Sprediķis Palmu svētdienā

2 Mozus 13:6-9, Filipiešiem 2:5-11, Jāņa ev. 12:1-16

Šodien ir Pūpolsvētdiena un galvenā tēma ir ceļš uz krustu, Jēzus ceļš uz Golgātas krustu. Tomēr, ja mēs gribam sekot Jēzum, mums arī jābūt gataviem iet uz krustu. Kā, kādā veidā? Par to mums māca šodienas lasījumi.

Vecās Derības lasījums māca, par raudzēto un neraudzēto mīklu. Raudzēta mīkla ir aizliegta, kāpēc? Tāpēc, ka raudzēta mīkla ir grēka simbols. Ja tu padodies velnam un grēka darbiem, sātana ietekme un tavu grēku mērs aug kā mīkla pie siltas krāsns. Kā tauta saka, dod sātanam mazu pirkstiņu un viņš paņems visu roku. Mācība ir, ka vajag cik iespējams cīnīties pret grēku un līdzībā neļaut sātanam mājot pie siltas krāsniņas. Tas ir krusts, grūtība, cīņa, bet svētīta cīņa. Otrajā lasījumā mācība ir, ka mums jābūt pēc iespējas līdzīgākiem Jēzum. Kam es gribu līdzināties? Daudzi lasa Kas jauns vai Privāta dzīve un grib līdzināties tur pieminētiem cilvēkiem un viņu dzīvesveidam. Bet tie nav labas priekšzīmes. Mums ir jālīdzinās Jēzum cik iespējams, caur lūgšanu, pazemību, žēlsirdības darbiem utt. Un tas nav viegli. Ir daudz vieglāk ļaut sātanam mājot pie siltas krāsniņas, bet tas ir būtiski sliktāk, jo tas beigsies ellē uz mūžīgiem laikiem.

Katru dienu cīnīties ar savu slikto raksturu, katru dienu pārvarēt garīgo slinkumu utt, ir krusts, ir grūtība, ir cīņa, bet.. Tā ir neizbēgama cīņa, ja gribam sekot Jēzum un līdzināties Viņam. Un neesam vieni šajā cīņā. Trīsvienīgais Dievs stāv klāt un palīdz mums caur Svēto Garu šajā cīņā. Kas lūdz palīdzību, tas dabūs palīdzību. Evaņģēlija notikumi norisinājās sešas dienas pirms Lieldienām, proti, šodien. Tīri burtiski, vēsturiski evaņģēlija notikumi norisinājās pirms diviem tūkstošs gadiem, bet.. Caur Svēto Garu, ticībā, viss notiek tagad, šodien. Šodien Jēzus nāk pie mums, lai pārbaudītu mūs, vai mēs gribam sekot Viņam, arī, kad ceļš iet uz krustu. Jēzus bija augšāmcēlis Lācaru no mirušajiem tīri burtiski. Tīri burtiski tas pats nav noticis ar mums, bet.. Līdzībā mums jābūt augšāmcēlušiem no garīgas nāves, no dzīves grēkā bez Jēzus. Evaņģēlijā redzam pozitīvus un negatīvus piemērus par šo. Jūdas Iskariots nav augšāmcelies no garīgās nāves, bet Marija, Marta un Lācars ir. Kā es varu pārbaudīt sevi, vai esmu kā Jūdas vai kā tās abas māsas un Lācars?

Marija nodarbojas ar pielūgsmi, viņa sēdēja pie Jēzus kājām, lai pielūgtu. Martai bija praktiskas dotības, viņa kalpoja ar diakonijas darbiem, taisīja ēst. Lācaram bija evaņģelizācijas dotības, viņš liecināja un daudzi sāka ticēt. Šādā veidā viņi ir simbols par visu kristīgo baznīcu, jo, te ir pieminēts galvenais, ar ko kristīgai baznīcai ir jānodarbojas. Ar pielūgsmi, ar diakoniju un ar liecību pasaulē par Jēzu. Daži no mums ir vairāk kā Marija, pielūgsme ir galvenais aicinājums, daži vairāk kā Marta, diakonija ir galvenais aicinājums, daži kā Lācars, dot liecību ir galvenā dotība. Parasti viens no, ir galvenā dotība, bet.. Ja tu vairāk vai mazāk nodarbojies ar visām šīm nodarbēm, tad esi augšāmcelies no garīgās nāves. Ja nē, tad ir jālūdz, lai tu Svētā Garā spēkā, ar Trīsvienīgā Dieva palīgu, vari augšāmcelties no garīgās nāves. 

