Sprediķis 9.decembris
15. decembris, 2018 pl. 12:33
Šodien ir otrais advents un galvenā tēma ir, valstība kas nāk. Attiecīga valstība ir Dieva Valstība, kas nāk un parādās Jēzū Kristū. Kādam tad man būtu jābūt, lai Dieva Valstība nāktu caur mani un manī? Lai Jēzus Kristus piedzimtu manā sirdī Ziemsvētkos. Par to mums māca šodienas lasījumi. Vecās Derības lasījums māca par svēto ceļu. Šis svētais ceļš ir kristīgas ticības ceļš.
Uz šī ceļa mums nav jātic kaut kādam visparīgam dievam. Uz šī svēta ceļa, kas ir vienīgais ceļš uz Debesu Valstību, mums ir jātic Trīsvienīgajam Dievam un Jēzum Kristum. Ir arī rakstīts, ka aklo acis atveras uz šī ceļa. Ko tad aklo acis redz, vai vismaz vajadzētu redzēt, kad tās atveras? Ir daudz ko pieminēt bet viens būtisks aspekts ir zināšanas par sevi. Lai tev būtu pareizs priekšstats par sevi, kāds tu esi. Lai tu redzētu, ka tu esi grēcinieks. Lai mēs staigātu uz svēta ceļa, mums ir jābūt grēka apziņa un jūtīga un atvērta sirdsapziņa. Ir rakstīts, ka nešķīstais neiet pa šo ceļu. Tas varētu skanēt kā pretrunā. Es tikko teicu, ka esam grēcīgi, nešķisti, un, ka mums tas ir jāredz.
Paskaidrojums ir, vai redzam sevi Kristū jeb ārpus no Kristus. Bez Jēzus Kristus esam nešķīsti gan, bezcerīgi. Ticībā Jēzum Kristum esam šķsti, tīri un skaisti. Un varam staigāt uz šī svēta ceļa. Tāpēc mums vajag nopietni pārbaudīt sevi un savu sirdi Dieva priekšā. Vai mums ir, vai nav, grēka apziņa. Ar grēka apziņu tu esi uz svēta ceļa. Bez grēka apziņas neesi uz svēta ceļa. Otrais lasījums māca par garīgo lauksaimniecību. Saistībā ar parasto lauksaimniecību, būtu labi, ja raža būtu gatava nedēļu pēc sēšanas. Bet tā nav. Prasa laiku, pacietību, izturību un daudz darbu ar laistīšanu un nezāļu apkārošanu pirms raža ir rokā. Tas pats princips attiecas uz garīgo lauksaimniecību. Garīga sēkla ir lūgšana, Bībeles lietošana, Svētais Vakarēdiens un draudzes kopība. Laistīšana atbilst garīgas sēklas lietošanai un nezālu ravēšana atbilst grēku apkārošanai. Dieva Valstība nāk, kad mēs pacietīgi un izturīgi lietojam garīgo sēklu un tāpat apkārojam grēkus. Šodienas evaņģēlijā Jēzus māca par kaut ko nelielu, mazu, kas var augt un tapt par kaut ko lielu. Tā ir ar sinepju graudiņu un raugu. Ir tikai divi nosacījumi. Graudam un raugam jābūt kvalitātīviem. Citādi neaug. Raugam arī jābūt siltumā. Ko tas nozīmē mums?
