Sprediķis 20. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Šodienas galvenā tēma ir ticības spēks. Kāds ir ticības spēks, kā tas rodas? Vecās Derības lasījumā ir rakstīts, ka klusi un paļāvīgi jūs būtu vareni. Ticības spēks nāk caur mums jā, bet... Tam nav savs avots mūsos. Kad mēs esam klusi Trīsvienīgā Dieva priekšā, lūgšanā, Bībeles lasīšanā u.t.t, tad rodas ticības spēks. Klusumā un paļāvībā Dieva priekšā rodas ticības spēks. Ticības spēks nekādā gadījumā nav atkarīgs no mums, tieši otrādi. Mums ir jāatzīst savu vājību, lai Dieva spēks var darboties mūsos.

Otrais lasījums māca sīkāk, kā rodas ticības spēks. Tur ir rakstīts, ka Jēzus asinis ir droša pieeja svētnīcai. Proti, ka pārliecība par piedotiem grēkiem ir būtisks nosacījums, lai ticības spēks varētu rasties. Ir protams jāredz un jānožēlo tos grēkus. Tomēr, arī jābūt pārliecinātam, ka tie ir piedoti Jēzus asinīs. Te ir vēl norādījumi, kā ticības spēks rodas. Mums vajag būt uzmanīgiem cits pret citu un jārosina uz mīlestību un labiem darbiem. Tāpēc draudzes sadraudzība ir svarīga, tāpēc nevaram būt kristieši ārpus no draudzes. Tev vajag, kas uzmana tevi, un kādu kam dot uzmanību. Tev vajag, kas rosina tevi uz labiem darbiem un kādu, ko rosināt uz labiem darbiem. Tur ir arī rakstīts, ka nedrīkstam pamest savas kopīgas sapulces, proti Dievkalpojumus. Ticības spēks rodas draudzes sadraudzībā un draudzes Dievkalpojumos.

Evaņģēlijā dzirdējām negatīvu piemēru, kā ticības spēks nerodas vai pazūd, kad cilvēks aiziet no Jēzus. Jēzus jautā apustuļiem, vai viņi arī grib aiziet. Lai saprastu šo ir jāzina, kas ir noticis te iepriekš. Jēzum tikko ir bijis nopietnas domstarpības, nevis ar tiem 12, bet ar citiem mācekļiem, un ar daudziem, un daudzi ir tikko aizgājuši. Kāpēc, par ko bija konflikts? Par četrām galvenām lietām. Jēzus teica atklāti, ka Viņš ir apsolītā Mesija, Dieva Dēls. Tas viņiem nebija pa prātam. Jēzus teica, ka Dievgalds ir Viņa miesa un asinis, ka nav nekāda līdzība vai pārnestā nozīme. Dievgalds ir Viņa asinis un miesa un punkts. Tas nebija pa prātam. Jēzus arī teica, ka cilvēks ir pamatīgi ne pa jokam grēcīgs. Tas nebija pa prātam. Jēzus arī teica pa taisno, ka daudzi nāca pie Viņa nepareiza iemesla dēļ. Tāpēc, ka viņi tikai gribēja kādu laicīgu labumu no Viņa. Nevis tāpēc, ka viņi mīlēja Jēzu un gribēja kādu garīgo labumu no Viņa. Tas arī nebija pa prātam.

Mēs varam raustīt degunu uz šiem sliktiem mācekļiem, kuri apvainojās, bet... Cilvēkam ir tāda pati grēcīga daba arī šodien. Tas pats notiek ap mums šodien un tas pats varētu notikt arī ar mums. Tāpēc mums ir jālūdz, lai mēs tam ticētu, lai mēs neapvainojamies par Jēzus vārdiem. Lai ticības spēks rastos, mums ir jātic un jābūt pārliecinātiem, ka Jēzus ir Dieva Dēls, ka Dievgalds vai altāra sakraments ir Viņa miesa un asinis, ka cilvēks ir pamatīgi grēcīgs. Un ir jānāk pie Jēzus pareizā iemesla dēļ, tāpēc, ka gribam garīgus labumus no Viņa, nevis tikai laicīgus. Nevajag atkāpties no Jēzus, vajag piekāpties Viņam, vajag tuvoties un būt kopā ar Viņu, lai ticības spēks rastos. Dieva Vārds, Bībele, nekad nav bez iedarbības. Kaut kas vienmēr notiek, kad cilvēks saskaras ar Bībeles un Jēzus vārdiem, bet ir divas iespējamās versijas. Vai nu ticība, vai atkāpšanās, piedauzība, apvainošanās par Jēzus vārdiem. Mums ir jālūdz, par atvērtām, mīkstām sirdīm, lai Bībeles iedarbība mūsos būtu ticības spēks, nevis piedauzība un apvainošanās.

