Sprediķis 31.martā
Otrajā
lasījumā dzirdējām par garīgo pienu. Ir normāli, ka mazi bērni ēd tikai mātes
pienu no sākuma. Ir normāli, ka visi kristieši ir jauni, svaigi un bez ticības
pieredzes no sākuma, ticības iesākumā. Ir normāli, ka līdzībā, visi kuri ir
jauni ticībā ēd tikai garīgo pienu no sākuma, bet... Nav normāli, ka cilvēks,
kas ir bijis ilgu laiku draudzē, paliek pie garīgā piena līmeņa. Iedomājies
pusaudzis, kas joprojām ir pie mātes krūts. Visiem ir skaidrs, ka tas būtu galīgi garām, absurdi. Tomēr, diemžēl,
visās draudzēs visā pasaulē ir vairāk vai mazāk tādi, kuri līdzībā, garīgā
ziņā, nav izauguši no garīga zīdaiņa stadijas. Kāpēc? Iemesli varētu būt daudzi,
bet vismaz viens parastais iemesls ir, ka cilvēks ir draudzē nepareiza iemesla
dēļ. Nereti cilvēks nāk uz draudzi, tāpēc, ka viņš ir vientuļš, un meklē
draugus draudzē. Ir protams labi un normāli, ja tev ir draugi draudzē ko tu
gribi satikt, bet... Pirmkārt ir jānāk Jēzus dēļ un tikai otrkārt draugu dēļ.
Parastais iemesls ir arī, ka cilvēks kaut ko grib no Jēzus, bet... Viņš negrib
pašu Jēzu. Pirmkārt ir jānāk paša Jēzus dēļ, un tikai otrkārt tāpēc, ka tu kaut
ko gribi no Jēzus. Kas vēl raksturo garīgos zīdaiņus? Viņi apvainojas par visu
ko, ticībās lietās. Tas ir skumīgi, bet loģiski, jo ticības lietas sevišķi
neinteresē, bet drīzāk pļāpāt un sist klačas.
Šodien mums
visiem vajag pārbaudīt sevi Trīsvienīgā Dieva priekšā. Vai es esmu draudzē
pareizā iemesla dēļ, Jēzus dēļ? Vai es esmu izaudzis no garīgā zīdaiņa līmeņa?
Vai es bieži apvainojos par kaut ko ar ticības lietām? Vai es augu ticībā?
Katram ir jāpārbauda sevi, katram ir atbildība par sevi Dieva priekšā.
Evaņģēlijā dzirdējām spilgtu piemēru par cilvēkiem, kuri nāk pie Jēzus
nepareiza iemesla dēļ. Jēzus ir tikko iepriekš izdarījis maizes brīnumu un
paēdinājis piecus tūkstoš vīriešus. Tie cilvēki ļoti dedzīgi meklē Jēzu, bet
maizes dēļ, nevis paša Jēzus dēļ. Ir jāmeklē Jēzu, bet pareizā iemesla dēļ. Es
reiz runāju ar jaunieti, kas bija atkritis no ticības un viņš pamatoja vai
drīzāk aizbildinājas ar šādiem vārdiem: ‘’Es biju kristietis divās nedeļās, bet
tas nebija forši.’’ Man ir divi komentāri. Pirmkārt, pēc manām domām, ir forši
būt par kristieti. Otrkārt, arī ja tas nav forši, tam nav nekāda nozīme. Esmu
pieminējis nepareizus iemeslus, lai nāktu uz draudzi. Vajag arī pieminēt
pareizus iemeslus, lai nāktu uz draudzi. Ir daudzi pareizi iemesli, lai nāktu
uz draudzi un pie Jēzus, bet galvenais ir šis. Ka Jēzus un viss kristīgā ticībā
ir PATIESĪBA.
Parasti
cilvēki domā, ka šī redzamā pasaule ir realitāte, īstenība, un, ka kristīgā
ticība ir bēgšana no realitātes uz sapņu pasauli, bet... Viņi maldās stipri. Ir
tieši otrādi. Neticība ir bēgšana no realitātes, no patiesības. Ticība Jēzum Kristum
ir, nevis bēgšana, bet vēršanās pie realitātes, pie īstenības, pie patiesības. Tie
cilvēki evaņģēlijā jautā Jēzum, ‘’ko lai mēs darām, lai strādātu Dieva darbus?’’
