Sprediķis svētdiena pēc Zvaigznes dienas

Jesaja 42:1-7, Kolosiešiem 1:15-19, Mateja ev. 3:13-17

Šodienas galvena tēma ir par Jēzus kristībām, kad Jānis Kristītājs Viņu kristīja Jordānas upē. Vecās Derības lasījums ir pravietojums par šo notikumu un par Jēzus kalpošanu vispār. Tur ir rakstīts, ka attiecīgais kalps, kas ir Jēzus, atvērs acis aklajiem un ieved brīvībā tos, kuri ir ieslodzīti. Ko tad mūsu acīm jāredz? Mūsu grēcīgu dabu, ka esam pamatīgi grēcīgi un, ka bez Jēzus un viņa krusta nāvi mums nekāda cerība nav.

Kad tā ir, un kad ticam, ka Jēzus var un grib piedot grēkus, tad esam brīvi no grēka cietuma. Otrais lasījums māca par Jēzu, par Viņa personu, kāds Viņš ir. Jēzum jābūt centrā, pa vidu, mūsu draudzē un mūsu dzīvēs. Ja Jēzus ir centrā, ja Viņa godība parādās mūsu Dievkalpojumos un personīgā dzīvē, tad viss ir kā vajag, tad vienmēr būs labi. Mūsu aicinājums ir, lai mēs kļūtu pēc iespējas līdzīgāki Viņam. Mums nav jālasa Kas jauns vai privāta dzīve un nav jāmēģina līdzināties tiem cilvēkiem tur. Vismaz pārsvarā ar retiem izņēmumiem tie nav labi piemēri. Mums ir jālasa Bībeli un īpaši evaņģēlijos, jāstudē rūpīgi, kāds Jēzus ir, ko Viņš dara, un jāmēģina Trīsvienigā Dieva spēkā līdzināties Viņam pēc iespējas vairāk.

Evaņģēlijā dzirdējām, ka Jēzus nāca no Galilejas uz Jordānas upi. Galilejā dzīvoja mazāk ticīgi ebreji nekā Jūdejā un tāpēc šo apvidu parasti tika saukts par pagānu Galileju. Mūsu aicinājums ir, pārnestā nozīmē, lai ietu no neticības uz Jordānas upi, kur kristības notika. Kristībās, un dzīvot savās kristībās, mēs atrodam īsto glābjošo ticību. Kristības ir kristīgās dzīves pamats un sākumpunkts. Dzīvot savās kristībās nozīmē ievērot un atkārtot savas kristības solījumus caur svēto dzīvi draudzes kopībā. Jānis gribēja traucēt, atturēt Jēzus kristības. Ir viegli saprast Jāni. Kāpēc Jēzum, kas ir bez grēka, vajadzētu kristīties? Atbilde ir, ka Viņam tas nebija vajadzīgs. Tāpēc Jānim it kā bija totāla taisnība, ka tas viss bija it kā neloģiski un nevajadzīgi, bet tikai it kā. Jēzus kristības ir pravietojums, zīmē, par to visbūtiskāko ko Viņš darīja zemes virsū. Par Viņa krusta nāvi. Jēzus lika sevi kristīt ar grēka nožēlas kristību, lai parādītu, ka Golgātā pie krusta Viņš uzņems visus cilvēces grēkus uz sevi.  

Te ir vēl viena mācība. Ka mums ir jādara, ka Jēzus saka, un nav jāprāto ar savu prātu, vai tas liekas saprātīgi jeb nē. Paklausībai, nevis prātošanai, ir jābūt mūsu attieksmei saistībā ar Bībeles un Jēzus vārdiem. Jānis saka, ka viņam vajag tikt kristītam, jo, viņš ir grēcīgs. Šeit Jānis runā pravietiski visas cilvēces vārdā. Šie vārdi attiecas uz ikvienu cilvēku, šiem vārdiem vajadzētu būt ikviena cilvēka mutē. Es ļoti ceru, ka šie vārdi ir tavā mutē. Ir daudzi būtiski jautājumi ko kristīgs cilvēks var uzdot, bet visbūtiskākais ir šis: kā es varu pestīt, izglābt savu dvēseli? Šodien mums ir skaidra mācība par šo tēmu evaņģēlijā. Ir jāiet uz Jordānas upi, proti uz kristībām. Bet mēs visi zinām, ka nepietiek mazgāties vienu reizi, paliekam netīri atkal. Tāpēc vajag atkārtoti iet Jordānas upē iekšā, vajag atkārtoti mazgāties šajā upē.

