Sprediķis Gavēņa laika 4.svētdiena

2 Mozus 16:11-15, 31,35, 1 Pēter 2:1-3, Jāņa ev. 6:24-36

Šodienas galvenā tēma ir par Dzīvības maizi, ka Jēzus ir dzīvības maize. Līdzībā varam teikt, ka no pelnu trešdienas līdz šodienai esam bijuši pie garīgās frontes, ierakumos. Šodien ir laiks iet nedaudz aiz frontes, ēst, stiprināties un atpūsties. Ir rakstīts 145. psalmā, ka Dievs dod barību īstajā laikā. Dievs zina, ka pēc vairāk kā trīs nedēļām pie frontes mums vajag nedaudz atelsot un stiprināties.

Vecās Derības lasījumā dzirdējām par mannu tuksnesī, ka Trīsvienīgais Dievs pabaroja savu tautu tuksnesī. Tīri burtiski mēs nedzīvojam tuksnesī, bet nereti mēs jūtamies, it kā tā būtu. Līdzībā ir tuksnesis arī pie mums, proti, visādas grūtības ar ko mēs paši netiekam galā. Tāpēc Dievs dod arī šodien miesisko un garīgo maizi tuksnesī. Garīgā maize ir lūgšana, Bībele, altāra sakraments un draudzes sadraudzība. Tomēr, šodien saistībā ar garīgo maizi uzsvars ir uz altāra sakramentu. Altāra sakraments vai Dievgalds ir būtisks veids, kā saņemt garīgo maizi tuksnesī, kā stiprināties garīgā cīņā. Tas ir viens no daudziem iemesliem, kāpēc cilvēks nevar būt par kristieti ārpus no draudzes, jo, tur nav sakraments.

Otrajā lasījumā galvenie vārdi ir alkstiet un kļūtu pieauguši. Vajag  ilgoties pēc sadraudzības ar To Kungu un caur garīgo praksi augt ticībā un svēttapšanā. Un kā mācītājs Jānis Bītāns mums mācīja, tam ir jānotiek sistemātiski un regulāri caur garīgo disciplīnu. Nevis kā pagadās. Ja notiek tikai kā pagadās, tad būs garīgs negadījums. Ja tu neilgojies pēc augšanas ticībā, ja tava garīgā dzīve notiek kā pagadās, tad ir garīgā krīze. Tad ir jālūdz, lai Svētais Gars ienāktu tavā tuksnesī un palīdzētu tev meklēt to Kungu sistemātiski, ar ilgām sirdī. Evaņģēlijā Jēzus runā par Dzīvības maizi un arī šeit ir uzsvars uz Dievgalda kā svarīga garīga pārtika. Tauta pamanīja, ka nedz Jēzus, nedz Viņa mācekļi nav pie viņiem. Vairāk vai mazāk visiem cilvēkiem būtu jāpamana to pašu. Saistībā ar neticīgajiem viņi ir vispār pazudušās avis. Saistībā ar mums, cerams nav tik traki, ka Jēzus ir pavisam pazudis, bet.. Kurš var likt roku pie sirds un pateikt, ka ir perfekts kristietis bez trūkumiem? Neviens. Mūsu grēcīgās dabas dēļ mums visiem vienmēr ir kāds trūkums, kāds aspekts, kur mēs maldāmies, kur mēs klūpam, kur neesam pietiekami pieauguši ticībā.  

No vienas puses, tas ir vairāk vai mazāk neizbēgams mūsu grēcīgās dabas dēļ, bet.. No otras puses, cik tas ir mūsu spēkos, ir jālūdz un jāstrādā, lai Jēzus būtu pēc iespējas vairāk atrodams pie mums. Kā to darīt? Tauta iekāpa laivās, lai meklētu Jēzu. Laiva ir no seniem laikiem simbols par kristīgo baznīcu, Noas šķirsts ir galvenais piemērs tam. Secinājums ir vienkāršs. Laiva, kristīgās baznīcas sadraudzība, ir īsta vieta, kur meklēt Jēzu, kur augt ticībā. Kad es runāju ar tiem draudzes locekļiem, kuri reti vai nekad nenāk uz baznīcu, mans secinājums ir viennozīmīgs. Viņi ir pilni ar sātana meliem. Ar to es nesaku, ka viņi apzināti melo, tā nav, bet.. Viņi ir sātana apkrāpti, lai ticētu viņa meliem. Un iemesls ir skaidrs. Nenākot uz baznīcu, nestiprinoties ar garīgo pārtiku vispār un īpaši ar sakramentu, viņiem ir vāja garīgā aizsardzība un viņi iekrīt sātana melos ar visiem ragiem un nagiem.

