Sprediķis 24. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Šodien ir svētdiena pirms Mūžības svētdienas un galvenā tēma ir sagatavošanās priekš Mūžības svētdienas un mūžībai. Lai mēs uzmanīgi un ar prieku gaidām Jēzus otro atnākšanu. Ir arī Covida vīrusa laiki un daudzi uzdod jautājumu: kāpēc ir šī slimība un, kad beigsies? Es neesmu Dievs, es nezinu, bet es domāju, ka iemesls ir vienkāršs. Trīsvienīgais Dievs grib iemācīt mums un cilvēcei, lai nepielūgtu naudu.

Gandrīz visiem uzņēmējiem, izņemot apbedīšanas birojiem un tiem, kuri pārdod dezinfekcijas līdzekļus, šis vīruss ir tīra katastrofa, kas ļoti nopietni sit uz pasaules ekonomijas un tādējādi arī sit uz daudziem makiem. Visticamāk Dievs grib pateikt mums, ka ir jābeidz pielūgt nauda un vietā jāsāk pielūgt Trīsvienīgo Dievu. Šeit ir arī atbilde uz jautājumu, cik ilgi šī pandēmija turpināsies? Kamēr mēs iemācīsimies pielūgt Trīsvienīgo Dievu un ne naudu. Mums ir protams atļauts un nepieciešams lietot naudu un pelnīt naudu, bet nauda ir jāuztver kā līdzeklis, nevis kā mērķis. Tātad pirmais solis, lai sagatavotos mūžībai ir, lai nekurnētu par Covidu, bet no tā iemācītos, nepielūgt naudu.

Vecās Derības lasījums arī māca, kā sagatavoties mūžībai un Jēzus otrai atnākšanai. Mums ir jābūt apspiestiem, nabadzīgiem un priecīgiem. Tīri burtiski nav jābūt apspiestam un nabadzīgam, bet garīgā ziņā. Ir jāredz savi grēki un sava grēcīgā daba un par to jāskumst un jājūtas nabadzīgam garā. Proti, atkarīgam no Trīsvienīgā Dieva spēka, žēlastības un piedošanas. Un tieši tad rodas īstais, garīgais prieks sirdī, kas ir dziļāks un īstāks nekā pasaules lētie prieki. Šeit ir arī runa par laupījumu. Mūsu pestītās dvēseles ir tas laupījums, ko Trīsvienīgais Dievs grib ņemt pie Sevis. Otrajā lasījumā ir trīs galvenie vārdi. Piederība, pazemība un godība. Mēs piederam debesīm, proti Dievam. Ir jāapzinās, ka Debesu Valstība ir īstā dzimtene un fiziskā nāve ir atgriešanās dzimtenē. Te ir atkal pieminēts par grēka apziņu, ka ir jāapzinās sava pazemība, ka esam necienīgi vāji kalpi un Trīsvienīgais Dievs ir stiprais priekšnieks. Un, kad mēs tā darām, mūs gaida Debesu Valstības godība.

Evaņģēlijā Jēzus māca sīkāk par pestīšanu, kas ir jāievēro, lai pestītu savu dvēseli. Viņš saka, ka Dievs redz un zina par visiem mūsu grēkiem, kaut mums izdodas kaut ko apslēpt cilvēku priekšā. Tāpēc ir jālūdz, lai Svētais Gars parāda tev visus grēkus. Lai visi grēki būtu nožēloti, izsūdzēti un piedoti. Te ir arī runa par Dievbijību. Trīsvienīgais Dievs nav despots, kas dara mums pāri. Nav jābaidās no Dieva, kā mēs baidāmies no huligāniem un krimināliem. Tomēr, ir jāapzinās, ka Dievs ir priekšnieks, kam ir visa vara. Ja tu dari kā Dievs saka, viss kārtībā, absolūti nav par ko baidīties. Toties, ja tu nedari kā Dievs saka, tad ir ko baidīties. Elle nav nekāds joks un nav nekas patīkams. Ir jābīstas no elles uguns. Dievbijīgs cilvēks apliecinās Jēzu. Tas vārds, kas te ir tulkots apliecināt, grieķu valodā tīri burtiski nozīmē teikt to pašu. Apliecināt Jēzu nozīmē teikt to pašu, ko Viņš ir teicis, turēties pie tā, ko Viņš ir teicis. Ja tu saki to pašu ko Jēzus ir teicis, tu nebūsi populārs cilvēku priekšā. Bet par to nav jāuztraucas. Īsta Dievbijība izdzen bailes no cilvēkiem. Ir jābaidās no Dieva, nevis no cilvēkiem.

