Sprediķis Esto Mihi - Svētdiena pirms gavēņa laika

Jesaja 52:13-15, 1 Korintiešiem 13:1-13, Lūkas ev. 18:31-43

Šodien ir pēdējā svētdiena pirms gavēņa laika. Mīlestības ceļš ir galvenā tēma. Šodien gan ir laiks izdomāt, kā gavēt! Laulātiem pāriem vajadzētu atsacīties no intīmām attiecībām, visiem, kam ir no 18 līdz 60 gadiem vajadzētu atsacīties no gaļas, visiem atsacīties no saldumiem. Nauda, kas paliek pāri no gavēšanas, ziedot, darot žēlsirdības darbus.  Televīzijā vajadzētu skatīties tikai ziņas un kristīgos raidījumus, un lai visi datori un telefoni tiktu lietoti pēc iespējas mazāk. Ko darīt vietā? Par to māca šodienas lasījumi.

Šie lasījumi māca par mīlestības ceļu, kur atrodas, kā izskatās, kā tur staigāt. Vecās Derības lasījums māca, kas ir mīlestība. Šeit ir pravietojums par Jēzus krustā sišanu. Tur ir rakstīts, ka Jēzum veiksies. Vai tā ir veiksme pēc pasaules standartiem, tikt spīdzinātam līdz nāvei, krustā sistam un nonāvētam? Diez vai! Pēc pasaules standartiem mīlestība ir romantiska mīlestība, kas varbūt ne tikai, bet lielā mērā meklē savu labumu, bet pēc kristīgās ticības standartiem īsta mīlestība ir nesavtīga mīlestība, kas meklē citu cilvēku labumu. Jēzus bija gatavs ciest un mirt, lai izpirktu mūs no grēkiem un elles. Nav viegli mums tā rīkoties, bet gavēnis ir laiks, lai pastiprinātā režīmā lūgt, lai mums būtu nesavtīga mīlestība.

Otrais lasījums arī māca sīkāk par mīlestību. Šajā lasījumā, visās vietās kur ir pieminēts vārds mīlestība, to varētu aizvietot ar vārdu Jēzus. Pamēģini pats! Jēzus, Viņa vārdi un darbi ir īstas mīlestības izpausme un raksturojums. Kristīgai ticībai ir divas galvenās sastāvdaļas, patiesība un mīlestība. Vai ar citiem vārdiem, teorētiska mācība un prakse. Cilvēka miesa sastāv no skeleta, kauliem un mīkstas daļas, asinīm un orgāniem. Līdzībā varam teikt, ka skelets atbilst kristīgai mācībai, jeb dogmatikai un baznīcas tradīcijai. Mīkstas daļas atbilst lūgšanai, ticības padziļinājumam un praksei. Ja ir tikai skelets, tikai teorētiskā mācība, tad viss ir miris. Ja ir tikai mīkstas daļas, tad viss izplūst un nav stabilitātes. Ir jābūt gan skeletam, gan mīkstām daļām, gan kristīgai dogmai un tradīcijai, gan ticības praksei Dievbijībā. Gavēņa laiks ir laiks, lai pastiprinātā režīmā uzturētu un stiprinātu gan skeletu, gan mīkstas daļas.

Proti, lūgties vairāk, lasīt Bībeli vairāk, iedziļināties kristīgajā dogmatikā un tradīcijā, arvien vairāk, cik iespējams grēcīgam cilvēkam, iegūt Jēzus nesavtīgo mīlestību, nevis tikai savu savtīgo mīlestību. Pašreiz ir auksti ārā, siltumu vajag. Līdzībā varam teikt, ka Jēzus nesavtīgā mīlestība ir kā uguns, kas silda sirdi. Ar Jēzus nesavtīgo mīlestību sirdī tev ir silts, arī, ja ārā ir auksti. Evaņģēlijā ir sīkāka mācība par mīlestību, kā to iegūt. Ir rakstīts, ka Jēzus ņēma mācekļus pie Sevis. Pēc būtības tas ir pareizs tulkojums, bet ļoti burtiski tur ir rakstīts, ka Viņš tos sapulcēja pie sevis. Parasti armijas vienības uzturas pa attālumu viens no otra, bet.. Kad tuvojas kauja, tie koncentrējas, sapulcējas kopā, lai visi kopīgi spēki varētu tikt pielietoti. Tāpat gavēnis ir laiks, kad visiem mūsu spēkiem, laikam, visiem resursiem, kas mums ir, vajadzētu koncentrēties un sapulcēties kopā. Pie Jēzus. Lai maksimāli stipri, vienoti un koncentrēti uzvarētu sātana armiju un nodoties galvenam uzdevumam, kas ir garīgs padziļinājums.