Dažreiz es dzirdu sātana melus arī pie tiem, kuri bieži nāk uz baznīcu, bet krietni retāk un mazāk traki. Tāpēc vajag laivā, draudzes sadraudzībā meklēt Jēzu, garīgi pilnveidoties un mēģināt tikt galā ar saviem garīgiem trūkumiem. Tauta atrada Jēzu otrajā krastā, ezera otrajā pusē. Kāpēc, ko tas nozīmē? Ūdens ir bīstams, tur var slīkt. Tātad, lai atrastu Jēzu vajag kaut ko noslīcināt, nogalināt. Ko? Daudz, bet īsumā mūsu garīgo slinkumu un nevēlēšanās mainīties. Jo vecāks cilvēks paliek, jo grūtāk viņam mainīties. Padomā par taviem garīgiem trūkumiem, kuros aspektos tava ticība klibo visvairāk? Varbūt ne vienmēr, bet vismaz bieži, mūsu garīgās klibošanas ir saistīts ar kādu nevēlēšanas mainīties. Tāpēc vajag lūgt un strādāt, lai mēs ar Dieva palīgu spētu noslīkt, nogalināt, mūsu nevēlēšanas mainīties. Pa otru pusi no sliktu ieradumu noslīkšanas, mēs atradīsim Jēzu, augam ticībā.

Tauta domāja, ka Jēzus bija pazudis, bet reāli, objektīvi Viņš nebija pazudis. Ir tas pats princips šodien. Faktiski Jēzus nekur nepazūd, bet. Dažreiz subjektīvi mēs jūtamies it kā Jēzus būtu pazudis, dažreiz nevaram sajust Viņa klātbūtni. Tomēr, Jēzus nav reāli pazudis. Ja tu tā jūti, tad ir pārbaudījums. Tad Trīsvienīgais Dievs grib pārbaudīt tavu reakciju, vai tas tev uztrauc, jeb nē. Ja tu jūties it kā Jēzus būtu no tevis pazudis, tad ir jāsaka Dievam godīgi, ka tas tev uztrauc un jāturpina sistemātiski un mērķtiecīgi meklēt To Kungu. Ātrāk vai vēlāk garīgs prieks un klātbūtnes sajūta atgriezīsies. Jēzus šodien arī saka pavisam skarbus vārdus, pēc kā arī mums ir jāpārbauda savas sirdis. Tauta nemeklēja Viņu ticības dēļ, bet tāpēc, ka bija saņēmuši miesisko maizi nedaudz iepriekš. Viņi negribēja pašu Jēzu, viņi tikai gribēja to maizi ko Viņš deva. Lai viņi varētu slinkot un nevajadzētu strādāt. Mums ir jālūdz, lai mēs tādi nebūtu.

Es teicu, ka mums ir grūtu mainīties un šeit ir pieminēts tā lieta, kur mums parasti ir visgrūtāk mainīties. Tauta jautā, kas viņiem ir jādara Dieva darbos un Jēzus atbild, ka nekas nav jādara, ir jātic. Visur šajā pasaulē kaut ko ir jādara. Jau skolā ir labi jāmācas, darbā vajag labi strādāt utt. Esam pieraduši, ka vajag kaut ko pelnīt, nopelnīt, būt cienīgi kaut ko saņemt. Bet Trīsvienīgā Dieva priekšā ir pavisam otrādi. Trīsvienīgā Dieva priekšā mēs visi vienmēr esam necienīgi paši par sevi, nevaram neko nopelnīt, darbi ir sekas no ticības, bet nav ticības būtība vai pestīšanas pamats un iemesls. Jēzus krusta nāve un ticība tam ir pestīšanas iemesls, un pamats. Ticības darbi ir sekas no īstas ticības, bet nekad nav pestīšanas iemesls un pamats. Tu neko nevari darīt un neko nevajag darīt, lai pelnītu pestīšanu un mājvietu Debesīs. Vajag tikai ticēt tam, ko Jēzus ir darījis tevis dēļ Golgātā pie krusta.    

Šodienas bauslis: Mums vajag ilgoties, augt ticībā un būt gataviem mainīties.

Šodienas evaņģēlijs: Dievkalpojumā varam atpūsties un stiprināties un Dievs dos miesisko un garīgo maizi tuksnesī, grūtībās.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Trīsvienīgais Dievs dod gan miesisko, gan garīgo maizi.

2.    Mums vajag sistemātiski un mērķtiecīgi meklēt Dieva Valstību un Viņa taisnību, ne kā pagadās.

3.    Ticības darbi ir sekas no īstas ticības, bet pestīšanas iemesls un pamats nav mūsu darbi, bet Jēzus krusta nāve un ticība tam.