Kristus Augšamcelšanās svētku Sprediķis
Sprediķis
Jesaja 25:8-9, 1 Korintiešiem 15:53-57, Marka ev. 16:1-8
Kristus ir augšāmcelies 3x. Šodien ir Lieldienas un galvenā tēma, ka Jēzus ir augšāmcēlies. Tiem, kuri ir gavējuši gribētu paziņot, ka gavēnis ir atcelts un aizliegts no šodienas līdz Vasarsvētkiem. Vecās Derības lasījumā dzirdējām, ka nāve ir izpostīta un, ka Kungs noslaucīs visas asaras no mūsu vaigiem. Šeit ir pieminēti svarīgākās sekas vai augļus no Jēzus augšāmcelšanās. Ka nāve vairs nav tiem, kuri ir Jēzū Kristū un, ka Debesu Valstībā būs pilnīgs prieks, bez asarām. Tas gan ir pamats, lai priecāties un līksmoties!
Otrais, ka sabata diena, atpūtas un Dievkalpojuma diena, ir pārlikts no sestdienas uz svētdienu. Tāpēc, ka Jēzus augšāmcēlās svētdienā. Tāpēc kristīgā izpratnē nedēļa sākas ar svētdienu, nevis ar pirmdienu. Tāpēc, ka Jēzus augšāmcelšanas ir visbūtiskākais notikums cilvēces vēsturē. Viss cits, kas ir noticis ir totāls sīkums un nekas salīdzinājumā. Jēzus pieņēma cilvēka miesu un augšāmcēlās miesā un tas nozīmē, ka cilvēka miesa un viss miesisks ir kaut kas labs pats par sevi. Ir taisnība, ka grēks ir ienācis un daļēji bojājis mūsu miesu, bet, tomēr. Cilvēka miesa, ķermenis, tika radīts bez grēka un ir pats par sevi labs. Tāpēc ir grēks apzināti bojāt līķus, ņirgāties par līķiem un pavisam nepiemēroti tos sadedzināt, it kā būtu malka. Ir gana daudzas labas sekas, augļi, no Jēzus augšāmcelšanās. Kāpēc tad cilvēkiem ir tik grūti ticēt, ka tā ir patiesība?
Mēs nevaram un mums nevajag pirkt ticību ar naudu, bet,
princips ir tas pats mums. No kaut kā ir jāatsakās, lai iegūtu ticību augšāmceltam
Jēzum Kristum. Ir jāatsakās no sava prāta gudrības, kas saka, ka augšāmcelšanās
nevar notikt. Vietā jāliek atvērtību Svētajam Garam, kas dod ticību
augšāmcelšanai. Ir jāatsakās no tukša laika izšķērdības un jāvelta laiks Jēzum
Kristum, lai būtu personiskas attiecības ar Viņu. Ir jāpanāk, lai
augšāmcelšanās realitāte ne tikai būtu mums sausas teorētiskas zināšanas, kā
mēs visi zinām, ka divi plus divi ir četri. Augšāmcelšanās realitātei mums ir
jābūt par dzīvu būtisku sirdslietu, kas maina visu. Kā to panākt? Ir atkal tas
pats princips, ka tikai Svētais Gars var to panākt mūsu sirdīs, bet. Mēs varam
pretoties Svētajam Garam un varam ar Viņu sadarboties. Kā ar viņu sadarboties?
Mēs sadarbojamies ar Svēto Garu caur praktisko Dievbijību, caur lūgšanu, caur
Bībeles lasīšanu, caur Dievkalpojumiem un draudzes sadraudzībā.
Ir rakstīts, ka tās sievietes nāca pie kapa rīta agrumā. Ir protams tā, ka cilvēki ir atšķirīgi. Pensionāriem ir vairāk laiks nekā strādājošiem nodarboties ar praktisko Dievbijību. Daži ir pūces, daži ir cīruļi. Tomēr, tiem, kuri strādā pilnā slodzē rīts ir parasti labākais laiks, lai nāktu pie Jēzus ar nedalītu sirdi, ar pilnu uzmanību. Darba laikā var protams kaut ko lūgties pie sevis un veltīt laiku Jēzum, bet grūti to darīt ar pilnu uzmanību. Pēc darba cilvēks parasti ir noguris fiziski vai psihiski. Es vēlreiz saku, ka cilvēki ir atšķirīgi. Ja tev izdodas veltīt laiku Jēzum arī vakarā, tad ir ļoti labi. Ja tev izdodas vislabāk vakarā, tad ļoti labi. Bet es saku, ka vairākumam tomēr rīts ir labākais laiks, lai nāktu pie Jēzus. Un jebkurā gadījumā, visiem ir jāsāk ar kaut nelielu lūgšanu no rīta, kaut nedaudz visiem kristiešiem ir jānāk pie Jēzus rīta agrumā. Lai Jēzus augšāmcelšanas nav tikai teorija, bet dzīva realitāte mums. Jēzus augšāmcelšanās paliek mums par dzīvo realitāti caur kristībām, caur ticību, caur laiku veltīšana Dievam, caur praktisko Dievbijību.
Šodienas bauslis: Mums jābūt kristītiem un jātic, ka Jēzus IR augšāmcēlies.
Šodienas evaņģēlijs: Jēzus ir uzvarējis nāvi un Debesu Valstībā visas asaras tiks nožāvētas. Tas gan ir pamats priekam un līksmībai.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Tiem, kuri ir Jēzū Kristū, nāve ir aprīta.
2. Tiem, kuri ir Jēzū Kristū, viss iet no nāves uz dzīvību, nevis otrādi.
3. Jēzus augšāmcelšanās paliek mums par dzīvu realitāti un sirdslietu caur praktisko Dievbijību.