Ar to es negribu teikt, ka vajag kristīties vairākas reizes. Pašas kristības notiek tikai vienu reizi. Atkārtoti mazgāties Jordānas upē nozīmē dzīvot savās kristībās, atkārtoti nožēlot savus grēkus, labprāt un vislabāk individuālā grēksūdzē. Visa kristīgā dzīve ir kristības turpinājums un tāpēc dzīvot savās kristībās, atkārtoti mazgāties Jordānas upē, vienkārši nozīmē dzīvot kristīgo dzīvi pa īstam un nopietni. Tikt kristītam un sākt ticēt Trīsvienīgajam Dievam un Jēzum Kristum ir ticības sākums un pestīšanas pamats un iemesls. Tikai Jēzus krusta nāvi un ticība tam ir tas, kas atver Debesu Valstības vārtus. Ko mēs paši darām nekad nav pamats pestīšanai. Tomēr, ja mums ir īsta ticība, tad šī ticība izpaužas lūgšanā, Bībeles lasīšanā, svētā dzīvē u.t.t draudzes kopībā. Ar citiem vārdiem, īsta ticība izpaužas atkārtotā mazgāšanās Jordānas upē. Kristības un ticība Jēzum un Viņa krusta nāvei ir pestīšanas pamats un pamatojums. Svēta dzīve, dzīve savās kristībās, ir tas veids, lai pārbaudītu, vai šī ticība ir īsta.

Ir vēl viens veids, kā pārbaudīt, vai mana ticība ir īsta. Saistībā ar grēku nožēlu, vai es nožēloju un skumstu tikai par to, ka mani grēki ir izraisījuši neērtības un ciešanas man. Jeb, vai es arī un pirmkārt nožēloju, ka mani grēki ir pārkāpums pret pašu Dievu, spļāviens sējā Trīsvienīgajam Dievam. Pirmkārt vajag skumt par to, ka mani grēki ir pārkāpums pret pašu Dievu, pret Viņa svētumu. Tikai otrkārt vajag skumt un uztraukties par tām neērtībām un ciešanām, ko mani grēki izraisa man. Šajā evaņģēlijā Dievs Tēvs saka no debesīm, ka Jēzus ir Viņa mīļotais Dēls. Agrīnā baznīcā bija un diemžēl arī šodien ir tāda maldu mācība, kas saka, ka Jēzus palika par Dieva Dēlu šajā brīdī, ka Viņš tāds nebija iepriekš. Tā nav. Ir taisnība, ka šī ir pirmā reize, kad šis fakts tiek plaši publiski pasludināts, jā, bet, tā bija jau iepriekš no mūžības.

Gribētu pabeigt ar vienu nelielu komentāru par kristībām. Ir tie, kuri saka, ka bērnu kristības nekur nav pieminētas Bībelē un tāpēc nepareizi. Pirmkārt tā nav taisnība. Ne atklāti, bet nedaudz starp rindām bērnu kristības ir pieminētas vairākās vietās Bībelē. Un otrkārt, galvenais ir, kāpēc bērnu kristības ir pieminētas tikai starp rindām un nepavisam atklāti. Pie, gar Latvijas šosejām tu neatrodi nevienu zīmi, ka ir jābrauc pa labo pusi. Un iemesls ir vienkāršs. Visiem ir skaidrs tik un tā, ka ir jābrauc pa labo pusi. Ir tieši tas pats princips Bībelē. Bērnu kristības ir pieminētas tikai starp rindām, tāpēc, ka tās tika uzskatītas kā pilnīgi pats par sevi saprotamas tajā laikā.  

Šodienas bauslis: Mums ir jāredz savu grēcīgu dabu un jāuzdod jautājumu: kā es varu pestīt savu dvēseli?

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus ir miris Golgāta pie krusta un augšāmcēlies, lai mūsu dvēseles varētu tikt pestītas.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Jēzus atver aklas acis, lai mēs varam redzēt savu grēcīgo dabu.

2.    Mūsu aicinājums ir, lai mēs būtu pēc iespējas līdzīgākiem Jēzum Kristum.

3.    Vārdi es esmu grēcīgs, man vajag tikt kristītam vajadzētu būt katra cilvēka mutē.