Marija, Marta un Lācars sarīkoja mielastu Jēzum un Marija svaidīja Viņa kājās. Kāpēc? Lai dotu godu Jēzum, jā, bet.. Laikam iemesls ir vēl dziļāk. Jēzus saka, ka ir saistība ar Viņa bērēm un tā arī ir. Marija zin, ka Jēzus ies uz savu krustu, viņa zin, ka Viņš mirs un tiks apglabāts. It kā pārējie arī zināja, jo, Jēzus to visu pateica atklāti daudzas reizes, bet.. Pārējie tam netic, neņem nopietni. Visticamāk Marija ir vienīgā šajā dienā, kas ir sapratusi un ticējusi, kas notiks. Kāpēc pārējie tam neticēja, neņēma nopietni? Visticamāk, tāpēc ka viņiem bija bailes no krusta, viņiem tas lika pavisam nepatīkami un viņi negribēja saprast. Un mēs esam tieši tādi paši. Visos laikos un visās vietās Marija ir unikāls eksemplārs kamēr bailīgi netrūkst. Kāpēc mēs baidāmies no krusta un ciešanām? Iemesli ir daudzi, bet pēc būtības viens. Mazticība un remdenībā. Mēs paši par sevi esam vāji un bezspēcīgi un tāpēc ir jāļauj Svētajam Garam mūs pildīt ar Savu spēku un drosmi. Un to mēs darām pārāk nelielos apjomos.     

Bībeles un agrīnas baznīcas laikā krustā sišana vai vardarbīga nāve burtiski bija reāls drauds daudziem kristiešiem. Mēs varam priecāties, ka šodien mums tā nav, vai vismaz, ka risks ir pavisam neliels. Tomēr, ir divi krusti, kas mums neizbēgami ir jānes šodien. Viens ir nesaprašana no citiem. Ja tu dari kā Lācars un dod skaidru liecību par savu ticību un Jēzus darbiem, tad reakcija būs no darba biedriem, kaimiņiem, radiem utt. Labākā gadījumā viņi domā, ka tu esi jocīgs, labākā gadījumā tu izspruksi ar bojātu reputāciju. Sliktākā gadījumā viņi būs atklāti naidīgi. Vairāk vai mazāk nesaprašana no neticīgiem ir viens neizbēgams krusts. Ja tu ar to nekad neesi sastapies, tad tu neesi augšāmcelies no garīgās nāves.

Otrais krusts ir apziņa par grēkiem. Ir daudz vieglāk dzīvot ilūzijā, ka tu esi labs cilvēks vai tikai sīks neliels grēcinieks. Tomēr, Svētais Gars atklāj un parāda grēkus. Tas ir sāpīgs un nepatīkams process. Ja tu ņem savu ticību nopietni, tu redzi, ka tu nemaz neesi tik labs un nevainīgs, cik tev likās iepriekš. Tad parādās mudž ar grēkiem. Ja tu dzīvo ilūzijā, ka esi labs cilvēks, tu neesi augšāmcēlies no garīgās nāves. Ja redzi pilns ar grēkiem sevī, esi augšāmcēlies no garīgās nāves. Mums visiem ir bailes no tiem krustiem, ko es pieminēju. Ir tikai viens veids kā tās pārvarēt. Rīkot mielastu Jēzum. Proti, ēst garīgo pārtiku kopā ar Viņu. Katrs Dievkalpojums, katra lūgšanas reize, katru reizi, kad tu lasi Bībeli, ir pēc būtības garīgo maltīti ar Jēzu. Katru reizi kad tu ēd garīgo pārtiku kopā ar Jēzu, Viņš paskaidros tev, ka šie krusti nav bīstami. Jo, aiz tiem, aiz tiem ērkšķiem uz ko ir jāstaigā šajā pasaulē, ir Debesu Valstības svētlaime.

Šodienas bauslis: Mums ir jātiecas, lai mēs būtu pēc iespējas līdzīgāki Jēzum.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus rīko mielastu Debesu Valstībā tiem, kuri ir ēduši garīgo pārtiku kopā ar Viņu zemes virsū. 

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Ir jānes savs krusts un jācīnās pret grēka raugu.

2.    Ir jānes savs krusts un jāmēģina būt pēc iespējas līdzīgākam Jēzum.

3.    Ir jānes savs krusts un jāmēģina Dieva spēkā pārvarēt bailes no tā.