Sprediķis 19.maijs
Viņš ilgi nepaliktu amatā, tas
visiem ir skaidrs. Tas pats princips attiecas uz mūsu ticību. Ir jālieto
ticības barībvielas un jāgrib augt, pilnveidoties ticībā. Teorētiski viegli,
bet sātanam tas nepatīk un viņš liek sprunguļus ritenī. Par to dzirdējām otrajā
lasījumā. Ir nepārtraukta cīņa starp Garu un miesu. Pāvils saka, ka mums nav
jābūt zem bauslības. Ko tas nozīmē? Te ir divi galvenie aspekti, kas abi ir
sātana maldi un viltības. Viens ir, ka cilvēks netic grēku piedošanai. Sātans
čukst ausī, ka mūsu grēki nevar tikt piedoti, bet tie ir meli. Ja vien cilvēks
godīgi no sirds nožēlo savus grēkus, visi grēki var tikt piedoti. Nav nekas
pārāk briesmīgs, lai nevarētu tikt piedots. Otrs aspekts ir uz otru pusi.
Sātans maldina cilvēku lai ticētu, ka viņš nav grēcinieks, ka viņam grēku
piedošanu nevajag. Sātans maldina cilvēku ticēt, ka Trīsvienīgais Dievs dos
viņam ordeni par labiem darbiem, ka Jēzus viņam nav vajadzīgs.
Abi ir meli un pareizais
vidusceļš ir, lai apzinātos savus grēkus un ticētu, ka tie ir piedoti. Ir divas
profesijas ar ko Bībele mūs salīdzina. Sportisti un karavīri. Būtu labi, ja
karavīriem būtu mierīga dzīve, bet tā nav. Jebkurā brīdī kāda lode, lādiņš jeb rokas
granāta var draudēt. Ne tīri burtiski, bet līdzībā ir tas pats mums. Ir nemitīga
ticības cīņa kur mums visu laiku jābūt modriem. Sātana lodes un granātas var
lidot gaisā jebkurā brīdī un tāpēc ir jāturas cieši ciet pie Trīsvienīgā Dieva.
Lūgšana ir mūsu galvenais ierocis šajā cīņā. Evaņģēlijā Jēzus māca sīkāk, kā
augt ticībā un kā izturēt sātana uzbrukumus. Viņš saka, ka ir jātur Dieva
baušļus, lai mēs paliktu Viņa mīlestībā. Baušļi un mīlestība ir saistīti kopā.
Trīsvienīgais Dievs nav devis baušļus, lai ierobežotu dzīvi, lai padarītu dzīvi
garlaicīgu. Baušļi ir doti, lai aizsargātu dzīvi, un ir tāpēc neizbēgami
saistīti ar mīlestību. Īsta mīlestība ir tikai tas, kas ir savienojams ar Dieva
baušļiem.
Otrais dvīņu pāris ir nesavtīga
mīlestība un prieks. Cilvēks, kam ir tikai savtīga mīlestība, kas tikai grib
panākt savu, nav laimīgs. Viņam varētu būt un nereti ir gana daudz materiāli
labumi, bet tie ir visi pa tukšo. Īstais prieks parādās tikai, kur ir nesavtīga
mīlestība. Sātans nevēlas, lai tu augtu ticībā. Kad Viņa lādiņi un lodes lido
virs galvas ir viegli padoties un laisties lapās. Tomēr, tā nedrīkst jo, kur ir
nesavtīga mīlestība, tur ir pirmkārt Jēzus draudzība un otrkārt arī ticības
brāļu un māsas draudzība. Kur ir nesavtīga mīlestība, tie kristieši veido
stipru vienību, kas spēj pretoties Sātana uzbrukumiem un augt ticībā. Kad mēs
spējam mīlēt ar nesavtīgo mīlestību, tad mūsu prieks būs pilnīgs. Spēja mīlēt
ar nesavtīgo mīlestību ir ticības auglis un nosacījums, lai mēs spētu augt tālāk
ticībā.
Šodienas bauslis: Mums ir jāaug
ticībā, nedrīkstam stāvēt uz vietas.
Šodienas evaņģēlijs: Īsts prieks rodas,
kad darām kā Jēzus ir teicis un mīlam ar nesavtīgo mīlestību.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1.
Ticībai vajag
barībvielas. Bez barībvielam nekas nevar augt.
2. Mums ir jābūt grēka apziņai un pārliecībai par grēku piedošanu.
3.
Draudzība un
nesavtīga mīlestība ir viens dvīņu pāris. Prieks un nesavtīga mīlestība ir otrais
dvīņu pāris