Jēzus saka, ka Viņš un mācekļi dosies uz Jeruzalemi. Tā var arī izteikt, kas ir galvenais uzdevums. Doties uz Jeruzalemi. Jeruzaleme ir kristīgās ticības galvaspilsēta un simbols par Debesu Valstību. Burtiski nav obligāti doties uz turieni, bet līdzībā gan. Doties uz Jeruzalemi nozīmē nodoties kristīgai ticībai, teorijai un praksei. Ir protams tā, ka mēs savos spēkos nevaram to darīt, bet Svētā Gara spēkā ir iespējams līdzībā doties uz Jeruzalemi. Vienmēr un īpaši gavēņa laikā ir jāizvirza Jeruzalemi, Debesu Valstību, par savu galveno mērķi. Jēzus paskaidroja mācekļiem, ka Viņam būs jācieš, bet viņi neko nesaprata. Kāpēc? Jēzus izteicās skaidri un viņi nebija dumji. Iemesls bija, ka viņi negribēja saprast, tāpēc, ka viņi baidījās no ciešanām. Un mēs esam tieši tādi paši. Paši par sevi mēs neko nesaprotam šajā jomā. Mēs arī baidāmies no ciešanām, no ķibelēm, no neveiksmēm, no cilvēku nesaprašanas u.t.t.

Mums ir jāmācas, ka mēs paši netiekam galā, ne ar ko. Ka mums vajag Trīsvienīgā Dieva palīdzību visās jomās. Un ar šo mācību mums iet gana grūti. Šajā aspektā daudziem ir n.i., nav ieskaitīts. Kad viss veicas, mums liekas, ka lieliski tiekam paši galā, ka Dievs varbūt it tāds noderīgs palīgs, bet nav nepieciešams. Tāpēc ļoti bieži ir tā, ka viss ir otrādi. Ko mēs uztveram kā veiksme, pārsvarā ir neveiksme, jo, tas liek mums domāt, ka tiksim galā paši. Ko mēs uztveram kā neveiksme parasti ir veiksme, jo, liek mums saprast, ka paši netiekam galā. Tāpēc nav jābaidās no neveiksmēm, no ciešanām, no grūtībām u.t.t. Dievs neuzliek mums tādas lietas lai mūs mocītu, ne tāpēc, ka Viņš mūs nemīl. Iemesls ir tieši otrādi, visas ķibeles un grūtības ir tieši tāpēc, ka Trīsvienīgais Dievs mūs mīl. Visas grūtības un ķibeles ir no mīlestības, lai mēs mācāmies, ka paši netiekam galā, ka vajag Dieva palīdzību.

Pats par sevi cilvēks nekad nevar šo saprast. Pats par sevi cilvēks uztver visas neveiksmes ka apliecinājums, ka Dievs vai nu vispār nav vai vismaz nemīl viņu. Tāpēc mums ir jādara kā tas aklais evaņģēlijā. Lūgt par redzi, par garīgi redzīgām acīm. Tas aklais bija fiziski akls, mācekļi garīgi akli. Mums arī vajag dziedināšanu no garīga akluma un ir brīnums gan, kad cilvēks prot uztvert visādas grūtības ar prieku, ar pareizo attieksmi. Ir grūti un sāpīgi nodoties Dievam pilnā apjomā, bez atlikuma. Tad tu redzēsi savus grēkus lielākā apjomā, kas ir sāpīgi, bet caur to Dievs dod lielāku un dziļāku prieku sirdī. Mans aicinājums un novēlējums priekš gavēņa laikam ir: lai tu pats caur personisko pieredzi varētu sajust nākamās sešās nedēļās, ka Svētā Gara prieks sirdī ir lielāks un dziļāks nekā pasaules prieks. Ka sešas nedēļas gavēnis atmaksājas ar uzviju Lieldienās priekā. Pa daļai gavēnis ir skumjas un grūtības jā, bet... Skumju tumsa tiek apskaidrota un apspīdēta ar Svētā Gara prieka sauli. Tiem, kuri mīl Jēzu Kristu un nododas Viņam īstas nelaimes nav. Viss ir ceļš uz Jeruzalemi.

Šodienas bauslis: Nedrīkstam baidīties no ciešanām un mums ir jāsapulcējas pie Jēzus un jānododas Viņam pilnībā, bez atlikuma.

Šodienas evaņģēlijs: Tiem, kuri mīl Dievu īstas nelaimes nav. Viss ir ceļš uz Jeruzalemi.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Veiksme ir viss, kas ved mūs tuvāk Dievam, neveiksme viss, kas mūs attālina no Viņa.

2.    Kristīgā mācība ir kā skelets, lūgšana un praktiskā Dievbijība, kā mīkstas daļas. Vajag stiprināt abus gavēņa laikā.

3.    Mums ir jālūdz par atvērtām garīgām acīm, lai mēs redzētu, ka ceļš uz prieku vienmēr iet caur vairāk vai mazāk bēdām.