Sprediķis 3.svētd.pirms Gavēņa laika

Nākoša svētdienas ev: Jāņa 7:40-52

Šodienas galvenā tēma ir žēlastība un kalpošana. Trīsvienīgais Dievs dod mums savu žēlastību, lai mēs varam kalpot Viņam un citiem cilvēkiem. Kas ir Dieva žēlastība, kā mēs varam to saņemt? Par to māca šodienas lasījumi.

Vecās Derības lasījums māca, par laicīgo labklājību. Mēs nedzīvojam svētajā zemē, bet princips ir tas pats mums. Mums ir arī dota laba zeme. Tā ir Dieva žēlastība, ka mēs varam nodarboties ar lauksaimniecību, ar ražošanu utt, īsumā, ka ir iespējams pelnīt savu maizi un dzīvot, ja ne pārticībā, tad vismaz samēra labi nodrošināti. Problēma ir pieminēta, ka cilvēkam ir liela tieksme aizmirst Dievu, kad viņam viss veicas pēc pasaules standartiem. Labklājības zeme bieži paliek par aizmirstības zeme un aizmirstais ir Trīsvienīgais Dievs un pateicība un pazemība Viņa priekšā. Dievs grib mums darīt labu, bet tas nav iespējams, ja aizmirstam un ignorējam Viņu. Zāles ir, lai atcerētos un katru dienu pateiktos par to, ka varam pelnīt savu maizi un labi dzīvot. Tā ir Dieva žēlastība, ka varam pelnīt savu maizi un mērķis ir, lai mēs būtu brīvi kalpot Dievam un citiem.

Otrais lasījums māca principā to pašu, bet no citas puses. Te uzsvars ir uz pateicību un ticības pieaugumu, kuri ir nosacījumi, lai varam kalpot. Kaspars Dimiters dzied vienā dziesmā: „nejautā kāpēc nav veicies, jo, Dievam nepateicies.” Tam varētu būt daudzi iemesli kāpēc tev neveicas, bet šis noteikti nav rets iemesls. Varbūt Trīsvienīgais Dievs negrib dot tev ko vairāk, kamēr neesi pateicies par to, kas jau iedots. Te ir arī runa par ticības pieaugumu, kas ir normāla parādība kristīgā dzīvē. Nav apmierinoši stāvēt uz vietas ticības dzīvē, normāli ir augt ticībā. Tas notiek caur lūgšanu, caur Bībeles lietošanu, caur altāra sakramenta baudīšanu un caur kopīgiem Dievkalpojumiem, brāļu un māsu sadraudzībā. Tā ir Dieva žēlastība, ka ir iespējams augt ticībā, ka Svētā Gara prieks un miers sirdī var pieaugt. Un lūgšana, Bībele, sakraments un kristīga sadraudzība ir tie līdzekļi, caur ko Dieva žēlastība tiek mums dota.

Evaņģēlijā ir sīkāka mācība par Dieva žēlastību un kalpošanu. Jēzus šeit runā par kalpu. Pirmkārt vārds kalps ir izdaiļots un nav gluži pareizi tulkots. Te ir rakstīts  vergs oriģinālvalodā. Tas varētu skanēt pārāk stingri vai ekstremāli, bet tā nav. Pirms Jēzus nomira un augšāmceļās visa cilvēce, ikviens, bija grēka un sātana vergs. Sātanam bija pamats mūs apsūdzēt Trīsvienīgā Dieva priekšā. Nebija nekādas iespējas izsprukt no elles. Golgātā pie krusta Jēzus samaksāja izpirkuma maksu par mūsu dvēselēm. Tātad esam Dieva kalpi, jā, bet tomēr arī vergi. Nepiederam sev pašiem, bet Dievam, jo, Viņš ir samaksājis izpirkuma maksu. Otrkārt ir tā, ka mēs objektīvi esam Dieva kalpi un vergi, bet, mums vajag arī subjektīvi savās sirdīs piekrist, ka tā ir un rīkoties atbilstoši. Dievs varētu piespiest visiem saņemt Viņa žēlastību un kalpot Viņam, bet Viņš grib, lai mēs brīvprātīgi kalpojam Viņam un citiem.

