Baznīcas Vēsture
Labākais veids kā iepazīt baznīcu - braukt ciemos :)

           Alūksnes ev. luteriskā baznīca būvēta pēc Alūksnes muižas īpašnieka Otto Hermaņa fon Fītinghofa ierosmes.                                              Noskatītā vieta, netālu no ezera, bijusi purvaina. Tādēļ uzbērts uzkalniņš un baznīcas pamatiem izmantoti divi tūkstoši ozolkoka pāļu. Baznīca būvēta klasicisma stilā no vietējā laukakmens.                                                                                                                                                  Baznīca glabā izcilu retumu — Ernsta Glika latviešu valodā tulkotās Bībeles pirmizdevumu. 

         Baznīcas torņa augstums 55,5 metri. No 1786. gada torņa smailē uzstādīts gailis, ko vietējie ļaudis izmanto arī kā laika apstākļu prognozētāju. Tornī augšup ved platas ozolkoka kāpnes, kas nav raksturīgas nevienai citai baznīcai. Iespējams, kāpnes uzceltas gleznainās apkārtnes dēļ, lai barons to varētu izrādīt viesiem.

           2015. gadā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu ir realizēts projekts torņa fasādes restaurācijai.

Vēsture

Pirmā baznīcas ēka celta 1688.g.,

  tika nopostīta 1702.g. Šeit par mācītāju 1680.g., pēc latviešu valodas studijām Hamburgā, strādājis E.Gliks, kurš arī tulkojis Bībeli latviešu valodā un dibinājis pirmo skolu Alūksnes zemnieku bērniem, kā arī sagatavojis skolotājus pārējiem novadiem.

 

Tagadējā baznīcas ēka celta 1781.-1788.g., 

līdzekļus baznīcas celtniecībai atvēlējis barons Otto Hermanis fon Fītinghofs, baznīca būvēta pēc Kristofa Hāberlanda projekta.   1788.g. 23.februārī baznīca pabeigta un iesvētīta. Baznīcas priekšnieks B.T.Fītinghofs baznīcai dāvāja gleznas, bet 1849.g. draudzes patrons barons A. Fītinghofs dāvināja baznīcas altārim divus lielus svečturus, kuri simbolizēja Veco un Jauno Derību. Baronese Katarina fon Fītinghofa baznīcai veltīja sudraba vīna kannu.

 

                                                   1882.g. draudzes konvents nolēmis būvēt jaunas ērģeles un ap ērģelēm balkonu.                                                     Ērģeles būvējusi A.Martina firma Rīgā.  1885.g. 13.oktobrī jaunās ērģeles tika iesvētītas.

 

                                                                                     1888.g. svinēta baznīcas 100 gadu jubileja,                                                                                 tad arī baznīcas patrons barons A. Fītinghofs dāvinājis baznīcai vienu lielo kroņlukturi, bet otru dāvinājuši vairāki draudzes locekļi kopīgi.

 

                      No 1889.g. baznīca lepojas ar skaisto akmens sētu. Savukārt, 1923.g. baznīcā iemirdzējās elektriskais apgaismojums,                              bet 1935.g. uzstādīta piemiņas plāksne I pasaules karā un atbrīvošanas cīņās kritušajiem draudzes locekļiem.

 

                       1991.g. bijušajā degvielas uzpildes stacijā iepretim baznīcai tika ierīkots tobrīd republikā vienīgais Bībeles muzejs                           nosaukts E.Glika vārdā. Baznīcā atrodas viena no vērtīgākajām grāmatām - E.Glika Bībeles tulkojums.

 

                                                                   1990.g. draudzei tika atdota agrāk piederējusī Mācītājmuižas daļa,                                                                     kurā šobrīd atrodas draudzes pastorāts un Svētdienas skolas telpas.

 

              1993.g. baznīcas galvenās ieejas velvēs uzstādītas mākslinieka A.Zelča veidotās Aristoteļa un Platona skulptūras,                                                                                                         kas ir kopijas agrāk nopostītajām.


 .