Sprediķis 13.janvāris
Šodienas galvenā tēma ir par Jēzus kristībām, kāpēc Jēzus tika kristīts un par saistību starp kristībām un ticību. Vecas Derības lasījums ir pravietojums par Jēzu, par Viņa darbiem. Vecas Derības lasījums arī māca par saistību starp kristībām un ticību. Te ir pravietots, ka Jēzus nebrēks un neklaigās, ka Viņš nepievērsīs Sev uzmanību uz ielas. Ar citiem vārdiem, ka Viņš ir pazemīgs. Viņš arī nenodzēsīs kvēlošu degli. Ar citiem vārdiem, ka Viņš ir žēlīgs un ar līdzjūtību.
Te ir divi svarīgi aspekti, kā
kristītam cilvēkam būtu jābūt. Viņam būtu jābūt pazemīgam, proti pievērst
uzmanību Jēzum, nevis pašam. Viņam arī būtu jābūt žēlīgam un līdzjūtīgam. Mums
noteikti nav jāpiekrīt tiem kuri rīkojas nepareizi. Tomēr, vienmēr jābūt
līdzjūtībai ar tiem, kam ir grūtības. Arī, ja viņi paši ir izraisījuši savas
grūtības ar bezdievīgo dzīvi. Otrais lasījums māca par kristības nozīmi.
Parastais ūdens mazgā no netīruma traipiem. Kristības ūdens mazgā no grēka
traipiem. Mēs arī uzzinājām šeit, ko Jēzus darīja no Lielas Piektdienas plkst
15.00 līdz Lieldienas rītam. Viņš bija ellē vai mirušo Valstībā un sludināja
evaņģēliju tiem, kuri dzīvoja Vecas Derības laikā, kuri nevarēja Viņu redzēt
vaigu vaigā. Trīsvienīgais Dievs grib, lai visi tiktu pestīti un tāpēc
piedāvāja šo iespēju visiem kuri dzīvoja pirms Jēzus piedzima.
Mēs arī uzzinājām šeit, ka diemžēl tie ticīgie ir mazs, pavisam mazs, visos laikos un visās vietās. Noas šķirsts ir pravietojums par glābšanu Jēzū Kristū. Tikai tie astoņi šķirstā izdzīvoja, izglābās no grēka plūdiem. Tāpat izglābjas tikai tie, kuri ir kristīti, ticīgi pa īstām un dzīvo kopā ar Jēzu draudzes kopībā. Mēs nezinām, cik bija cilvēki pasaulē Noas laikā bet noteikti krietni vairāk par astoņiem. Astoņi bija pavisam niecīgs procentu daļa no visiem tajā laikā. Nekas nav mainījies. Arī šodien tie ticīgie ir pavisam niecīgs procents no visiem. Par to vajag skumt un darīt visu, kas ir manos spēkos, lai tie ticīgie būtu vairāk. Tomēr, tur nav ko brīnīties vai būt pārsteigtam. Šodien, tāpat kā Noas laikā, diemžēl lielākais vairums ir bezdievīgi. Evaņģēlijā dzirdējām par Jēzus kristībām. Jēzus bija bez grēka, kāpēc Viņam bija jābūt kristītām. No Jāņa Kristītāja dienām līdz šodienai, tas ir jautājums kas ir pārsteidzis daudzus.
Atbilde ir, ka Jēzum nebija jābūt kristītam, jo, Viņš bija bez grēka. Visticamāk Viņš ļāva Sevi tikt kristītam, lai parādītu, dotu zīmi, par Savu galveno darbu, proti, piedot grēkus. Viņa kristības ir zīme par to, ka Viņš uzņem visus cilvēces grēkus uz sevi, lai tos salīdzinātu Golgāta pie krusta. Viņa kristības arī parādā, kas Viņš ir. Ka Viņš ir Dieva Dēls. Jānis Kristītājs mums arī šodien māca par saistību starp kristībām un ticību. Kā parasti viņš runā tieši un skaidri. Pelavas ir tie, kuri varbūt ir kristīti bet nedzīvo tā kā pienākas kristītam cilvēkam. Viņi degs elles ugunī. Jēzus arī saka, ka nevajag dot svētumu suņiem un nevajag mest pērles cūkām priekšā. Svētums un pērles attiecas uz sakramentiem un šajā sakarā uz kristības sakramentu. Kvieši ir tie, kuri ir kristīti, tic pa īstām un dzīvo kā pienākas kristietim. Šodien tev ir jāpārbauda sevi Trīsvienīgā Dieva priekšā, vai tu esi pelavas vai kvieši. Lai tu neesi suns vai cūka, kam kristības sakraments ir dots veltīgi. Kā to darīt? Šodienas evaņģēlijs dod vairākus kritērijus, kādām ticīgam cilvēkam būtu jābūt.
Šodienas evaņģēlijs: Kristīgs
cilvēks var vienmēr kaut ko gaidīt, sagaidit no Dieva, jo Dievam ir vienmēr
vairāk ko dot.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1.
Kristītam cilvēkam
būtu jābūt pazemīgam un žēlīgam.
2. Tie īstie ticīgie ir vienmēr gana mazs. Diemžēl.
3.
Caur lūgšanu uzturam
īsto ticības dzīvi.