Sprediķis 1.svētd.pēc Ziemsvētkiem

Jesaja 63:7-9, Galatiešiem 4:4-7, Lūkas ev. 2:33-40

Šodien ir svētdiena pēc Ziemsvētkiem un galvenā tēma ir par mūsu Dievbērnības statusu. Caur Jēzus piedzimšanu, caur kristībām un ticību, mēs esam Dieva bērni pa īstam. Tāda ir tā galvenā doma šodien. Vecās Derības lasījumā dzirdējām, ka postā Dievs glāba un neapspieda savus bērnus. Tas nozīmē, ka nekad nav pamats satraukumam vai izmisumam tiem, kuri turas pie Trīsvienīgā Dieva. Dievam ir kontrole vienmēr un rūpējas par saviem bērniem arī visādās grūtībās un pat postā.

Otrais lasījums māca sīkāk, par Dievbērnības statusu. Visi cilvēki, arī ateisti un musulmaņi ir Trīsvienīgā Dieva bērni pēc radīšanas, bet ar to nepietiek, ar to vien cilvēkam nav īsta Dievbērnības statusa un Debesu Valstības mantojuma tiesības. Tikai caur grēku nožēlu un ticību jaunpiedzimušajam Jēzum Kristum mums ir īsta Dievbērnības statuss un esam Debesu Valstības mantinieki. Evaņģēlijs māca sīkāk, kā iegūt un saglabāt Dievbērnības statusu. Ir rakstīts, ka Jāzeps un Marija brīnījās par to, ko Simeons teica par Jēzu. Cilvēks var brīnīties negatīvā veidā, tā kā viņš tam netic. Tādā veidā viņi nebrīnījās. Viņi abi zināja, ka Jēzus tapa pārdabiskā veidā, abi zināja, ka kaut kas pavisam īpašs bija ar Jēzu.

Jāzeps un Marija brīnījās par to, ka kaut kas jauns tika pateikts par Jēzu. Viss palika arvien labāk un labāk, pakāpeniski Dievs atklāja un paskaidroja viņiem arvien vairāk par Jēzu. Princips ir tas pats mums, Jēzum ir vienmēr vairāk ko dot. Tev varētu likties, ka esi pieredzējis kristietis un tagad zini visu par Dievu, bet tā nekad nav. Trīsvienīgais Dievs vienmēr ātrāk vai vēlāk darīs ko jaunu, kas liek tev atkal brīnīties pozitīvā aspektā par Viņa vareniem darbiem. Tas ir aicinājums vienmēr iet tālāk un meklēt dziļāk un vairāk. Simeons arī saka, ka Jēzus ir likts lai daudzi kristu un daudzi celtos. Šeit ir kodolīga mācība, kā kļūt par Dieva bērnu. Man pašam vajag krist. Ne tīri burtiski, bet līdzībā gan. Ir jāatzīst, ka Jēzus ir Kungs vispār un īpaši manas dzīves Kungs un Vadonis, un es padotais. Tā darot, tu iegūsi Dievbērnības statusu, bet protams nav jāpaliek pie zemes, nedz tiešā, nedz pārnestā nozīmē. Ir jā-augšamceļas Dieva spēkā, lai kalpotu Viņam un citiem cilvēkiem.

Simeons arī saka Marijai, ka zobens dursies cauri viņa sirdi un ar to daudzu siržu domas atklāsies. Ne tīri burtiski, bet līdzībā gan šie vārdi piepildījās, kad Marijai Golgātā pie krusta bija jāredz sava dēla mokpilno nāvi. Princips ir tas pats arī šodien un mums. Līdzībā visādi zobeni, ciešanas, grūtības un sirdssāpes trāpās arī pa mums. Tas tulkojums, ka daudzu siržu domas ar to atklājas nav gluži pareizs. Tīri burtiski te ir rakstīts, ka daudzu siržu dialogi ar to atklājas. Dialogs ir svešvārds, kas nozīmē saruna starp diviem. Vienmēr, visās sirdīs neizbēgami notiek dialogs, saruna starp diviem, bet izšķirošais jautājums ir, ar ko tev ir saruna savā sirdī. Ar Trīsvienīgo Dievu vai ar sātanu. Vai Dievs vai sātans ietekme un valda par tavu sirdi? Un princips ir tieši tāds pats šodien.

