Sprediķis Gavēņa laika 2.svētdiena
1. Ķēņiņu 19:1-8, 1. Korintiešiem 10:12-13, Lūkas ev. 7:36-50
Šodienas galvenā tēma ir ticības cīņa vai ticība, kas cīnās. Ta doma ir, ka nekad nav pavisam viegli būt par kristieti. Īpaši gavēņa laikā ticības grūtības un nopietnības pakāpe pieaug.
Vecās Derības lasījums māca par garīgās pārtikas nepieciešamību. Karaliene Izebele grib nogalināt pravieti Eliju, bet brīdina iepriekš. Kāpēc brīdina iepriekš, tā taču ir negudra taktika? Laikam iemesls ir, ka viņa nav gatava viņu nogalināt, bet gan grib viņu iebiedēt. Tāda ir sātana taktika, iebiedēt. No sākuma liekas, ka Izebeles taktika ir veiksmīga. Elija ir psihiski salauzts un taisās izdarīt netiešu pašnāvību, mirstot tuksnesī bez pārtikas, bet Dievs nogādā viņam pārtiku un ūdeni, un Elija izdzīvo, un iet stiprināts tālāk. Princips ir tas pats šodien. Sātans grib mūs iebiedēt un vienīgais veids kā pretoties ir, lai ēstu garīgo pārtiku. Proti, lasīt Bībeli, lūgt, saņemt sakramentu un stiprināties kopā ar ticības brāļiem un māsām. Otrajā lasījumā ir pavisam vērtīgs un svarīgs solījums saistībā ar kārdinājumiem un pārbaudījumiem. Nebūs grūtāk nekā mēs varam izturēt. Elijam bija grūti tuksnesī, jā, bet... Trīsvienīgais Dievs sūtīja palīdzību un viņš izdzīvoja. Tas pats princips attiecas uz mums.
Sātans zina, ka Dievs ir stiprāks par viņu un tāpēc viņš ir depresīvs, un gatavs uz jebko. Ukrainā krievu armija netiek galā ar Ukrainas karavīriem un tāpēc viņi šauj uz dzemdību namiem un slimnīcām. Līdzībā sātans dara tāpat. Kas līdzībā ir dzemdību nams un slimnīcas mums? Līdzībā tie ir ģimenes locekļi un vistuvākie draugi. Ja sātans nevar tevi uzveikt, viņš mēģina apkrāpt kādu tuvu un mīļu cilvēku, lai atriebtos un tevi sāpinātu. Uz to jābūt gatavam un jāsagatavojas caur pastiprinātām lūgšanām par vistuvākajiem, lai viņi spētu pretoties sātanam. Evaņģēlijā galvenā mācība ir par savu grēku piedošanu un par spēju piedot. Sātans mēģina tevi apkrāpt, lai tu vai nu nenožēlo savus grēkus, vai netici, ka tie ir piedoti, vai nepiedod kādam citam. Viss saistībā ar piedošanu ir būtisks moments ticības cīņā. Jēzus saka farizejam Sīmanim, ka Viņam ir, kas sakāms. Arī šodien Jēzum ir, kas sakāms tev un man. Ko Viņš grib pateikt un kur, kā varam to sadzirdēt.
Viņam ir daudz sakāms un to varam sadzirdēt, kad mēs paši esam klusi un mierīgi, bez steigas lūgšanā, Bībelē, caur citiem cilvēkiem, caur kādu ikdienišķu notikumu. Tomēr, galvenais ko Jēzus šodien grib mums pateikt ir viss saistībā ar piedošanu. Ka vajag nožēlot savus grēkus, vajag ticēt, ka tie ir piedoti, un, ka vajag piedot citiem. Jēzus saka, ka vienam naudas aizdevējam bija divi parādnieki. Līdzībā naudas aizdevējs ir Trīsvienīgais Dievs un viens no tiem parādniekiem esi tu. Ir viegli domāt, ka tikai Putinam, kaimiņam un cietumniekiem ir parāds Trīsvienīgajam Dievam. Ir taisnība, ka viņiem tāds parāds ir bet, diemžēl, arī tev un man ir tāds parāds. Galvenais ir, lai saprastu, apjēgt, ka MAN tāds grēka parāds ir. Jēzus arī saka, ka šie parādnieki nespēja samaksāt. Tas pats attiecas uz mums. Varbūt tu spēji samaksāt parādus šajā pasaulē, tas ir labi bet... .