Kā es esmu teicis iepriekš, nav jābūt pretrunā starp kvalitāti un kvantītāti. Ir pavisam labi, ja varam apvienot abus aspektus. Tomēr, pirmais un galvenais ir kvalitāte. Nav jāuztraucas, ka esam mazs pulciņš. Jo, kaut kas neliels var augt par ko lielo. Pašreiz savu acu priekšā es redzu milzīgo potenciālu. Šis nelielais pulciņš, kas esam mēs, var augt par daudz lielāko pulciņu. Nosacījumi ir divi. Pirmkārt mums jābūt kvaltatīvai sēklai. Proti, visiem ir jāņem savu ticību nopietni un jāiet ticības dziļumos. Otrais nosacījums ir siltums. Bez siltuma neaug graudiņš un raugs pavisam nē. Kas, līdzībā, atbilst siltumam. Viennozīmīgi draudzīgas, sirsnīgas un mīlestības pilnas attiecības mūsu starpā. Vai mums ir silti te, šobrīd? Tīri burtiski viennozīmīgi nē. Līdzībā es teiktu, ka kaut cik jā, bet varētu būt siltāks. No vienas puses nav grūti atrast draudzes, kur tie cilvēki strīdas daudz vairāk. Lieli nopietni konflikti mums nav, kas ir pavisam labi.
No otras puses notiek nelielas mērēnas rivēšanas. Galīgi akls, kurls un stulbs neesmu. Kaut ko es redzu un pamanu, kas notiek. Totāla harmonija nav. Mīlestības un draudzības temperatūra mūsu starpā nav katastrofāli zema, to es nesaku. Bet varētu bez šaubām būt augstāka. Katram ir atbildība par sevi, ne par citiem. Tev ir atbildība, cik tas ir tavos spēkos, paaugstināt mīlestības un draudzības temperatūru draudzē. Jo augstāk mīlestības temperatūra mūsu starpā ir, jo ātrāk un labāk augs mūsu draudzē. Aukstā telpā raugs aug lēni vai drīzāk nemaz. Tas pats princips attiecas uz draudzes pieaugumu. Visiem klātesošiem ir potenciāls augt ticībā un mīlestībā. Iespējamais pieauguma potenciāls ir Alūksnes pārējie iedzīvotāji, visi kuri nav šeit šodien. Un galvenais misionārs esi tu, nevis mācītājs. Mācītājam ir jādara visu, kas ir viņa spēkos, lai piesaistītu cilvēkus no malas, jā. Bet galvenais uzdevums mācītājam ir pabarot, stiprināt un kalpot tiem, kuri jau ir draudzē.
Tev kas jau ir draudzē galvenais uzdevums ir, cik tas ir tavos spēkos, stāstīt un liecināt par Jēzu. Un tas pirmkārt attiecas uz tiem, kurus tu jau pazisti. Uz radiem, draugiem, kaimiņiem un darbabiedriem. Man ir pilnīgi skaidrs, ka nav viegli pārliecināt cilvēkus par ticības lietām. Bet tavs uzdevums un atbildība ir, lai darītu, kas ir tavos spēkos, lai tavi draugi ticētu. Ja tu nedari, kas ir tavos spēkos, lai pārliecinātu tavus draugus par kristīgo ticību, tad viņu asinis nāk pār tevi pēdējā tiesā. Tad tev ir līdzatbildība Dieva priekšā, ka viņi iet pazūdināšanā. Ja tu dari, kas ir tavos spēkos, lai tavi draugi ticētu, un viņi neatsaucas, tad tev ir tīras rokas Dieva priekšā. Tad viņu asinis nāk uz viņu pašu galvām, tad viņiem pašiem ir pilna atbildība Dieva priekšā.
Dieva Valstība nāk, draudze aug, kad visi, ne tikai mācītājs, ir iesaistīti cilvēku zvejniecības darbos.
Šodienas bauslis: Mums ir jābūt uz svēta ceļa un ir jābūt grēka apziņa.
Šodienas evaņģēlijs: Ir svēts ceļš uz Debesu Valstību un visi ir aicināti tur staigāt.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Ir svēts ceļš uz debesu Valstību.
2. Pacietība un izturība ir vajadzīgi uz svēta ceļa.
3. Kaut kas mazs var augt par kaut ko lielo, kur sēkla ir laba, mīlestības temperātūra augsta un visi piedalās zvejniecības darbos.
Mācītājs Magnus Bengtsson