, tad vecāki sola dot kristīgo audzināšanu un tā apmācība notiks vēlāk Iesvētes mācībā. Pašas kristības ir vienreizējs notikums, nevar un nevajag atkārtot, jo Dievs dara visu perfekti un pilnīgi no sākuma. Bet ticības sekas ir atkārtojamas visu mūžu. Pirmkārt palikt ticībā Trīsvienīgajam Dievam un otrkārt turpināt mācīties par savu ticību. Tāpēc ir Dievkalpojumi, lūgšanas, sprediķi, Iesvētes mācība, Bībeles stundas draudzē utt, lai tu paliktu savās kristībās caur dzīvo ticību un teorētiski apmācību.

Tīri burtiski kristības ūdens tiek izliets pie baznīcas pamatiem pēc kristībām, bet līdzībā tev ir jāpeld savās kristības ūdenī visu mūžu. Evaņģēlijā Jānis Kristītājs runā īsos un kodolīgos vārdus. Viņš saka, ka Jēzus ir stiprāks par viņu. Tā ir, un tas pats princips attiecas uz mums. Tāpēc pamats mūsu Dievbērnības statusam ir jābūt ko Jēzus dara, nevis ko mēs darām. Viņš arī saka, ka viņš nav cienīgs Dieva priekšā. Tā ir, un atkal tas pats attiecas uz mums. Paši par sevi esam necienīgi Trīsvienīgā Dieva priekšā, bet, un tas ir šodienas Lielais evaņģēlijs. Jēzus grib ar tevi sadraudzēties tik un tā, mīl tevi un ņem tevi pretī tik un tā. Jēzus ņem mūs pretī un sadraudzējas ar mums no žēlastības, mēs nevaram to pieprasīt, bet. Gala rezultātā ņem pretī no žēlastības. Vienīgais nosacījums ir, ka mēs pretojamies saviem grēkiem cik iespējams, un nožēlo tos. Diemžēl tā grēcīga daba ir stipra un varena mūsos un pilnīgi bez grēkiem nav iespējams. Grēku apkarošana ir projekts, kas turpinās līdz kapa malai.

Ir tie kuri tērē lielu naudu, laiku un spēku, lai nodarboties ar kādu ekstremālo sportu. Bet manuprāt, tas ir diezgan lieki, ir labāks ko darīt. Apkarot savi grēki ir ekstremāli grūts projekts, kas turpināsies līdz kapa malai. Tur tiešām ir ar ko aizrauties. Grēki ir kā kukaiņi un nezāles, vienalga cik daudz tu nosit vai izrauj, nāk jauni tikpat droši kā Āmen baznīcā. Reiz cilvēks pajautāja mūkam, ko mūki dara visu dienu klosterī. Viņš atbildēja, mēs krītam un ceļamies, krītam un ceļamies. Princips ir tas pats laicīgā dzīvē. Lūdz, lai Svētais Gars parāda tev grēkus pilnā apjomā, un tu drīz saproti, ka pats esi pavisam necienīgs. Ka Jēzus ņem pretī no žēlastības un Savu darbu dēļ, Kristības, iesvētības un ticības dēļ, nevis tavu darbu dēļ. Ir rakstīts, ka Jēzus kristīs ar Svēto Garu un uguni. Caur Svēto Garu ticības dzīve piedzimst, aug un attīstās. Un uguns ir līdzība vai bilde par to, ka dvēsele tiek tīrīta un šķīstīta caur Svēto Garu. Vecos laikos pārbaudīja un tīrīja zeltu ugunī, caur uguni.

Tagad esmu teicis, ka vajag peldēt savas kristības ūdenī visu mūžu, proti, palikt ticībā un attīstīt to ticību. Kāpēc? Tāpēc, ka mūžības nopietnība gulstas uz, spīd pāri laicīgai dzīvei. Vai tu peldi vai nepeldi savas kristības ūdenī izšķirs, kas notiks ar tavu dvēseli mūžībā. Peldētāji nonāks Debesu Valstībā, nepeldētāji ellē. Ko tu sēj, to tu pļausi. Gan dārzā, gan mūžībā.

Šodienas bauslis: Tev ir jādzīvo savās kristībās, proti, uzturēt un attīstīt ticību ar Dieva palīgu.

Šodienas evaņģēlijs: Kristības ir pamatojums tavam Dievbērnības statusam. Jēzus mīl tevi un grib ar tevi sadraudzēties, kaut pats esi necienīgs.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Kristības un ticības auglim vajadzētu būt, ka tu gribi godināt Dievu un kalpot citiem.

2.      Visiem nopietniem kristiešiem ir ekstremāls sporta veids ar ko nodarboties, apkarot un pretoties saviem grēkiem. Tur ir ko darīt, līdz kapa malai.

3.      Ir jāpeld savās kristībās, jo mūžības nopietnība gulstas uz laicīgo dzīvi.