Tas ir labs jautājums, kas ir aktuāls visos laikos un visās vietās. Jēzus
atbilde ir vienkārša. Viņš piemin divas galvenās lietas. Tici, un ēd garīgo
pārtiku. Cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības. Tas nozīmē, ka cilvēks
ir radīts, lai veidotu attiecības ar savu radītāju, Trīsvienīgo Dievu. Tas
nozīmē, ka cilvēks nevar paēst tikai no maizes vien. Viņam vajag arī un vispirms
garīgo pārtiku. Es reiz biju ielūgts uz glaunu balli, un pašam nebija jāmaksā.
Tur bija viss, kas saistībā ar dārgu un eksklusīvu pārtiku. It kā viss bija un
tomēr nē. Kad es braucu mājās tajā vakarā vēders burkšķēja, es nebiju kārtīgi
paēdis. Kāpēc? Uz tā galda nebija maize un kartupeļi. Laikam tas tika uzskatīts
kā pārāk prasts. Ir garšīgi un labi ar gaļu, ar augļiem, ar konditoreju, ar
visādiem gardumiem, bet... Bez maizes un kartupeļiem cilvēks nevar kārtīgi
paēst.
Tas pats
princips attiecas uz miesisko un garīgo pārtiku. Miesiskai pārtikai un visādām
izklaidēm ir sava vieta pratīgās robežās. Protams nav kategorisks grēks ēst un
izklaidēties, bet... Ja tu ēd tikai miesisko pārtiku un nododies tikai
izklaidēm, vēders vai drīzāk dvēsele burkšķ. Ne tīri burtiski, bet līdzībā gan.
Kāpēc? Tāpēc, ka tu esi radīts pēc Dieva tēla un līdzības, lai veidotu
attiecības ar Jēzu Kristu, lai ēstu arī garīgo pārtiku. Garīga pārtika ir kā
maize un kartupeļi, vienīgais, kas var kārtīgi pildīt vēderu. Līdzībā varam
teikt, ka būtu protams sausi ēst tikai kartupeļus un maizi. Tomēr,
Trīsvienīgais Dievs neprasa, lai mēs ēstu tikai garīgo pārtiku. Miesiskai
pārtikai un izklaidēm ir sava vieta, kaut vajadzētu tos ierobežot gavēņa laikā,
tagad. Šodien esam precīzi gavēņa laika vidū. Šodien Dievs mūs mudina, lai
nepadoties, lai turpinātu gavēt vēl trīs nedēļās. Dievs ne tikai mudina, bet
šodien Jēzus arī paskaidro, kā izturēt vispār, kā dabūt jaunus spēkus. Ēdot
garīgo pārtiku, kur Svētais Vakarēdiens ir būtiska sastāvdaļa. Miesiskā pārtika
nav paliekoša. Ja neapēdam ātrāk vai vēlāk bojāsies un ja apēdam, tik un tā
mūsu miesas ātrāk vai vēlāk satrūdēs kapā. Toties garīga pārtika ir paliekoša,
mūsu dvēseles nesatrūdēs Debesu Valstībā. Garīgais bads ir neiespējams. Garīgā
pārtika pabaro, pilda dvēseli tikpat labi cik kartupeļi un maize pabaro, pilda
vēderu.
Šodienas bauslis: Mums ir jāēd garīgā pārtika, ne tikai miesiskā.
Šodienas evaņģēlijs: Garīgs bads ir neiespējams, Dieva garīgas pārtikas krātuves ir
neizsmeļamas.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Svētais Vakarēdiens ir svarīga garīgās pārtikas sastāvdaļa.
2. Ir jāmeklē Jēzu pareiza iemesla dēļ, tāpēc, ka Viņš ir patiesība.
3. Neticība ir bēgšana no realitātes, ticība ir vēršanas pie realitātes.