Dievbijība ir arī saistīts ar paļaušanos uz Dievu. Ir rakstīts 56 psalmā ”Izbaiļu diena uz tevi es paļaujos.” Ir protams tā, ka Dievs ir devis tev galvu, acis, ausis un muskuļus, lai tu tos lietotu, bet.. Gala rezultātā ir Dievs, kas valda un tāpēc ir jāpaļaujas un jāatzīst, ka pēdējais vārds pieder Trīsvienīgajam Dievam. Cilvēku priekšā ir pretstats starp bailēm un mīlestību. Tev ir grūti mīlēt  cilvēku, no kā tu baidies. Bet Dieva priekšā ir saistība starp Dievbijību un mīlestību. Trīsvienīgais Dievs nerājas un nerunā stingri uz mums, tāpēc, ka Viņš mūs nemīl. Tieši otrādi. Dievs runā stingri un rājas tāpēc, ka Viņš mūs mīl. Līdzībā, Trīsvienīgais Dievs nav tāds skolotājs, kas no vienaldzības nerājas uz skolēniem, bet gala rezultātā liek sliktas atzīmes. Trīsvienīgais Dievs ir tāds skolotājs, kas rājas gan, bet... No mīlestības, lai paaugstinātu skolēnu sekmes, lai gala rezultātā varētu likt labas atzīmes.

Tāpēc, ja Dievs tevi rauj aiz ausīm, neuztraucies. Tas viss ir no mīlestības, lai paaugstinātu tavas garīgās sekmes, lai gala rezultātā tava dvēsele tiktu pestīta. Kaut ar stingriem paņēmieniem, Dieva gala mērķis vienmēr ir mīlestība. Un attiecīgi mums vajadzētu bīties Dievu, tieši tāpēc, ka mēs Viņu mīlam. Ir tā, ka mūsu mīlestība uz Dievu nav un nekad nebūs tīra un perfekta. Nav iespējams mīlēt Dievu un Jēzu ar perfekto mīlestību, bet... Nav tik traki, ka mēs nemaz nevaram mīlēt Dievu. Kaut ar nepilnīgo mīlestību mēs varam mīlēt Dievu un ir jālūdz, lai šī mīlestība būtu pēc iespējas lielāka un pilnīgāka. Jēzus saka, ka esam vērtīgāki par zvirbuļiem. Cilvēku priekšā pasaulē ir veiksminieki un neveiksminieki, un ļoti maz un drīzāk neviens nemīl neveiksminiekus, bet Dieva priekšā katrs cilvēks ir unikāls un vērtīgs, vienalga, kāds ir viņa statuss pasaulē.

Visi vecāki ir laikam dažreiz piedzīvojuši, ka bērns ir kaut kur pazudis. Tas sāp sirdī gan, vai ne? Ir uztraukums ne pa jokam un ļoti liels prieks un atvieglojums, kad atrodas tas bērns, vai ne? Tieši tāpat Trīsvienīgais Dievs mīl un grib izglābt visus savus bērnus, arī tevi. Vienalga, vai esi veiksminieks vai neveiksminieks cilvēku priekšā. Tāpēc mans mīļais draugs. Nožēlo savus grēkus, tici, ka tie ir piedoti, tici Jēzum, nāc uz baznīcu, turies draudzes kopībā. Esi gatavs sātana uzbrukumiem, un lūdz lai Dievs tevi pasargātu no sātana ietekmes. Tad esi gatavs Jēzus otrai atnākšanai.

Šodienas bauslis: Mums ir jānožēlo visi grēki un jābīstas Dievu.

Šodienas evaņģēlijs: Dievs ir stingrs tieši tāpēc, ka Viņš mūs mīl un grib pestīt mūsu dvēseles.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Garīgā ziņā mums ir jābūt apspiestiem un nabagiem no grēka apziņas. Tieši tad Dievs dod īsto prieku sirdī.

2.    Debesu Valstība ir īstā dzimtene un ir jāapzinās sava pazemība, lai redzētu Dieva godību.

3.    Īsta Dievbijība izdzen bailes no cilvēkiem.