Atbilde uz šo jautājumu parādās, kad tev trāpās pa zobenu sirdī, pa ciešanām un nopietnām grūtībām. Ja tu tad sāc dusmoties, lamāties un paliec sarūgtināts uz Dievu, un varbūt pat atkrīti no ticības, tad secinājums ir skaidrs. Tad tev bija dialogs, saruna ar sātanu sirdī, varbūt ne tikai, bet viennozīmīgi pa daudz. Toties, ja tev trāpās pa zobenu sirdī un tu saproti, ka tā ir Dieva pārmācība no mīlestības, ja attiecīgais zobens padara tevi pazemīgāku un dziļāk ticībā, tad secinājums ir arī skaidrs. Tad tev bija dialogs, saruna ar Jēzu sirdī. Visi bērni grib un vajag arī uzturēt sarunu ar saviem vecākiem. Tāpat mums, Dieva bērniem ir jāuztur dialogs, saruna ar Debesu Tēvu savās sirdīs. Ir neizbēgami, ka sātans maisās pa kājām un grib ienākt tavā sirdī ar netīriem zābakiem, bet... Ir jādod viņam pa muti uzreiz, ir jāizdzen viņu laukā un nekādā gadījumā nedrīkst ielaisties dialogā, sarunā ar viņu. Kā cilvēks attiecas uz zobenu, uz krustu, ir vienmēr tas, kas parāda, vai viņš ir īsts Dieva bērns jeb nē.

Ir arī rakstīts, ka praviete Anna kalpoja Dievam ar gavēšanu un lūgšanām. Tas ir vienmēr Dievkalpošanas sākums un pamats. Ir taisnība, ka ar to nepietiek, vajag arī tikt tālāk līdz praktiskiem kalpošanas darbiem, bet.. Praktiskas kalpošanas darbi ir sekas, nevis pamats un sākums. Ja mēs papriekšu nekalpojam ar gavēšanu un lūgšanām, tad visa kalpošana ar praktiskiem darbiem paliek šķība un pa tukšo. Papriekšu ir jālūdz, pēc tam ir jāstrādā. Šajā evaņģēlijā ir pieci cilvēki, Jēzus, Marija, Jāzeps, Simeons un Anna, kuri visi ir Dieva bērni pa īstam. Un viņi ir visos vecumos. Jēzus pavisam jauns, mazs bērns, Marija jauna, pusaudžu vecumā, Jāzeps nobriedušā vecumā un pēdējie divi vecumā. Tas parāda, ka visi neatkarīgi no vecuma ir aicināti Dieva ģimenē. Tas parāda, ka Dievam ir bērni visos vecumos. Tas parāda, ka arī veciem cilvēkiem, kuri pēc pasaules standartiem ir norakstīti, ir svarīgi uzdevumi Dieva ģimenē.  

Ir rakstīts, 5. Mozus grāmatā 19:15, ka visam ir jāizšķir pēc diviem vai trim lieciniekiem, proti, jābūt vismaz diviem lieciniekiem, lai kaut kas tiktu uzskatīts par patiesu. Simeons un Anna ir divi liecinieki, kuri abi apgalvo, ka Jēzus ir Dieva Dēls un Pestītājs. Jāzeps un Marija protams ņēma Jēzu opā, klēpī un samīļoja Viņu, kā visi vecāki dara, un visticamāk pamatīgi, bez steigas. Ir protams tā, ka tīri burtiski mēs nevaram darīt to pašu, bet.. Līdzībā varam gan. Pavadīt laiku kopā ar Dievu un veidot attiecības ar Viņu, bez steigas, ir līdzībā tas pats kā samīļot Viņu. Vienīgā būtiska piebilde ir, ka Trīsvienīgais Dievs nav mazs bērns, bet liels un spēcīgs, bet.. Princips tomēr ir tas pats. Līdzībā Debesu Tēvs grib tevi samīļot un Dieva bērniem klājas atsaukties tam.

Šodienas bauslis: Man vajag krist un atzīt Jēzu par savu Kungu.

Šodienas evaņģēlijs: To darot, mēs iegūstam Dievbērnības statusu un kļūstam par Debesu Valstības mantiniekiem.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Dievs palīdz un uztur savus bērnus arī postā un grūtībās.

2.    Caur grēku nožēlu un ticību esam Dieva bērni pa īstam, ne tikai pēc radīšanas.

3.    Visiem neatkarīgi no vecuma ir aicinājums kļūt par Dieva bērniem.