Tāpēc vajag brīvprātīgi piekrist tam, ko esmu teicis un cik tas ir mūsu spēkos, ar Dieva palīgu, caur Viņa žēlastību, kalpot Dievam un citiem. Jēzus piemin, ka kalps vai vergs pārnāk mājās. Mājas. Tas ir pozitīvs jēdziens, nekur nav tik labi kā mājās. Jautājums ir tikai ko mēs uztveram kā mājas. Pasaule bez Dieva un Viņa žēlastības, vai Tēva māja, proti kristīgā draudze. Tev ir protams tiesības uz savu dzīvesvietu, kas burtiski nevar būt baznīcas ēka, bet.. Mums ir jālūdz, lai mēs uztvertu kristīgo draudzi kā savu īsto māju, lai mēs no žēlastības gribētu saņemt Dieva žēlastību draudzes kopībā. Lai mums ir īsta māja Trīsvienīgā Dieva pagalmos. Tas saimnieks saka vergam: apkalpo mani. Proti, apmierini manas savtīgas vajadzības. Ir tikai un vienīgi priekšrocības, plusi, lai kalpotu Trīsvienīgajam Dievam un būt atkarīgam no Viņa žēlastības. Kāpēc tad visi neatsaucas šim aicinājumam? Tam ir daudzi iemesli, bet divi parastie iemesli ir augstprātība un savtīgums.

Grēka dēļ katrs cilvēks piedzimst augstprātīgs. Ne vienmēr cilvēku priekšā, bet vienmēr Dieva priekšā. Katrs cilvēks piedzimst bez paļaušanas uz Dievu un bez grēka apziņas. Kas ir augstprātības sakne un būtība. Tāpēc katram cilvēkam ir jāsaprot, ka viņš pats netiek galā, ka viņš ir atkarīgs no Dieva palīdzības un žēlastības. Tāpēc katram cilvēkam ir jāsaprot, ka viņš nav labs, nav sīks grēcinieks, bet ne pa jokam liels grēcinieks. Ka viņš pats NEKAD nevar nopelnīt glābšanu un Dievbērnības statusu ar saviem darbiem. Ka šajā aspektā viņš ir totāli atkarīgs no Jēzus krusta nāves, grēku piedošanas un ticības. Un tas viegli neiet, šeit viņa paša grēcīgā daba un sātans spurojas pretī ne pa jokam. Gala rezultātā ir tikai priekšrocības kalpot Dievam, bet nevar noliegt, ka ceļš nereti ir grūts. Pasaule, sātans un tava paša grēcīgā daba spurojas pretī. Tāpēc ir jālūdz, lai Dievs dotu mums Savu žēlastību, lai saprotam, ka netiekam galā bez Viņa žēlastības.

Otrais lielais šķērslis ir savtīgums. Un šeit ir tas pats princips. No dabas esam ārkārtīgi savtīgi. Pilnīgi iznicināt šo tieksmi vispār nav iespējams un pat to apkarot ir pavisam grūti. Visi mēs gribam pateikt citiem: apkalpo mani. Bet vajag visu pagriezt ar kājām gaisā un nopietni sākt padomāt, kā kalpot citiem. Un tas noteikti nav viegli bet pavisam grūti. Te ir atkal tas pats princips, ka apkarot un ierobežot savu savtīgumu ir iespējams tikai ar Dieva palīgu. Bet ir tā vērts, kaut ir grūti. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēks gana bieži pārprot, kas ir īsta brīvība. Laicīgi cilvēki domā, ka brīvība ir, kad es varu dot savai augstprātībai un savtīgumam brīvas rokas. Bet tā nav. Kad cilvēks tā dara, viņš dejo pēc sātana stabulēm un ir pamatīgo noķerts sātana važās un tīklā. Īsta brīvība ir, kad cilvēks ar Dieva palīgu sāk kustēties āra no sātana tīkla. Kad cilvēks ar Dieva palīgu sāk apkarot un ierobežot savu augstprātību un savtīgumu, tad viņš sāk kustēties āra no sātana tīkla. Tā ir Trīsvienīgā Dieva lielā žēlastība pret mums, ka caur Dieva žēlastību, varam kustēties āra no sātana tīkla un iegūt īsto brīvību. Lai kalpotu Dievam un citiem.

Šodienas bauslis: Mums ir jāsaprot, ka viss ir no Dieva žēlastības, ka esam totāli atkarīgi no Jēzus krusta nāves glābšanai.

Šodienas evaņģēlijs: Trīsvienīgais Dievs grib un var dot mums īsto brīvību.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Nedrīkstam aizmirst Dievu, kad viss veicas pēc pasaules standartiem.

2.    Ir jāpateicas par tām žēlastības dāvanām, ko Dievs dod.

3.    Augstprātība un savtīgums ir lielākie šķēršļi, kas traucē mums saņemt Dieva žēlastību un dot šo žēlastību tālāk.