Jaunava Marija, Jēzus māte
Lasījumi Jesaja 52:7-10, 2.korintiešiem 1:20-22 un Lūkas ev. 1:39-45
Šodien ir ceturtais Advents.
Stāvam uz Ziemsvētku sliekšņa un galvēna tēma ir par Jaunavu Mariju, Jēzus
māti. Pirmajā lasījumā dzirdējām par labās vēsts nesēja soļiem kalnos. Tas ir
pravietojums par šodienas evaņģēliju, par Mariju, kas gāja pie Elizabetes
Jūdejas kalnienē. Otrajā lasījumā dzirdējām vārdus jā, āmen un par zīmogu. Kāpēc,
par ko? Mums ir jāsaka jā un āmen trim lietām. Pirmā, ka Jēzus ir Kungs. Otrā,
ka Marija ir Dieva māte un Dieva dzemdētāja. Trešā, ka Svētais Gars dod mums
pārliecību par šo, ka Svētais Gars ir tā savienojuma saite starp mums un
Trīsvienīgo Dievu. Līdzībā Svētais Gars ir arī kā zīmogs, kas apstiprina, ka tā
ir.
Evaņģēlijā mēs dzirdējām sīkāk
par Mariju. Daudz ko varam mācīties no Marijas. Viņa cēlās, lai dotos
ceļojumā. Viņa devās ticības ceļojumā. Ceļojuma cēlonis bija ticība, ka viņa
ticēja un teica jā Svētajam Garam. Nav rakstīts tieši kāpēc viņa cēlās bet
visticamāk Svētais Gars bija atklājis viņai, ka Elizabete arī ir grūtniece, ka
viņām būs kaut kas kopīgs ko pārrunāt. Viņa ticēja tam, ko Svētais Gars
teica. Šis ceļojums arī nebija bez riskiem. Laikam ceļojums prasīja 4 vai 5
dienas un gāja caur neapdzīvotu teritoriju, kur varētu būt gan bīstami
dzīvnieki, gan bīstami cilvēki. Bet arī šājā ziņā viņa ticēja un nebaidījās no
bīstamībām. Mums ir atšķirīgs gala mērķis, Debesu Valstība un nē Jūdas
kalniene. Bet visos citos aspektos princips ir tas pats mums. Mums arī jādodas
uz ticības ceļā, Svētā Gara vadībā. Ceļojums ir vienlaicīgi bīstams un pilnīgi
bez riskiem. Ja vien turamies ticībā un neatkrītam, ceļojums ir pilnīgi bez
riskiem. 100% drošs tu tiksi uz gala mērķi, ja vien neatkrīti. Bet diemžēl
sātans ir čakls un ir gana daudzi kārdinājumi, kas varētu likt mums noiet no
ceļa. Tāpēc nepārtraukti jābūt nomodā, lai sātans mūs neapmuļķotu.
Marīja arī devās steigšus. Tas
nenozīmē, ka viņa dumji sasteidzās. Tas nozīmē, ka viņa devās mērktiecīgi, bez
čamašanās, bez laika nobumbulēšanas. Mācība mums ir vienkārša un skaidra. Mēs
nedrīkstam dumji sasteigties ceļā uz Debesu Valstību. Bet čammāšanās un
bezjēdzīga laika nobumbulēšana ir arī slikti. Mērktiecīgi ir jāceļo uz Debesu
Valstību. Ko varam vēl mācīties no Marijas? Elizabete arī bija ticīga sieviete.
Atbilstoši mūsu apstākļiem bija divas draudzes locekļes, kas parunāja viena ar
otru. Abas bija grūtnieces un abām draudēja nepatīkšanas. Marijai par to, ka
cilvēki nepamatoti domāja, ka viņa bija laulības pārkāpēja. Elizabetei drīzāk
apsmiekļi par to, ka viņa bija palikusi par grūtnieci vecumā. Visticāmāk viņas
dalījās gan priekos par tiem bērniem, gan bēdās par tām nepatīkšanām un
bīstamībām, kas stāvēja priekšā. Princips ir atkal tas pats mums.
Šodienas bauslis: Mums ir jātic
kā Marijai un mērktiecīgi jādodas ticības ceļā uz Debesu Valstību.
Šodienas evaņģēliji: Jēzus
piedošana attiecas uz mums un Jēzum ir vienmēr līdzjūtība ar mums un var
vienmēr mūs saprast.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1.
Ir jādodas ticības
ceļā.
2. Mērktiecīgi ir jādodas ticības ceļā.
3.
Uz ticības ceļā mums
ir jāstiprina un jāatbalsta viens otram.