Trīsvienīgā Dieva priekšā neviens nespēj pats samaksāt savu grēka parādu. Tāpēc Jēzum bija jāmirst Golgāta pie krusta, tāpēc Viņa asinīm bija jātiek izlietas mūsu grēku dēļ. Te vienam parādniekam bija parāds piecsimt denāriji un otram piecdesmit. Nereti šis tiek pārprast un cilvēki sāk vērtējoši salīdzināties ar citiem un domā, ka es esmu labāks par kādu citu, man ir mazāk grēka parāds, bet tas ir pārpratums. Galvenā jēga nav, ka ir atšķirīgas summas, galvenā jēga ir, ka neviens nespēja samaksāt. Jēzus krusta nāve ir tā samaksa. Lai uzvarētu ticības cīņā un spētu pretoties sātana uzbrukumiem tev ir jābūt pārliecinātam, ka pats nespēj samaksāt. Un, tikpat svarīgi, ka Jēzus ir samaksājis tevis dēļ pie krusta un, ka tavi grēki ir piedoti. Un sekas no tā ir, lai piedotu citiem, jo, tu neesi labāks par otru. Visi cilvēki atrodamies vienā līmenī Dieva priekšā. Jēzus arī saka, ka tas, kam ir visvairāk piedots, mīl visvairāk. Tā sieviete, kas visticamāk bija prostitūta, mīl visvairāk. Nevis tāpēc, ka viņa būtu lielāka grēciniece par to farizeju bet tāpēc, ka viņa visvairāk apzinās savus grēkus.
Apzināties un nožēlot savus grēkus ir dievišķās mīlestības sākums un māte visiem kristīgiem tikumiem. Ir tieša saistība taisnā līnijā starp grēku nožēlu, pārliecību par piedotiem grēkiem, pateicību, prieku un kristīgas tikumības. Romas impērija neveidojās vienā dienā un tāpat kristīgās tikumības nepiedzimst ātri un viegli. No sākuma ir parasti tā, ka mēs līdzībā esam sliktākā gadījumā vergi vai labāka gadījumā algoti darbinieki. Proti, ka mēs kalpojam Dievam vai nu no bailēm par sodu vai tāpēc, ka mēs savtīgi gribam kaut ko no Dieva. No vienas puses ir tā, ka Trīsvienīgais Dievs ir apsolījis algu, proti, svētības zemes virsū un mūžīgā svētlaime Debesu Valstībā, bet... . No otras puses ir tomēr tā, ka kāres pēc algas nedrīkst būt galvenais iemesls, kāpēc esam draudzē.
Kad tu esi BRĪVPRĀTĪGS darbinieks draudzē, kad domas par algu nav galvenā motivācija tev, tad tu esi patiešām brīvs un esi sasniedzis augstu mīlestības pakāpi. Kā to panākt? Tas nav viegli, bet galvenais knifs ir, lai bez prestiža apliecināt Dieva priekšā, ka es pats esmu vājš un grēcīgs, es pats netieku galā ar šo uzdevumu. Parasti mums ir slikta pieredze cilvēku priekšā, kad mēs apliecinām savu nespēju un savas vājības. Nereti kāds par mums smejas vai ņirgājas vai to izmanto pret mums. Bet Trīsvienīgā Dieva priekšā ir pavisam otrādi. Kad tu apliecini Dieva priekšā, ka pats netiekam galā, ka esi vājš, tad tu pamodini Dieva līdzjūtību un maigumu pilnā jaudā. Tad Dievam ir ļoti liela līdzjūtība ar tevi un ļoti grib tev palīdzēt un atbalstīt. Tā sieviete evaņģēlijā raudāja. Vai no grēku nožēlas vai no prieka? Laikam gan... gan. Nožēlo savus grēkus no sirds. Tad tu uzvarēsi ticības cīņā un Dievs dod tev īstu un pilnīgu prieku sirdī.
Šodienas bauslis: Ticība vienmēr ir cīņa, būt par kristieti nekad nebūs pavisam viegli.
Šodienas evaņģēlijs: Jo vairāk tu apliecini savu nespēju un vājību, jo vairāk Jēzus vēlas tev palīdzēt.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Lai uzvarētu ticības cīņā, vajag ēst garīgo pārtiku.
2. Lai uzvarētu ticības cīņā, ir jātic Dieva solījumam, ka nebūs grūtāk nekā mēs varam izturēt.
3. Lai uzvarētu ticības cīņā ir jānožēlo savi grēki, jātic, ka tie ir piedoti un ir jāpiedod citiem.