28.01.2017. - Zeltiņi, Gaujiena
Piedāvāju darbu
Trešā svētdiena pirms Gavēņa laika (Septuagesima); Mt.20:1-16a
Pamēģināsim iztēloties cilvēku, kurš ir bez darba jau
ilgāku laiku. Bezdarbnieka pabalsts tuvojas beigām. Vēl kādu laiku dzīvību uzturēt
palīdz obligātie kursi. Lai gan saturiski tie šķiet “tīrais ūdens”, taču brīvpusdienas tajos var dabūt. Bet ko darīt tālāk?
Cilvēks drudžaini pārlasa darba piedāvājumus presē un regulāri
apmeklē Nodarbinātības dienestu. Šad
tad kāds darba piedāvājums arī parādās, taču tad izrādās, ka cilvēkam trūkst
tam atbilstošas kvalifikācijas. Drūmā situācija šķiet neatrisināma, kad pēkšņi
kādā rītā viņš uzduras savādam sludinājumam: “Meklēju cilvēkus bīstamam ceļojumam. Atalgojums mazs. Ceļā nāksies
piedzīvot milzīgu salu, garus pilnīgas tumsas mēnešus un pastāvīgas briesmas. Nav
garantijas atgriezties veseliem. Var pat nākties zaudēt dzīvību. Veiksmes
gadījumā - gods un atzinība!”
Manis pieminētais darba piedāvājums ir reāls. 20-tā
gadsimta sākumā to izteica īru izcelsmes britu polārpētnieks Ernests
Henrijs Šekltons, meklējot līdzbraucējus ekspedīcijai uz Dienvidpolu.
Varētu likties neticami, taču viņa piedāvājumam atsaucās 5000 gribētāju. Tik
liels tobrīd Anglijā bija to cilvēku skaits, kuriem apnicis dienu no dienas nīkt
bezdarbībā un baiļoties par nākotni.
Šīs dienas evaņģēlijā iet runa par citu sludinājumu, kura
saturs varētu būt aptuveni šāds: “Meklēju
strādniekus Vīna dārzam. Atalgojums demokrātisks – katram 1denārijs dienā. Darāmā
daudz - jācīnās ar salu, pārlieku lielu mitrumu vai sausumu, ar kaitēkļu
uzbrukumiem un putniem. Var savainoties. Iespēja iepazīties ar citiem
strādniekiem, iziet apmācību pie Dārznieka un galā satikt Vīna kalna Saimnieku”.
No pravieša Jesajas grāmatas mēs zinām, ka “Tā Kunga Cebaota vīna dārzs ir Izraēla nams” (Jes.5:7 ), pie kura
piederam arī mēs, Kristus sekotāji. Dievs aicina katru, kurš apmaldījies savā
dzīvē, nākt ārā no neziņas tumsas un kļūt par Viņa darba biedru dvēseļu darbā.
Tomēr, kā redzam no evaņģēlija teksta, cilvēku reakcija
uz Dieva piedāvājumu ir dažāda.
Ir kādi, kas atsaucās
tūlīt, darbu sākot rīta agrumā, turpinot dienas svelmē un nobeidzot tikai vēlu
vakarā. Citi darbam pieslēdzas nedaudz vēlāk - ap trešo, sesto un devīto
stundu.
Taču ir kādi, kas Dieva dārzā ierodas tikai īsi pirms
pusnakts. Tā nu viņi tur staigā, rokas bikšu kabatās sabāzuši, un nezina, ar ko
sākt, jo Dieva dārzs ir patiesi milzīgs. Vīnogulāju stādījumi taisnās rindās stiepjas
tālumā līdz pat apvārsnim! Ko lai ar tiem iesāk? Pielietot lāpstu, šķēres,
kapli vai nazi? Cilvēks saprot, ka kaut kas ir jādara, bet kas?
Te pēkšņi kļūst dzirdamas divas balsis, kas tuvojas.
Nācēji savā starpā sarunājas par Vīna dārzu. Viens saka, ka grib izcirst visus vīnogulājus,
kuri nenes augļus. Otrs lūdz dod vēl vienu gadu laika, lai varētu neauglīgos
kokus kārtīgi aprušināt un samēslot, jo varbūt tad tie tomēr sāks nest ražu.
Cik vienkārša šķiet šī saruna, kad runa iet par
vīnogulājiem. Taču runa nav par vīnogulājiem, bet par mums! Mēs esam gan tie
negribīgie strādnieki, gan tie vīnogulāji, kas ir par kūtru, lai nestu ražu
Dievam par godu. Mēs neesam pelnījuši to vienu denāriju dienā un Dievs rīkotos
godīgi, ja mūs nocirstu un sadedzinātu ugunī.
Nezinu kā jūs, bet mani no tādām domām pārņem lielas bailes. Viss, ko
saprotu ir, ka man vajadzīgs Dārznieks. Bet kas ir Dārznieks un kur Viņu meklēt?
Jāņa evaņģēlija 15.nodaļā par to lasām:
“ES ESMU īstais vīnakoks, un Mans Tēvs ir
dārza kopējs. Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem, un ikvienu,
kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu” (Jņ.15:1-2).
Vai jūs nesat augļus? Vai nesat daudz augļu? Es esmu
sapratis, ka pats ar savu gribu un gudrību es nespēju nekā. Tāpēc es ar lielu
prieku un atvieglojumu dzirdu Jēzu sakām: “Es
Esmu Vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu,
jo bez manis jūs nenieka nespējat darīt!” (Jņ.15:5)
Mīļie draugi, lūk Evaņģēlijs – labā vēsts mums! Mums
nav jālauza galva par to, cik daudz un kādus labus augļus nest, jo vienīgais,
kas mums jādara, ir – no visas savas sirds, ar visu spēku un prātu jāturas pie
Jēzus!
Caur svēto Kristību mēs, kas pēc savas būtības esam mežeņi,
tiekam uzpotēti patiesajam Vīnakokam, kas ir pats Kungs Jēzus. Būt kopā ar Viņu
un Viņā ir mūsu vienīgā iespēja nest daudz augļu un netikt pazudinātiem.
Vīna dārza Saimnieks Dievs ir uzticējis Dārzniekam Jēzum atspirdzināt
pasauli ar miera, taisnīguma, prieka, brāļu un māsu mīlestības saldajām ogām. Šai
misijai Jēzus aicina brīvprātīgos.
Šekltona rīkotais ceļojums izvērtās patiešām
smags. Kuģis iesprūda ledū un pētnieki bija spiesti turpināt ceļu, velkot savas
mantas uz ragavām. Sals pieņēmās spēkā. Pūta ass vējš. Bieži vien cilvēki atradās
uz fizisko spēku izsīkuma robežas. Tomēr viņi neatlaidīgi turpināja soļot, sasniedza
galamērķi un ieguva solīto pagodinājumu un slavu.
Ceļošana kopā ar Jēzu arī nesolās būt viegla. Pats
Kungs par to saka: “Pasaulē jums būs
bēdas”. Diez vai pēc šādas antireklāmas
kāds nopietni domājošs cilvēks piekristu atsaukties Jēzus aicinājumam, ja pats
Kungs arī neapsolītu: “Bet nebīstieties,
Es pasauli esmu uzvarējis!” Tas, ko cilvēks nespēj, būdams viens, kļūst
iespējams kopā ar Jēzu! Mēs spējam izturēt pat ļoti lielas bēdas un ciešanas,
ja saņemam mierinājumu no Kunga.
Sludinājums ir
izskanējis. Piedāvājums ir izteikts. Kā ir ar mums? Vai atsauksimies?
Kristus mīlestībā, Mācītājs Vilnis.