Mums ir jātic un jāsaka to pašu, ko Pēteris teica un ticēja. Viņš teica, Kungs, pie kā mēs iesim. Nav cits, pie kā iet. Šis ir būtisks nosacījums, lai ticības spēks rodas. Lai mēs redzam un ticam, ka Jēzus un kristīga ticība ir vienīga patiesība, vienīgais īstais Dievs. Visi citi t.s dievi ir māņi, tie eksistē tikai cilvēka apziņā, bet ne pa īstam. Pēteris arī saka, ka Jēzum ir mūžīgās dzīvības vārdi. Ticības spēks rodas, kad cilvēks lasa un tic tam, ko Jēzus saka un kas ir rakstīts Bībelē. Pēteris arī saka, ka Jēzus ir Dieva Svētais, proti, Dievs pats. Ticības spēks rodas, kad ticam, ka Jēzus ir Dieva Dēls un viens no Trīsvienības trim personām. Tagad esmu pieminējis daudzus nosacījumus, lai mums būtu ticības spēks. Un šie nosacījumi nerodas tāpat vien. Tikai Svētais Gars var dot šādu pārliecību cilvēka sirdī. Ticības spēks nāk caur Svētā Gara darbību un nerodas tāpat vien cilvēka sirdī. Šis ir saistīts ar pēdējo, ko gribētu pieminēt.

Kas traucē cilvēkiem ticēt un iegūt ticības spēku? Ir daudz ko pieminēt, bet viens parastais iemesls ir saistīts ar cilvēka prātu un saprašanu. Parasti cilvēks grib visu saprast, pirms viņš kaut ko dara vai tic. Un gandrīz vienmēr ar laicīgām lietām tas ir pamatots, pat nepieciešams, jā. Ja tu nesaproti, kā dators darbojas, uz kādas pogas ir jāspiež, tas dators labākā gadījumā nedara ko tu gribi un sliktākā gadījumā, tu izraisi kādu nekārtību tajā datorā. Lai tā ir ar datoriem, ka pirmkārt ir jāsaprot, jā, bet Trīsvienīgā Dieva priekšā ir cits princips, pavisam otrādi. Dieva priekšā ir šāds princips, pirmkārt jātic, tikai otrkārt tu sapratīsi. Ja tu pa priekšu gribi saprast, tu nekad neticēsi. Saprašana nekad neizraisa ticību, bet Ticība izraisa saprašanu.

Šajā evaņģēlija tulkojumā ir viena detaļa, kas ir ļoti pareizi tulkota. Pēteris saka, ka viņi ir atzinuši, ka Jēzus ir Dieva Svētais. Viņš nesaka, ka viņi ir sapratuši, ka Jēzus ir Dieva Svētais. Tas vārds, kas te ir lietots grieķu valodā nozīmē tieši atzīt, nevis saprast. Es piekritu, ka atšķirība ir neliela un smalka, bet atšķirība ir, un tā atšķirība ir būtiska. Mans mīļais draugs, negaidi, līdz tu sapratīsi visus nosacījumus, ko pieminēju, lai ticības spēks varētu rasties. Atzīsti, tici tiem nosacījumiem, tad ticības spēks rodas un ar laiku rodas arī saprašana.

Šodienas bauslis: Lai ticības spēks rastos, mums ir jātic, ka Jēzus ir Dieva Dēls, ka Dievgalds IR Viņa asinis un miesa un, ka esam pamatīgi grēcīgi.

Šodienas evaņģēlijs: Ticības spēks nav atkarīgs no mums, tieši otrādi. Ticības spēks piedzimst mūsu nespēkā.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Ticības spēks rodas klusumā, lūgšanā Dieva priekšā.

2.    Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka mūsu grēki ir piedoti, lai ticības spēks rastos.

3.    Lai ticības spēks rastos, mums pa priekšu ir jātic, pēc tam mēs sapratīsim.